Rīgas ielas aicina pārdēvēt par godu Latvijas varoņiem

“Neatkarīgā valstī negodina okupantus, iemūžinot viņu vārdus ielu nosaukumos. Okupācijas armijas virsnieka godināšana, neraugoties uz viņa etnisko piederību, ir nepieļaujama. Ir jāgodina tie, kuri laikā, kad likās neiespējami, ir cīnījušies pret abām okupācijas varām, nezaudējot ticību neatkarīgai Latvijas valstij,” saka frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

Stājās pretī visiem okupantiem

Roberts Rubenis bija Latvijas armijas leitnants. Otrā pasaules kara laikā viņš dienēja latviešu leģionā un 1944. gadā pievienojās Kureļa grupai, kas apzinājās sevi kā nacionālu spēku ārpus nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas varām.

1944. gada novembrī Rubeņa rotu pārveidoja par Kureļa grupas 2. bataljonu, kopā ap 450 vīru, kas izvietojās Ugāles pagastā. Viņi atteicās nolikt ieročus un padoties, 1944. gada 18. novembrī bataljons atsita vāciešu uzbrukumu. Nākamajā dienā bataljons uzbruka SS obergrupenfīrera Jekelna štābam, un Rubenis guva nāvējošus ievainojumus.

Pēdējās cīņas noritēja 9. decembrī, dzīvi palikušie rubenieši atkāpās un izklīda. Vāciešu vidū krita Salaspils nometnes bijušais komandants, SS oberšturmfīrers Kurts Krauze. Rubeniešu kauja raksturota kā plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretošanās kustības vēsturē. Kā Latvijas Centrālās padomes militārais spēks Rubeņa vienība apliecināja augstu morāli, cīnoties par demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas ideju.

Organizēja bēgļu laivas

Valentīnas Lasmanes drosme ļāva vairākiem simtiem cilvēku izbēgt no okupācijas represijām. Arī pēc došanās bēgļu gaitās Lasmane turpināja atbalstīt latviešus, ar domubiedriem organizējot bēgļu laivu akciju uz Zviedriju.

Godinot izcilās literatūrkritiķes, literatūrzinātnieces, pretošanās kustības dalībnieces, padomju politieslodzīto aizstāvības akciju organizatores rietumos, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieces Lasmanes darbu un sasniegumus, frakcija aicina Staraja Rusas ielai piešķirt viņas vārdu.

Papildus šīm izmaiņām frakcija aicina kādu no jaunveidojamām ielām nosaukt bijušās Rīgas domes un Saeimas deputātes Bertas Pīpiņas vārdā. Žurnāliste un rakstniece Pīpiņa bija viena no 20. gadsimta redzamākajām latviešu aktīvistēm, kura pievērsās arī sieviešu lomas un tiesību jautājumu aktualizācijai sabiedrībā.

Pīpiņa bijusi vienīgā sieviete, kura starpkaru periodā bija Saeimas deputāte, tāpat viņa iepriekš ieņēmusi svarīgus un atbildīgus amatus Rīgas domē.

Padomju laika mantojums

Staraja Rusas nosaukums ielai Pārdaugavā piešķirts 1950. gadā, visticamāk, saistībā ar latviešu sarkano strēlnieku godināšanu, kas cīnījās pie šīs Krievijas pilsētas pilsoņu kara laikā. Detlavs Brantkalns bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants, Otrā pasaules kara laikā komandēja 130. latviešu strēlnieku korpusu. Viņa vārdā nosaukta 164 metrus gara iekšpagalma iela Purvciemā.