Latvijas senioru pāriem "vakcinēšanās brīnumus" var nākties piedzīvot arī turpmāk
"Ceļā pēc vakcīnas apceļo dzimto zemi" - ar šādu saukli varētu raksturot senioru trenkāšanu pēc vakcīnas, kas turpināsies vēl vismaz mēnesi. Ar lielu pompu un ne par mazu naudu nodibinātais Vakcinācijas projekta birojs nav spējis atrisināt elementāru loģistikas problēmu, lai vīru nesūtītu vakcinēties uz vienu pilsētu, bet sievu uz citu, kas reizēm viena no otras atrodas pat 100 kilometru attālumā.
Jau rakstījām par situāciju Madonā, kur dzīvesbiedrus nosūtīja vakcinēties katru uz savu pilsētu – sievu uz Gulbeni, vīru uz Jēkabpili. Kopumā Madonā šādas problēmas bija vairāk nekā 190 senioriem, un tikai pēc publiska skandāla pašvaldība un Madonas slimnīca rada risinājumu – iekārtoja vakcinācijas kabinetu un pieņēma darbā pensionētu ārsta palīgu.
Uz Rēzekni un Varakļāniem
Līdzīgi notiek arī citur. Rīdzinieces Avitas Jasliņas vecāki dzīvo Viļānos un uzaicinājumu uz poti saņēma vēl pirms vietējā vakcinācijas kabineta atklāšanas. “Abi internetā pieteicās uz vakcināciju, un nesen pienāca paziņojums, ka pienākusi viņu rinda. Vienu sūta uz Varakļāniem, otru uz Rēzekni. Turklāt šīs pilsētas no Viļāniem ir katra uz savu debess pusi,” Jasliņa ir neizpratnē, kāpēc cilvēkus ar vienu uzvārdu un no vienas adreses nevar sūtīt uz vienu vakcinācijas punktu.
“Situāciju jau viņi kaut kā atrisināja, palūdza kaimiņu, lai aizved. Tomēr, zinot, ka arī Viļānos cilvēki slimojuši ar Covid-19, turklāt arī kaimiņi, jāievēro mājsēde, un ar privāto mašīnu drīkst braukt tikai viena mājsaimniecība, tad iznāk, ka šajā gadījumā tas ir epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpums,” Jasliņa secina, ka tieši vakcinācijas organizatori piespiež neievērot likumus.
Sociālais dienests sola palīdzēt
Viļānu Sociālā dienesta vadītāja Ineta Kalniņa "Kas Jauns Avīzei" norāda, ka nepieciešamības gadījumā var palīdzēt vientuļajiem senioriem nokļūt līdz vakcinācijai, bet “šis jautājums tiks izskatīts individuāli”.
“Ja pensionārs pats nevarēs tikt līdz vakcinācijas kabinetam, tad viņam noteikti palīdzēsim, ja tik tiešām viņam nav radu un paziņu, kas varētu palīdzēt. Protams, mēs nedodam simtprocentīgu garantiju, ka transports būs – ja netālu no pensionāra mājām dzīvo viņa bērni, tad vērsīsimies pie viņiem,” saka Kalniņa.
Nejēdzības ilgs līdz aprīļa otrajai pusei
Agnese Strazda, Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultante, atrunājas šādi: “Saprotam vērtējumu un satraukumu, tajā pašā laikā, piesakoties vakcīnai, iedzīvotāji šobrīd norāda tikai vēlamo vakcinācijas teritoriju. Iedzīvotāji nenorāda konkrētu savu dzīvesvietas adresi, lai būtu iespējams fiksēt divu vienādu adrešu esamību un abu vai vairāku cilvēku novirzīšanu pie viena vakcinācijas veicēja.”
Te gan vietā jautājums – kurš izstrādāja sistēmu, kas neprasa obligāti norādīt adresi.
Ja pacients izvēlējies vakcinēties vietā, kurā ir arī viņa ģimenes ārsta prakse (kurš uzņēmies vakcinēt), viņu nosūta pie šā ārsta. Visos pārējos gadījumos (ģimenes ārsts nevakcinē, izvēlēta cita pilsēta) “pēc nejaušības principa tiek piemērota tuvākā ārstniecības iestāde cilvēka norādītajai teritorijai, kas veic vakcināciju”, skaidro Strazda. Līdz ar to varot gadīties, ka no vienas mājsaimes sūta uz dažādām vietām, pat dažādām pilsētām.
“Brīdī, kad Latvijā darbu uzsāks vakcinācijas vienotā sistēma (aprīļa otrajā pusē), iedzīvotāji paši varēs norādīt vēlamo vakcinācijas iestādi, līdz ar to vienas mājsaimniecības iedzīvotāji varēs izvēlēties vienu iestādi,” sola Strazda.
Vakcīnu deficīts
Aptaujātajās pašvaldībās sola, ka sociālie dienesti centīsies palīdzēt senioriem, kuri paši saviem spēkiem no attāliem pagastiem nevar nokļūt līdz vakcinācijas kabinetam.
Valkas novada sabiedrības veselības organizatore Baiba Vorobjeva teic: “Valkas novadā visi astoņi ģimenes ārsti ir iesaistījušies vakcinācijas procesā. Aptaujājot ārstus, vai šobrīd viņi saskaras ar kādām problēmām, vienīgā atbilde ir: “Varam strādāt ar lielāku atdevi, bet trūkst vakcīnu!””
