Jaunatnes organizācijas vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām saistībā ar traģisko notikumu Tukumā
Šodien vairākas jauniešu politiskās un nevalstiskās organizācijas nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru kabineta locekļiem un Saeimas deputātiem, kurā pausts satraukumu par 23.aprīļa traģisko notikumu Tukumā un sekojošajām diskusijām sabiedrībā.
Kā informēja viena no vēstules autorēm "Vienotības Jaunatnes organizācija", vēstulē organizācijas arī aicina atbildīgās institūcijas un amatpersonas nodrošināt Eiropas Savienības standartiem atbilstošu izmeklēšanu un taisnīgu lietas risinājumu.
Jauniešu organizāciju vēstulē uzsvērts, ka neatkarīgi no tā, vai notikušais tiks kvalificēts kā naida noziegums vai nē, šajās dienās pēc notikuma Tukumā sabiedrība, jo īpaši lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) kopiena, izjūt izmisumu un pastiprinātas bailes par savu un līdzcilvēku veselību un drošību.
Organizācijas savā vēstulē aicina izteikt atbalstu LGBT kopienai un rast veidus, kā atbalstīt tos, kuri ir un jūtas neaizsargāti. Jaunieši sagaida aktīvu darbu pie homofobijas izskaušanas un vienlīdzības stiprināšanas valstī.
"Vienotības Jaunatnes organizācija" piebilda, ka pēc nesenajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, Latvija ierindojas pirmspēdējā vietā no 35 dalībvalstīm LGBT kopienas iekļaušanā sabiedrībā.
Organizācijas valdes priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis pauda, ka tā ir Latvijas pilsoņu atbildība nodrošināt ikvienam vienlīdzīgas iespējas. "Mēs visi vēlamies dzīvot Latvijā, kur ikviens var justies droši un būt pārliecināts par to, ka policija viņu aizstāvēs briesmu vai draudu gadījumā, neskatoties uz cilvēka rasi, dzimumu vai seksuālo orientāciju," uzskata Daugavietis.
Vēstuli parakstījušas organizācijas "Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai", "Par jauniešiem!", biedrība "Safe Space", Latvijas Apvienoto Nāciju organizācijas Jauniešu delegātu programma, jaunatnes organizācija "Protests" un Latvijas jauniešu organizācija "Tellus".
Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) ir izvirzījusi vairākas versijas par incidentu Tukumā, taču netiek izslēgta arī varbūtība, ka nemaz nav noticis noziedzīgs nodarījums, pirmdien žurnālistiem pastāstīja VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis.
23.aprīļa rītā tika saņemta sākotnējā informācija, ka Tukumā kādā no daudzdzīvokļu mājām izcēlās ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, likumsargi konstatēja, ka divi vīrieši ir guvuši apdegumus.
Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, sākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Šobrīd kriminālprocesu izmeklēšanā pārņēmusi Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa.
Lai kliedētu bažas saistībā ar iepriekš izskanējušo informāciju par iespējamām nepilnībām policijas reaģēšanā, kā arī atteikumu sākt kriminālprocesu par draudiem cilvēka dzīvībai vai veselībai, VP Iekšējās kontroles birojā (IKB) sākta dienesta pārbaude. Zellis pirmdien sacīja, ka pārbaudes uzdevums būs rūpīgi un objektīvi izpētīt visus apstākļus, kas saistīti ar lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Pirms IKB pārbaudes noslēguma un atzinuma viņš policijas iepriekšējo lēmumu nekomentēja.
Kriminālprocesā turpinās aktīva, objektīva un rūpīga izmeklēšana, kurā tiek pārbaudīta visa iespējamā informācija un versijas, kas varētu būt saistītas ar minēto notikumu. Tāpat ir noteiktas vairākas ekspertīzes.
VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks pirmdien nekomentēja, vai no kaimiņiem iepriekš saņemtas jebkādas sūdzības par cietušajiem.
Vēlāk LTV vēstīja, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā jau notikušas vairākas tiesas sēdes, kurās Kindzuli tiesā par sveša īpašuma tīšu dedzināšanu. Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore Katažina Careva "Panorāmai" pastāstīja, ka viņas lietvedībā bija krimināllieta pret Kindzuli par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, kas saistīta ar ļaunprātīgu dedzināšanu. Lietā esot piecas epizodes.
Visi dedzināšanas gadījumi notikuši Rīgā, Ķengaragā, 2019.gada beigās un 2020.gada sākumā. Neviens cilvēks šajās dedzināšanas epizodēs neesot cietis, taču bojāta manta. Dedzināšanā esot lietots degšķidrums. Kindzuli esot izdevies aizturēt pēc vienas no epizodēm, un viņam noteikta arī kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze.
"Tika konstatēts, ka viņam ir psihiski traucējumi. Pamatojoties uz eksperta atzinumu, tika pieņemts lēmums virzīt lietu uz tiesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai," stāstīja prokurore.
Vakar, 28.aprīlī, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģiona brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītājs Rafaels Ciekurs sociālajā portālā "Facebook" informēja, ka miris notikumā iesaistītais Normunds Kindzulis, kurš šai traģiskajā notikumā guva plašus ķermeņa apdegumus.
