Patiesība par dažādām Covid-19 vakcīnām: skaidro profesores Ludmila Vīksna un Dace Zavadska

Paralēli vakcinācijai, ko pamatoti uzskata par visefektīvāko un iedarbīgāko infekcijas apkarošanas līdzekli, arī Latvijā notiek intensīvi koronavīrusa pētījumi gan zinātnieku laboratorijās, gan vērīgi sekojot pacientu slimības gaitai. Latvijas zinātniekiem un mediķiem SARS-CoV-2 vairs nav tik liels nezināmais kā pavasarī, lai gan jautājumu vēl ir daudz.

Ludmila Vīksna: melnais vīrusa zirdziņš – jauni pētījumi

No viegliem simptomiem līdz invaliditātei

– Ir pagājis gads, kopš Latvijā plašāka sabiedrība iepazina jauno koronavīrusu. Vai, jūsuprāt, bija kāds cits ceļš, lai Uhaņā sākusies infekcija neizplatītos visā pasaulē?

– Domāju, ka tas nebūtu iespējams, jo šī ir akūta respiratorā vīrusa slimība, kas izplatās gaisa pilienu un aerosola veidā, un cilvēkiem nav iespējams neelpot, vismaz ne tagadējā fizioloģiskajā un bioloģiskajā stāvoklī. Šīs infekcijas pilnīgi apturēt nav iespējams. Ierobežojumi, protams, ir nepieciešami, un pasaule tos pieņēmusi un īstenojusi dažādos, turklāt atšķirīgos veidos.

Bijušas dažādas pieejas, sākot no ārkārtīgi striktiem ierobežojumiem, kādi bija Ķīnā, un beidzot ar ļoti vaļīgiem Zviedrijā. Pagaidām Ķīna guvusi labākos panākumus, lai gan arī tur ik pa brīdim rodas jauni uzliesmojumi, bet Zviedrija arī nav pagalam. Gribētu vien piebilst, ka ļoti pareizi bija sākumā noteikt ierobežojumus, jo sastapāmies ar jaunu infekciju, pret kuru mums nebija antivielu, tātad bijām pilnīgi neaizsargāti. Ja mēs to būtu palaiduši brīvsolī, tad mirušo, smagi slimo un arī komplikāciju būtu nesalīdzināmi vairāk.

– SARS-CoV-2 ir jauns koronavīruss, taču mazliet atšķirīgos variantos tas ir konstatēts arī iepriekš. Visos gadījumos infekcija ir nonākusi cilvēka organismā ar dzīvnieku starpniecību – no sikspārņiem, kamieļiem, bruņnešiem. Cik draudīga šī pārnese no dzīvnieku organisma var izvērsties nākotnē?

– Īstenībā tas būtu jautājums veterināriem, bet skaidrs, ka esam sasaistīti ar dzīvniekiem vienā ekosistēmā. No cilvēkiem daudz kas pāriet uz dzīvniekiem un otrādi. Neaizmirsīsim augu valsti, jo arī tur ir vīrusi un baktērijas. Vīrusi vienmēr cenšas pielāgoties, meklē iespēju izpausties, lai varētu turpināt savu eksistenci pasaulē. Līdz ar to, ja tie atrod jaunu saimnieku, šajā gadījumā cilvēku, tiem ir vienalga, kas tas ir, ja vien var dzīvot un vairoties saimniekorganismā. Tā kā tas nav nekāds brīnums, ka slimības klejo šurp un turp.

Mēs, ārsti, koronavīrusu zinām jau sen, un veterinārārsti – vēl senāk, jo suņi un kaķi ar to slimo diezgan intensīvi. Suņi un kaķi slimo arī ar adenovīrusu. Šobrīd gan tas atšķiras no cilvēku vīrusiem, un, starp citu, dzīvnieku adenovīruss ierosina diezgan atšķirīgu klīnisko ainu – dzīvniekiem tas vairāk saistās ar aknu bojājumiem, tā ka viss ir sagaidāms.

– Visiem labi zināmais Ebolas vīruss pieder pie citas vīrusu kategorijas, jo izplatās kontaktu ceļā, tomēr arī tas ir ļoti agresīvs un saglabājas organismā vēl pēc tam, kad cilvēks vairs nav akūti slims. Vai var būt, ka Covid-19 jaunās mutācijas uzvedas līdzīgi un tiem, kas it kā ir izveseļojušies, ik pa brīdim var būt jauni slimības uzliesmojumi?

