Bojārs komentē skandalozo raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sižetu

Viņš norāda, ka žurnālistu tiesības ir meklēt atbildes uz aktuāliem jautājumiem. "Jā, arī veikt tādus pašus antivielu testus, kādi ir pavisam legāli pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Lai arī valsts iestāžu mājaslapās par tiem plašu informāciju neatrast, tos jau kopš pagājušā gada piedāvā Latvijas lielākās laboratorijās, turklāt ne šādas tādas, bet kurām valsts ir uzticējusi un maksā lielu naudu par Covid -19 testu veikšanu," raksta žurnālists. 

Viņš teic, ka cilvēkiem par šiem testiem esot liela interese, tādēļ raidījums meklēja atbildes. "Bet, ja kādam šķiet, ka tie ir absolūti neuzticami, tad šie testi ir steidzami jāaizliedz un par cilvēku masveida apkrāpšanu jāpiesaista Patērētāju tiesību aizsardzības centrs," bilst Bojārs. 

Žurnālists norāda, ka drīkst fiksēt tendences, jautāt pat tad, ja ir tikai viens tests."Var apšaubīt raidījuma iegūtos rezultātus, sakot, ka tie nav zinātniski, proti, nav testēti ne simti, ne arī tūkstoši, bet, ja mēra šādi, tad ikvienam žurnālistam turpmāk pirms intervēt kādu cilvēku vajadzētu veikt socioloģiski un zinātnē balstītu atlasi. Turklāt šajā gadījumā mūsu veikto testu uzrādītie dati lielā mērā sakrita ar pētījuma rezultātiem, kas publicēts specializētajā izdevumā Doctus Latvijas ārstiem un farmaceitiem. Pētījuma nosaukums: “Sars CoV 2 specifiskās antivielas. Dinamikas un rezultātu analīze ambulatorajiem pacientiem Latvijā," skaidro Bojārs. 

Viņš turpina: "Var arī, protams, apšaubīt, vai šīs visas antivielas maz ko vispār nozīmē, jo ir arī cita veida organisma aizsardzības mehānismi, bet, lūk, pētnieki tās pēta un secinājumus publicē, un ne jau Latvijā vien. Un varbūt Veselības ministrija to nezina, bet antivielas nosaka, piemēram, arī Valsts asinsdonoru centrs, pieņemot donoru asinis, un uz šo testu pamata ziņo cilvēkiem, ir vai nav viņi slimojuši ar Covid-19".

Pēc Bojāra teiktā, "Astra Zeneca" (AZ) vakcinētājiem koeficientu līmenī uzrādīja zemākus antivielu rezultātus. "Labi vai slikti, to mēs neinterpretējām, norādot vairākkārt arī raidījumā, ka to spēs atbildēt tikai nākotne."

Viņš atsaucas arī uz Imunizācijas padomes vadītājas Daces Zavadskas teikto par "Pfizer/Biontech" vakcīnu: "Mēs zinām, ka, piemēram, mesendžera vakcīnām ar vienu devu ir tikai 50% aizsardzība, vidēji, jā - tā tas arī ir, un pēc otrās devas saņemšanas izveidojās. Pfizer tātad laba aizsardzība ir septiņas dienas pēc otrās devas", kā arī par "Astra Zeneca": "Vīrusa vektora vakcīnām, ko pierāda gan Jansens, gan Astra Zeneca. Apmēram divas trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas ir laba antivielu atbilde un noturība. AstraZenecai tie cilvēki mierīgi var sagaidīt savu otro devu."

Viņš atgādina, ka "Astra Zeneca" otrā deva var būt jāgaida pat trīs mēnešus, bet, lūk, pirmā esot balsta deva un "ir laba antivielu atbilde" – tā minēts Zavadskas citātā. Bordāns uzsver, ka "Pfizer/Biontech" gadījumā antivielas uzrādījās visos paraugos, bet AZ gadījumā divos paraugos senioriem (13 testa diena) to nebija, bet vēl divos – bija tuvu robežai (19 testa diena). "Un tas bija tas, ko mēs parādījām. Var tagad teikt, ka mēs Zavadsku pārpratām, var teikt, ka tās ir kādas citas antivielas, var arī teikt, ka, jā, 13 dienas nav precīzi divas nedēļas, var teikt, ka tā visa ir abstrakcija. Bet vai tas atceļ jautājumu par senioru aizsardzību," jautā žurnālists. 

Viņš arī akcentē, ka raidījuma veidošanas laikā valsts galvenais infektologs Uga Dumpis no sarunas atteicies. No līdzdalības studijā atteikusies arī Veselības ministrija un arī ministrs, deleģējot uz šiem “mazsvarīgajiem” jautājumiem Valsts zāļu aģentūras speciālisti, kura, jautāta par senioru aizsardzību, spējusi vien atbildēt, ka šī aizsardzība esot pietiekama.

"Ja veselības ministrs tagad tik kaislīgi ir meties cīņā ar “Aizliegto paņēmienu”, kas visu sagroza, un grib, lai mēs ierēdņu vietā veidojam “vakcinācijas avīzi”, tad tomēr, tomēr man ļoti gribas zināt, kad ministrs beidzot paziņos visus vainīgos to cilvēku nāvēs, kuri bija it kā tik gudri un zinoši visos vakcīnu jautājumos, un, kā saka, turēja roku uz pulsa, kādi kur pētījumi, bet tajā pašā laikā ar vieglu roku atteicās no “Pfizer/Biontech” vakcīnām, kādēļ Latvijas vakcinācijas tempi šobrīd ir apkaunojoši zemi. Un kā te ar tiem radītiem draudiem sabiedrības veselībai," raksta Bojārs. 

NEPLP vērtēs izskanējušo informāciju

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērtēs, vai 29.marta raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" ir pieļauti kādi likuma pārkāpumi.

Ņemot vērā iedzīvotāju bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, padomes monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi likuma pārkāpumi.

Sociālajos tīklos pēc raidījuma publicēti dažādi nosodoši viedokļi, cilvēkiem kritizējot raidījuma veidotāju darbu.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

"Aicinām arī Latvijas Televīziju, kas ir redakcionāli atbildīga par tās raidījumu saturu, izvērtēt šo gadījumu," pauda NEPLP.