Jau divus mēnešus bez mājām. Ģertrūdes ielas evakuētā nama iedzīvotāji nonākuši bezizejā

Ēkas veikala telpu īpašnieks Aigars Hartmanis sarunā ar portālu Jauns.lv sacīja, ka saistībā ar pirms vairākiem gadiem notikušo traģēdiju, kad sabruka veikals "Maxima", amatpersonas baidās uzņemties atbildību arī saistībā ar ēku Ģertrūdes ielā.  

Baidoties no atbildības, Būvvalde nedodot akceptu, ka ēku var ekspluatēt - iestāde vēloties, lai atzinumu par ekspluatāciju dod sertificēts būvinženieris.

Savukārt būvinženieris negribot uzņemties atbildību un apgalvot, ka ar ēku viss ir kārtībā un to vajag nostiprināt. Ja ēku vajag nostiprināt, jāveic tehniskā apsekošana un jātaisa būvprojekts, kas jāsaskaņo Būvvaldē.

"Riņķa dancis", līdz kāds uzņemsies atbildību

Veidojas "riņķa dancis". "Tā problēma nav tik liela, cik tas, ka īstenībā neviens negrib uzņemties atbildību," viņš teica un pastāstīja, ka celtnieks ir ieinteresēts palīdzēt un ēku nostiprināt. "Bet visi baidās un neviens negrib uzņemties atbildību."

Būvvaldē esot teikts, ka māju varēs lietot, kad tehniskais būvinspektors, kas apsekoja ēku, dos akceptu, ka viss kārtībā un ēku var ekspluatēt. Bet inspektors devis slēdzienu ar piebildēm, ka māju var lietot, bet vajadzīga nostiprināšana. Bet būvdarbiem jātaisa projekts, kas jāapstiprina.

Beigās sanāk kā kolhozā

Pandēmijas laikā ļaudis esot tādā stresā, ka ēku jau apsekojuši vairāki iedzīvotāju organizētie speciālisti, Hartmanis teica. "Beigās sanāk īsts kolhozs."

Pēdējās ziņas bijušas par to, ka ēkai jānostiprina arka, lai pasargātu no gadījumiem, kad kaut kas sāk brukt.

Rēķini jāturpina maksāt, kaut ēkā nedzīvo

Iedzīvotājiem un telpu īpašniekiem pa šo laiku ir izmaksas un neērtības, "bet, ja Būvvalde nedod akceptu, ka var ekspluatēt, tad neviens nav tiesīgs to ekspluatēt".

Ļaudis nonākuši tādā kā bezizejā, jo nekādi nevar mainīt šo situāciju, bet rēķini, piemēram, par siltumu un elektrību jāturpina maksāt. "Tāda situācija ir tāpēc, ka saistībā ar "Maximas" sabrukšanu visi baidās dot atļauju kaut ko darīt," Hartmanis rezumēja.

Cer, ka dokumentus varēs sakārtot ātri

Arī mājas pārvaldnieks Mārtiņš Zilberts sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka apsekotāji devuši slēdzienu, ka jānostiprina ēkas arkas. Lai kā iedzīvotāji vēlētos pēc iespējas ātrāk atgriezties savos dzīvokļos, dokumentu sakārtošana būvdarbiem parasti prasa diezgan ilgu laiku. Tāpēc iedzīvotāji cer, ka Būvvalde varētu dot šim projektam "zaļo koridoru" un dokumentus varētu sakārtot ātrāk.

Savukārt pašai nostiprināšanai nevajadzētu daudz laika - ja intensīvi strādātu, to varētu paveikt nedēļās, Zilberts lēsa.

Kāds īrē citu dzīvokli, kāds apmeties pie radiniekiem

Ēkas iedzīvotāji patlaban mitinās dažādās vietās, piemēram, kāds īrē citu dzīvokli, bet kāds apmeties pie radiniekiem. Arī par laiku, kad viņi neuzturas savā dzīvesvietā, viņiem jāmaksā komunālie maksājumi, piemēram, par apkuri, jo tā nav atslēgta, lai ēka nesapelētu.