– Protams, tā var būt, bet vēl jau skaidri nezinām, kā viss var attīstīties ar konkrēto SARS-CoV-2. Tiesa, mums par to vairs nav jāspriež tikai teorētiski, jo esam daudz ko izpētījuši, piemēram, zinām, ka fekālijās vīruss saglabājas ilgāk nekā elpceļos, varbūt arī lielākās devās. Zinām, ka palielināta vīrusa koncentrācija notekūdeņos norāda uz to, ka ir vairāk saslimušo. Jau ir noskaidrots, ka pēc akūtās pārslimošanas fāzes daudziem veselības problēmas saglabājas un pat rodas no jauna, var būt pat invaliditāte.

Vēl gan grūti pateikt, vai tā saglabāsies īslaicīgi vai ilgstoši, bet skaidrs ir viens – šī akūtā respiratorā slimība iet pilnīgi citu ceļu nekā, piemēram, gripa, jo Covid-19 pacientiem tā nereti noris trīs mēnešus un ilgāk. Esam izpētījuši, kādas patoloģijas ir pacientiem 3–6 mēnešus pēc saslimšanas, mums ir pacientu grupa, kuru esam ļoti detalizēti izmeklējuši fizikāli, bioķīmiski, radioloģiski, piemēram, lietojot magnētiskās rezonanses metodi, pētījuši imunitāti un ģenētikas īpatnības.

Tāpat kā citu attīstīto valstu pētnieki, mēs varam secināt, ka ar slimību saistītās problēmas būs diezgan ilgi. Pacienti atgriežas slimnīcās, un mūs, ārstus, tas ļoti uztrauc. Jādomā, kā labāk organizēt pārslimojušo pacientu veselības aprūpi, jo diezgan daudz ir tādu, kuri jau šķietami ir atveseļojušies, bet tad parādās pilnīgi jauni simptomi, kādi slimības laikā nemaz nav bijuši.

– Pagaidām īsti nav zāļu, pacientus ārstē ar pretiekaisuma preparātiem, kas tikai atvieglo simptomus. Latvija rudenī saņēma Remdesivir, ko sākumā ļoti popularizēja, bet tad parādījās pretrunīga informācija par tā noderību. Vai to lieto?

– Tiesa, Pasaules Veselības organizācija brīžiem ieteica, brīžiem neieteica to lietot, bet Latvijā to daudz izmantojam. Preparātam ir īpašas indikācijas jeb nosacījumi, piemēram, ir jābūt samazinātam skābekļa piesātinājumam, temperatūrai, spilgtiem iekaisuma rādītājiem. Remdesivir ir palīdzīgs preparāts – tas samazina slimošanas laiku un atvieglina simptomus vairumam pacientu. To lieto gan Rīgas, gan reģionālajās slimnīcās, vienmēr ar ārstu konsīlija lēmumu, jo zāles ir tikai dārgas un ne visiem tās der.

– Izraēla ir izstrādājusi efektīvas zāles Allocetra tieši smagiem Covid-19 pacientiem, kuru organismā jau ir sākusies tā sauktā citokīnu vētra, kad imūnā sistēma sajūk prātā un sāk bojāt dažādus orgānus. Zāles vēl nav apstiprinātas, bet tās jau eksperimentāli lieto pacientiem. Vai Latvijai ir interese par to?

– Otrā klīnisko pētījumu fāze vēl nav izpētes nobeigums, bet mēs, protams, ar interesi sekojam un gaidām, kā viņiem veiksies. Tomēr Pasaules Veselības organizācija pagaidām šīs zāles nav ieteikusi lietošanai. Varu teikt tikai vienu – laiks rādīs. Kas attiecas uz citokīnu vētru, tā lielākā vai mazākā mērā ir visiem pacientiem, kuri slimo ar Covid-19, jo tā nozīmē, ka uz vīrusa iekļūšanu organismā ir neadekvāta, pārspīlēta iedzimtās jeb nespecifiskās imūnās sistēmas reakcija.

Līdz ar to tiek meklētas tādas zāles, kas citokīnu vētru bremzē vai nomierina. Vēl es gribētu uzsvērt, ka patiesībā šī slimība, no vienas puses, ir ļoti sarežģīta, no otras puses, ļoti vienkārša, jo vairumam pacientu (ap 10 %) vajag tikai skābekli, un tas ir galvenais iemesls, kādēļ viņiem jāuzturas stacionārā, kur ir skābeklis un plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti.

