Par universitātēm reģionos
Samērā gludi un bez īpašas aizķeršanas, ja neskaita atsevišķo opozīcijas deputātu iebildumus, koalīcija virza reformas augstākajā izglītībā, paredzot virkni dažādu pārmaiņu. Taisnības vārdā jāatzīst, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, bet jautājums, kādas pārmaiņas un kā tās tiek vai tiks īstenotas. Viena no iecerēm ir atņemt universitātes statusu Liepājas Universitātei un Daugavpils Universitātei, kā argumentu minot nepieciešamo kvantitatīvo kritēriju 4000 studentu. Tātad, ja Liepājas Universitātei un Daugavpils Universitātei nav 4000 studējošo, tad attiecīgi universitātes nav pelnījušas saukties par universitātēm. Kas? Ko? Kāpēc? Nudien nav izprotams, kāpēc tika izdomāts tieši šāds kritērijs? Kāpēc ne 3000 vai 5000 studentu, bet tieši 4000? Manuprāt, šāda pieeja ir absurda un nepamatota!
Pašlaik gan no Saeimas puses, gan no Ministru Kabineta puses tiek darīts viss, lai ar neizpildāma kritērija palīdzību likvidētu Liepājas Universitāti un Daugavpils Universitāti.
Paldies atsevišķiem Saeimas deputātiem, kuri redz un apzinās situācijas nopietnību, atklāti iestājoties PRET ideju Liepājas un Daugavpils pilsētām atņemt universitātes. Tajā pašā laikā mūsu politiķi kārtējo reizi apliecinājuši savu divkosīgumu – kad ir izdevīgi (īpaši pirms Saeimas vēlēšanām), tad visi kā viens ir gatavi attīstīt, atbalstīt augstāko izglītību, zinātni, pētniecību un reģionu attīstību, bet tagad...
Vai augstākai izglītībai Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas? Protams, bet pārmaiņas jau nenozīmē bremzēšanu vai iznīcināšanu – mēs varam efektivizēt un modernizēt, mēs varam pilnveidot un attīstīt, taču nevajadzētu nievāt un ignorēt, nevajadzētu, slēpjoties aiz skaitļiem, atņemt Kurzemes un Latgales jauniešiem iespēju studēt universitātē.
Abas universitātes ir nozīmīgs Latvijas izaugsmes resurss un potenciāls, abām universitātēm ir ne tikai bagāta un unikāla pieredze, bet arī augsti sasniegumi nacionālā un starptautiskā mērogā. Soli pa solim gan Liepājas, gan Daugavpils Universitāte ir izpildījušas visas nepieciešamās prasības, lai atbilstoši pašreizējam Augstskolu likumam atbilstu universitātēm, taču tagad nevienam sasniegumam, nevienam panākumam nav nozīmes, jo visu izsaka politiskā griba. Atjaunotās Latvijas valsts vēsturē mēs ne vienu vien reizi esam bijuši liecinieki politiskām ambīcijām un nepamatotiem politiskiem lēmumiem, taču diemžēl tik aprobežota pieeja nenesīs nekādu labumu Latvijai un Latvija sabiedrībai.
Pazaudējot universitātes Latvijas reģionos, tiek apdraudēta ne tikai daudzpusīgas augstākās izglītības ieguves iespējas jauniešiem un kropļots darba tirgus reģionos, negatīvi iespaidojot tautsaimniecības rādītājus, bet arī netiek nodrošināta zinātniski pētnieciskās darbības pēctecība un sabalansēta attīstība. Faktiski mēs varam nonākt līdz Latvijas reģionālai segregācijai.
Valsts izaugsmes pamatā ir kompetenti, rīcībspējīgi, intelektuāli un inteliģenti cilvēki, savukārt universitāte ir tam resurss!
Paldies ikvienam un ikkatram, kas atbalsta Liepājas Universitāti un Daugavpils Universitāti – https://manabalss.lv/i/2006.
Liepājas Universitātes profesors, Dr.paed. Pāvels Jurs
Sadarbībā ar Liepājas Universitātes Attīstības fondu.