Līdz šim iedzīvotājiem ir bijusi iespēja paņemt savas mantas no dzīvokļiem - nav tā, ka visu šo laiku viņiem ir bijis jāiztiek tikai ar tām mantām, ko paņēma no dzīvokļa evakuācijas brīdī.

Pozitīvi, ka, lai nokļūtu ēkā, ir iespēja izmantot kaimiņu mājas vārtus, nevis iespējami bīstamo caurbrauktuvi.  

Speciālisti norāda arī uz neapmierinošām vietām

Savukārt Rīgas domes Komunikāciju pārvaldē Jauns.lv skaidroja, ka Rīgas pilsētas būvvaldē 2.martā tika saņemts SIA "Hansaprojects" tehniskās apsekošanas atzinums, kurā norādīts, ka 16.februārī ir veikta dzīvojamās ēkas Ģertrūdes iela 63 atsevišķu nesošo konstrukciju vizuālā apskate.

Tehniskās apsekošanas atzinumā norādīts, ka, veicot būvlaukumā veikto būvdarbu ietekmē deformēto ēkas virszemes konstrukciju tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka pagraba sienas, virszemes ķieģeļu mūra sienas un pārsedzes, kā arī galvenās kāpnes kopumā atrodas apmierinošā tehniskā stāvoklī, izņemot ievērojami deformētos virszemes ķieģeļu mūra sienu posmus virs caurbrauktuves, kas atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, un deformētais un mehāniski bojātais pagraba pārsegums un pārsegums virs caurbrauktuves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī.

Vienlaikus atzinumā norādīts, ka panākt apsekoto konstrukciju pilnīgu atbilstību Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā, ņemot vērā prognozējamās iedarbes uz būvi, iespējams, veicot atsevišķu deformēto sienu posmu, pārsedžu un deformētā un mehāniski bojātā pagraba pārseguma un pārseguma virs caurbrauktuves pastiprināšanu.

Būvvalde nevar pieņemt lēmumus

Izvērtējot atzinumā minēto, Būvvaldei šobrīd nav iespējams izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumus par ēkas turpmāko ekspluatāciju. Ņemot vērā būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu regulējumu, ka par tehniskā atzinuma saturu un tajā ietvertajiem secinājumiem ir atbildīgs sertificētais būvspeciālists, Būvvalde 24.martā nosūtīja SIA "Hansaprojects" vēstuli, lūdzot nekavējoties sniegt precizējošu informāciju šādos jautājumos:

1.Vai, nepastiprinot pagraba stāva pārsegumu un pārsegumu virs caurbrauktuves, ir pieļaujama ēkas droša ekspluatācija?

2.Vai, nepastiprinot pagraba stāva pārsegumu un pārsegumu virs caurbrauktuves, ir pieļaujama caurbrauktuves ekspluatācija, proti, autotransporta un gājēju kustība?

3.Gadījumā, ja ēku nedrīkst ekspluatēt, kādi pasākumi atbilstoši normatīvo aktu prasībām būtu veicami, lai novērstu bīstamību un atsāktu ēkas ekspluatāciju.

Iedzīvotāji var saņemt pašvaldības palīdzību

Mājokļu un vides departaments informēja, ka, pamatojoties uz likuma “Par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pantu stihiskās nelaimes, ugunsgrēka vai avārijas rezultātā cietušai personai ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, ko sniedz Mājokļu un vides departaments. Šī palīdzība neietver kompensācijas par īres mājokļiem vai komunālajiem maksājumiem.

Īpašniekiem ir pienākums segt maksājumus ar saviem mājokļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem arī gadījumā, kad tie netiek izmantoti. Var sākt sarunas ar pārvaldnieku par kādu maksājumu samazināšanu vai nepiemērošanu, ja kāds no pārvaldnieka pakalpojumiem netiek sniegt radušos apstākļu dēļ. Pakalpojumi, kur maksa tiek rēķināta pēc patēriņa, – ja tie netiek tērēti, nebūs arī maksas, piemēram, ūdens, elektrība. Ja netiek radīti atkritumi, tad ir iespējams vienoties ar pakalpojuma sniedzēju par izmaiņām izvešanā.

Jebkurus zaudējumus, kas īpašniekiem radušies, viņi var tiesas ceļā atprasīt no vainīgajām personām, skaidroja Rīgas domē.