– Esmu lasījusi, ka plaušu ventilācijas aparāti pat bojā plaušas, tāpēc tos labāk neizmantot.

– Sākumā bija tāda problēma, jo absolūti nebija skaidrs, kādi tieši ir plaušu bojājumi, un varbūt dažos gadījumos tie arī papildus traumēja plaušas, bet tagad ir daudz mazāk pacientu, kas pieslēgti mākslīgajai plaušu ventilācijai, jo laikus saņem skābekļa terapiju. Ir izstrādātas detalizētas indikācijas plaušu mākslīgajai ventilācijai tieši Covid-19 pacientiem, un pat intensīvās terapijas pasākumi tiek graduēti: pirmais, otrais un trešais līmenis. Darām to ļoti uzmanīgi. Es teiktu, ka rezultāti ir labi, bieži izdodas izglābt slimos.

Cilvēces liktenis – zinātnieku rokās

– Jūsu vadītajā pētījumā, kurā iesaistīti vadošie zinātnieki, ārsti un laboratoriju speciālisti, viens no virzieniem ir pētīt faktorus, kas diezgan skaidri norāda uz letālu iznākumu. Ko varat secināt?

– Jā, letalitātes prognozes tiešām ietilpst pētījumā. Piemēram, jo zemāks ir skābekļa līmenis, ar kādu pacients ierodas slimnīcā, jo sliktāka ir prognoze. Problēmu pasliktina arī tas, ja pacientiem ir kāda hroniska nieru slimība, cukura diabēts vai kas cits, kā arī kritisks vecums, jo vecākiem cilvēkiem kompensējošie mehānismi ir vājāki un sarežģītāki. Jāņem vērā arī iekaisuma rādītāji, kas saistīti ar citokīnu vētru. Vēl viens riska faktors ir adipozitāte – pārlieku liela ķermeņa masa. Diemžēl Covid-19 gadījumā liekajam svaram ir ļoti negatīvs iespaids.

– Kāds īsti ir kritiskais skābekļa līmenis?

– Tas ir ļoti individuāli. Varu vienīgi teikt, ka 98 ir norma, varbūt vēl 97. Ja ir 94 vai 95, vajadzētu uztraukties ģimenes ārstam, bet, ja tas ir vēl zemāks, tad jau jādomā par stacionāru, kur pārbauda, kā funkcionē pacienta plaušas. Piemēram, ja viņš ir tukls, tad tīri mehāniski nevar normāli paelpot. Es ieteiktu, ja gadās saslimt, tomēr labāk sazināties ar ārstu, nevis sākt ar pašdarbību. Starp citu, ģimenes ārstiem ir aptaujas lapa ar konkrētiem jautājumiem, kas ļauj pat attālināti novērtēt pacienta stāvokli; pēc tās daudzi vadās. Piemēram, cik reižu minūtē pacients elpo, vai var pārvietoties pa dzīvokli, uzkāpt pa kāpnēm bez aizdusas utt.

– Cilvēki bažījas, vai nevar būt tā, ka tāpat kā sezonālā gripa, arī koronavīruss atkārtosies katru gadu, un būs jāvakcinējas no jauna. Vai tas nenozīmē, ka Latvija un visa pasaule tiks it kā uzsēdināta uz adatas?

– Iespējams, ka tā būs, bet īstenībā vakcinācija ir katra indivīda izvēle. Nevienu nespiež vakcinēties, bet es kā klīniskais ārsts rūpējos par saviem pacientiem un ļoti iesaku vakcinēties pret pneimokoku, pret gripu, pret SARS-CoV-2, jo tas jau notiek viņu pašu labā, lai nenomirtu no šīm slimībām.

– Profesors Ivars Kalviņš nesenajā paneļdiskusijā Zinātne pret Covid ir teicis, ka cilvēces liktenis tagad ir zinātnieku rokās. Noteikti arī jūsu vadītā pētījuma ekspertu rokās. Ko ir izdevies izpētīt astoņu mēnešu laikā?

– Esam izpētījuši ārkārtīgi daudz. Zinām, kādos biomateriālos vīruss ir atrodams, kādas izmaiņas ir notikušas to diemžēl mirušo Covid-19 pacientu (bez blakusslimībām!) orgānos, arī aknās, kas pasaulē ir mazāk pētītas, bet izrādījās ļoti svarīgas, jo aknas ir orgāns, kas parasti nesāp, tāpēc tām mazāk pievērš uzmanību. Īpašu uzmanību pievērsām bērniem. Pētījumā piedalījās vairāki simti bērnu, kuriem ir citas hroniskas slimības, nevis Covid-19.

Pieļāvām, ka viņi ir izslimojuši Covid-19 bez simptomiem un tādēļ izveidojušās antivielas, bet izrādījās, ka no šīs bērnu grupas tikai 1,7 procentiem bija antivielas. Tas nozīmē, ka bērni tik un tā paliek riska grupā. Biomedicīnas centrā kolēģi ļoti smalki pēta antivielas uz atsevišķām vīrusa daļiņām. Cerība ir, ka pēc antivielu veidošanās spektra un kārtības varbūt varēs izdarīt prognozes un radīt īpašus medikamentus pret Covid-19.

Esam konstatējuši, ka pacientiem diemžēl ir pēcsimptomi un jauni simptomi pēc pārslimošanas. Tas bija ļoti liels pārsteigums, it īpaši slimības sākumā nebijušu simptomu parādīšanās. Mūsu pētījumā kolēģu grupa pēta elptestu lietošanas iespējas un nozīmi – izelpotajā gaisa nosaka vielu sastāvu ar domu, ka varēs noteikt slimības virzību smaguma izpratnē. Tas varētu būt tests nākotnei un varbūt arī iznākuma prognozei.

Pētīti galvenokārt tiek smagie pacienti. Izklausās vienkārši, bet tā ir ļoti sarežģīta un arī dārga metode. Pētījām arī imūnģenētiku, vai Latvijā tā atšķiras no citiem reģioniem. Konstatējām, ka ir imūnģenētisks sakars ar dažām bioķīmiskajām analīzēm – fibrozes un apoptozes veidošanās mehānismu marķieriem, kas ir vērtīgs slimības attīstības mehānisma jeb patoģenēzes noteikšanai. Pētījums turpinās, un mēs par iegūtajiem rezultātiem esam gandarīti.

– Cik pacientu ir iesaistīti pētījumā?

– Ap tūkstoti. Vēl pat visi, kas ir piekrituši, nav izpētīti, bet ceram, ka iespēja būs. Dažādas grupas, dažādi veidi, dažādi biomateriāli.

– Vai izskatās, ka pētījumu rezultāti varēs arī praktiski palīdzēt gan dakteriem, gan pacientiem?

– Bez šaubām! Mēs tagad kopā ar Veselības ministriju strādājam pie programmas, kā veidot dinamisko novērošanu pacientu veselības aprūpei, kā palīdzēt pacientiem, kas ir pārslimojuši Covid-19, bet jūtas ne visai labi, un arī tiem, kas vēl nav novērtējuši vai nespēj novērtēt savas sajūtas. Ar to vēl esam sākuma stadijā, bet tas ir ārkārtīgi nozīmīgs darbs.

Esam uzrakstījuši rekomendācijas ārstiem – sanāca 200 lappušu bieza grāmata. Tur ir aprakstīti infekcijas teorētiskie un praktiskie pamati, lai visi ārsti varētu atrast sev vajadzīgo, tai skaitā iepazīties ar pētījumu rezultātiem. Mūsu kopdarbā iesaistījušies ap 30 profesoru un pieredzējušu praktizējošo ārstu, piemēram, intensīvās terapijas kolēģi, ģimenes ārsti un citi.

– Vai ir kādi ieteikumi Covid-19 pacientu terapijai?

– Viena lieta ir īpaši interesanta praktiski un uzreiz. Izrādās, ka šiem pacientiem bez visa cita rodas arī selēna deficīts. No vienas puses, selēns it kā ir ļoti zināms produkts, bet Covid-19 slimniekiem tas ir nepieciešams oksidatīvā stresa mazināšanai. Tādēļ to var droši ieteikt, jo selēnu slimnieka organisms patērē pastiprināti.

– Skaidrs, ka palaban visdrošākais ceļš, lai nesaslimtu, ir vakcinēšanās.

– Neviena vakcīna neaizsargā pilnībā. Vakcīnas sūtība ir pasargāt to, kurš ir vakcinējies, no nāves un no smagām slimības formām. Vīruss nelasa grāmatas par virusoloģiju, tas nezina, ka esmu vakcinēta, tāpēc tas nonāk pie manis un, sev par pārsteigumu, sastopas ar vakcīnas radītām antivielām. Tādēļ vakcinētā organismā vīrusam nesanāk labi dzīvot. Bet ja tajā mirklī, kad vīruss iekļuvis organismā, taisa testu, tad, protams, uzrādās vīrusa klātbūtne. Es gribētu uzsvērt, ka vakcīna strādā par labu tieši pašai vakcinētajai personai.

– Vai jums sanāk tieša saskarsme ar Covid-19 pacientiem?

– Jā, bet ne sevišķi bieži. Vairāk sanāca sākumā, kad viss vēl bija nezināms. Manā mūžā šī nav pirmā epidēmija. Esmu pārdzīvojusi HIV, difterijas, meningokoku un hepatītu epidēmijas. Nedrīkst baidīties! Jo pacientiem mēs esam vajadzīgi. Kas tad cilvēkus ārstēs, ja visi ārsti būs paslēpušies un no bailēm negribēs bāzt degunu laukā! Nedrīkst taču strādāt, piemēram, par ugunsdzēsēju un nepiedalīties ugunsgrēka dzēšanā.

Dace Zavadska: vakcīna – drošākā izeja no pandēmijas

Vakcīnu anatomija

– Jums ir bijusi iespēja iepazīties ar Covid-19 vakcīnu ražotāju zinātniskajiem dokumentiem, kas ir Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) rīcībā.

– Es tur piedalījos kopā ar Zāļu valsts aģentūras ekspertiem, un mans uzdevums bija paskatīties uz to visu no klīniskās un imunizācijas profesionāļa puses, vai ir kādas šaubas, bažas vai jautājumi, ko Latvija kā dalībvalsts no savas puses varētu vēl papildināt, lai iegūtu maksimālo informāciju un paļaušanos, ka vakcīnas, kas tiek reģistrētas, ir drošas, kvalitatīvas un efektīvas.

– Zināms, ka tie eksperti, kas piedalās vakcīnu apstiprināšanā EZA, uzdod ļoti daudz āķīgu jautājumu un pārbauda katru sīkumu.

– Man bija patīkami pašai pārliecināties, ka pētnieku grupa un ražotāji tiešām ir izpurināti pa visām vīlēm, par visām teorētiskajām varbūtībām, lai pārliecinātos, ka zāles atbilst drošai lietošanai plašā sabiedrībā. Tika pieaicināts nepieredzēti daudz neatkarīgo ekspertu, un viņi visi bija ļoti stingri un ļoti piekasīgi.

– Kādas ir divu patlaban populārāko vakcīnu izstrādes tehnoloģiju – vīrusa vektora vakcīna un jaunās paaudzes tehnoloģija Messenger RNS – galvenās atšķirības un plusi?

– Līdzīgais gan vīrusa vektora vakcīnām, gan ziņneša vakcīnām ir tas, ka ar vakcīnas palīdzību cilvēka organismā ievada informāciju par to, kāda ir koronavīrusa pīķa (spike) proteīna uzbūve. Tas liek nespecifiskās imūnās sistēmas šūnām pašām izveidot šo spike proteīnu. Tālāk pieslēdzas specifiskā imūnā sistēma un atbild, izveidojot aizsargvielas – gan antivielas, gan šūnu imunitāti –, un tādējādi nodrošina aizsardzību. Lielākā daļa līdz šim lietoto vakcīnu ir bijušas tādas, kas jau vakcīnā ietver gatavu konkrēto mikrobam visraksturīgāko daļiņu, ko ievadām un parādām imūnajai sistēmai.

Jaunās paaudzes ziņneša vakcīnā atšķirība ir tāda, ka cilvēka organismam pašam liekam to izdarīt. Plusi Messenger vakcīnai un pašai tehnoloģijai ir tādi, ka tā nākotnē varētu dot iespēju ar vakcīnu palīdzību atrisināt daudzu citu infekcijas slimību sarežģījumus. Ir daudz infekciju, kuru ārstēšana līdz šim nav bijusi veiksmīga. Piemēram, HIV, respiratorais sincitiālais vīruss, malārija, kas gan īpaši neattiecas uz Latviju, bet pasaulē ar to mirst ļoti daudzi.

– Sabiedrību visvairāk interesē trīs galvenie parametri: drošums, efektivitāte un kvalitāte. Tieši efektivitātes rādītāji satrauc visvairāk. Par ko īsti liecina plaši izskanējušie 50, 75 vai 94 procenti?

– Gan Eiropas, gan Amerikas regulatori – attiecīgi EMA (European Medicines Agency) un FDA (US Food and Drug Administration) – jau tad, kad vakcīnu kandidāti sāka pirmo un otro klīniskās izpētes fāzi, teica, ka cīņai ar pandēmiju atbilst vakcīnas ar 50 procentu efektivitāti, bet visas līdz šim reģistrētās vakcīnas ir pārsniegušas šo robežu. Ir jāsaprot pats svarīgākais – visas šīs vakcīnas, pat ar 30 procentu efektivitāti, novērstu smagu Covid-19 infekciju un pacientu nāvi.

Efektivitātes procents ļauj saprast, cik liela iespēja ir novērst arī vieglos un pat asimptomātiskos slimības gadījumus. Pētījumu galamērķis ir, cik no vakcinētajiem, saņemot pilnu vakcinācijas kursu, ilgākā vai īsākā laikā pēc vakcinācijas var kļūt Covid pozitīvi. No tā arī izrēķinām šo procentu. Taču pret smagu Covid-19 infekciju visas apstiprinātās vakcīnas ir teju simtprocentīgi efektīvas un iedarbīgas.

– Šie procenti tomēr ļoti mulsina, īpaši plaši izskanējusī informācija, ka AstraZeneca vakcīnas esot iedarbīgas tikai tiem, kas jaunāki par 60 gadiem. Itālijas farmācijas aģentūra iesaka AstraZeneca vakcīnas tikai vecumā no 18 līdz 55 gadiem, bet Vācija – tikai jaunākiem par 65 gadiem. Vai bažām tiešām nav pamata?

– Ja cilvēkiem būtu iespēja oficiālajos dokumentos izlasīt, kāpēc šīs valstis ir lēmušas par vienu vai otru rekomendāciju, tad saprastu, ka tas ir nevis tādēļ, ka vakcīnas nedarbojas vai nav efektīvas, bet tikai tāpēc, ka nepietiek konkrētu datu. Un tā ir pilnīga taisnība, jo, lai EZA pateiktu, kāds ir efektivitātes procents 60 vai 70 gadu veciem cilvēkiem, ir jābūt statistiski lielam šīs vecuma grupas cilvēku skaitam, no kā to izrēķināt.

Tā kā Oksfordas (AstraZeneca) vakcīna ir akadēmiski izstrādāta un pētnieki sāka pētījumu pēc augstiem ētikas principiem, pirmie, kas tika iekļauti klīniskajā pētījumā, bija cilvēki vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Kad viņi saprata, ka šis produkts ir tik labs, ka varētu palīdzēt globālās pandēmijas apkarošanai, pētījumā papildus iekļāva arī vecākus cilvēkus. Uz reģistrācijas brīdi šie dati vēl nebija pieejami pietiekamā daudzumā, lai izrēķinātu iedarbīguma procentus, savukārt vakcīnas reģistrācijai kopumā to bija pietiekami. No tā senioru skaita, kas piedalījās pētījumā, Oksfordas zinātnieki nevarēja izrēķināt plānoto rādītāju, un viņi to godīgi pateica.

Tomēr mēs zinām, kā šī tehnoloģija darbojas pret citiem infekcijas izraisītājiem citās vakcīnās, tā ļoti labi ierosina imūno atbildi arī senioriem un bērniem. Iesniegtajos datos senioru daudzums no kopējā pētījumā iekļauto cilvēku skaita bija 13 procentu, bet tas nenozīmē, ka tiem nebija imūnās atbildes. Taču vajag vismaz 25 procentus, lai varētu aprēķināt efektivitātes rādītājus konkrētā grupā. Bet pat ar tiem pašiem 13 procentiem skaidri redzams, ka imūnā atbilde tiek ierosināta tāpat kā jaunākiem cilvēkiem. Gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas zāļu aģentūra to arī ziņojumos skaidri norādīja.

– Vai jūs savai vecmāmiņai ieteiktu vakcinēties ar AstraZeneca?

– Pilnīgi noteikti! Ja AstraZeneca vakcīna būtu apstiprināta pirmā, kā tas sākumā arī izskatījās, jo viņi pirmie to iesniedza apstiprināšanai EZA, visi mediķi būtu gājuši vakcinēties arī ar AstraZeneca. Es pati būtu vakcinējusies ar jebkuru no apstiprinātajām vakcīnām.

Aizsardzība nodrošināta

– Cik drīz pēc vakcinēšanas organisms sāk izstrādāt antivielas un kad parādās imūnā atbilde?

– Imūnā atbilde sastāv ne tikai no antivielām; tai ir divas rokas. Viena ir šūnu imunitāte, otra – antivielas. Imūnā sistēma pēc vakcīnas ievadīšanas sāk reaģēt jau uzreiz, pirmajās minūtēs. Bet process ir mazliet sarežģītāks, un Zāļu aģentūrā iesniegtie un apstiprinātie dati ļauj apgalvot, ka, piemēram, AstraZeneca vakcīnai trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas ir jau izstrādājusies ievērojama aizsardzība, kas saglabājas 90 dienas, tāpēc arī šai vakcīnai otrā deva ir rekomendēta 9–12 nedēļas pēc pirmās, kad imūnajai sistēmai dodam atgādinājumu, lai antivielas un šūnu imunitāte ilgstoši noturas augsta.

Pfizer un Moderna vakcīnām no reģistrācijai iesniegtajiem datiem redzam arī to, ko tagad parāda, piemēram, Izraēlas reālās dzīves dati, ka pēc pirmās devas aizsardzība ir apmēram 50 procenti, tāpēc otrā deva tiešām ir ļoti svarīga. Pilnvērtīga un noturīga aizsardzība ar Pfizer un Moderna vakcīnām iestājas divas nedēļas pēc otrās devas saņemšanas.

– Tātad pat tad, kad saņemta tikai pirmā deva, vakcinētā persona spēj pretoties koronavīrusa uzbrukumiem, ja sanāk saskare ar inficētu personu?

– Jā, to redzējām arī pēc mediķu vakcinācijas. Tiem, kuri inficējās pēc pirmās devas, pat ja bija simptomi, tie bija viegli. Neviens no viņiem nesaslima pat ne vidēji smagi. Un savukārt bija arī liela daļa tādu, kas, pateicoties biežajai testēšanai (vismaz reizi nedēļā), vienkārši konstatēja, ka ir vīrusa pozitīvi, bet bija asimptomātiski.

– Apstiprinātās vakcīnas varot pielāgot tā sauktajam Anglijas koronavīrusa variantam, kā arī Dienvidāfrikas, Somijas un citām mutācijām, kas vēl varētu parādīties.

– Ja būs nepieciešams, tehnoloģiski ir iespējams diezgan ātri mainīt iekodēto secību, tas nav tik sarežģīti. Ja salīdzina vakcīnu ar raķeti, tad mums tikai būtu raķetē jānomaina kodiņš – raķete paliek tā pati. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nesen izdeva ziņojumu, kur nekas nebija minēts par ziņneša vakcīnu iedarbību uz jaunajiem vīrusa variantiem, lai gan paši zinātnieki jau ir publicējuši pētījumus, ka vakcīnas iedarbojas arī uz jaunajiem variantiem; tur gan runa vairāk bija par Dienvidāfrikas vīrusa versiju.

Nezinu, kāpēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nav īsti nopietni uztvēris šos pētījumus, ja tie nav oficiāli publicēti. Savukārt AstraZeneca vakcīna uzrādīja 67 procentu efektivitāti. Tie ražotāji, kas vēl gaida savu vakcīnu apstiprināšanu, jau tagad gatavojas situācijai, ka no viņiem pieprasīs datus par iedarbību uz jaunajiem vīrusa variantiem. Piemēram, Novavax tie ir 49, bet Johnson&Johnson jeb Janssen – 57 procenti. Tas teikts Eiropas SPKC ziņojumā.

– Janvārī bija bažas par Moderna vakcīnas kavēšanos, radās jautājums, kas notiks, ja pienāks otrās vakcīnas devas diena, bet nebūs tieši tā paša ražotāja vakcīnu. Vai to var aizstāt ar citu?

– Īstenībā Moderna vakcīnas otrajai devai bija rezervētas un gaidīja noliktavā, tā ka nekādai panikai nevajadzēja būt. Pašlaik Latvijā ir tāda taktika, ka, vakcinējot kāda ražotāja vakcīnas pirmo devu, tiek rezervēta arī otrā – tieši tāpēc, ka mums šobrīd nav nekāda zinātniska, ne medicīniska apstiprinājuma, vai varētu jaukt divu ražotāju vakcīnas. Maksimāli darām visu, lai izvairītos no tādas situācijas.

Vienlaikus zinātne, protams, iet uz priekšu, un briti ir sākuši klīnisko pētījumu, lai varētu pierādīt, ka šāda miksēšana ir iespējama, proti, viena deva Pfizer un viena deva AstraZeneca. No teorētiskā un imunizācijas speciālistu viedokļa to darbības princips ir ļoti līdzīgs, tāpēc nevajadzētu būt nekam sliktam vai neefektīvam, jo nav nekā tāda, lai vakcīnas savā starpā nedraudzētos.

Tas jāzina ikvienam

– Cik droši ir vakcinēties cilvēkiem ar alerģijām? Man ir paziņa, kurai rodas alerģija gandrīz no visiem medikamentiem – ādas nieze, uztūkums un citas pazīmes. Viņa, visticamāk, neies vakcinēties, jo baidās. Kā varat cilvēkus iedrošināt?

– Droši vien šādi cilvēki ir visrezistentākie uztveres ziņā, bet, ja viņu prāts kaut mazliet ir atvērts citai informācijai, tad jaunās paaudzes vakcīnu sastāvā ir ļoti maz palīgvielu, saraksts ir ļoti īss. Tur ir nātrija sāļi, kālija sāļi un tamlīdzīgi – viss, kas ikdienā ir mums visapkārt...

...un ko lietojam arī ar pārtiku?

– Jā, tai skaitā, taču jāsaprot, ka pārtika nestāv ne tuvu vakcīnu tīrībai, no tās var būt daudz nopietnākas alerģijas. Pārtikas papildvielu saraksts var būt veselas grāmatas garumā.

– Varbūt ieteikt alerģiskajiem cilvēkiem pirms vakcinēšanās konsultēties ar kādu speciālistu?

– Nē, ar speciālistu ne. Mediķiem, kas nodarbojas ar Covid-19 vakcināciju, iepriekš tiek rīkotas mācības un viss izskaidrots. Viņi noteikti spēs atpazīt cilvēku, kuram ir nepieciešama papildu piesardzība. Jāatceras, ka vakcinācija notiek vietās, kur ir pieejams gan medicīniskais personāls, gan medikamenti, gan rīcības plāns. Ja paskatās uz vakcinēšanas kopainu pasaulē, man šķiet, ka ir vakcinēti jau gandrīz 200 miljoni devu, anafilaktiskās reakcijas ir ļoti reti, bet, ja gadās, mediķi nav jutušies pēkšņi pārsteigti, jo zina, kā operatīvi rīkoties.

– Gan jūs pati, gan citi eksperti ir teikuši, ka tieši pētījumu trūkuma dēļ nebūtu ieteicams vakcinēties grūtniecēm.

– Ir Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas rekomendācijas. Viņi ir rūpīgi izvērtējuši visus potenciālos riskus un zināmo par šo un citu vakcīnu pētījumiem, un ir maz ticams, ka tur varētu būt kādi riski, bet piesardzības rekomendācija saglabāta, un tām grūtniecēm, kurām veselības stāvokļa vai profesijas dēļ būtu īpaši riskanti inficēties ar Covid-19, vakcinācijas iespēja jāizrunā ar ārstu. Latvijā tāpat kā citur pasaulē jau diezgan daudz grūtnieču ir vakcinētas. Māmiņas, kas baro ar krūti, gan nekādi nav ierobežotas, var droši vakcinēties.

– Ko jūs gribētu teikt, lai iedrošinātu un iezīmētu mazliet pozitīvāku perspektīvu?

– Visas pandēmijas reiz beidzas. Vakcīnas tiešām ir reāls rīks, lai tā beigtos pēc iespējas ātrāk. Reģistrētās Covid-19 vakcīnas pilnīgi noteikti ir izgājušas visstingrāko standartu kritērijus, lai būtu drošas lietošanai. Kopumā vakcīnas mūsdienās ir viens no vispētītākajiem medikamentiem, mēs par tām zinām ļoti daudz. Protams, nekas šai dzīvē nav absolūts, var gadīties izņēmumi, bet noteikti jāsaliek svaru kausos visi riski un ieguvumi. Un ieguvumi šajā gadījumā ir daudz lielāki par potenciālajiem riskiem.