Sestdien visvairāk Covid-19 gadījumu reģistrēti galvaspilsētā
foto: AFP/Scanpix
Sabiedrība

Sestdien visvairāk Covid-19 gadījumu reģistrēti galvaspilsētā

Jauns.lv / LETA

Rīgā sestdien reģistrēti 127 no 322 jaunajiem inficētajiem. Kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 2906 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Sestdien visvairāk Covid-19 gadījumu reģistrēti ga...

Daugavpilī reģistrēts 21 jauns gadījums, Jelgavā -16, Gulbenes novadā - 11, bet Līvānu novadā - 10.

Tikmēr Babītes novadā deviņi jauni gadījumi, Alūksnes novadā - astoņi, Jūrmalā, Ventspilī, Garkalnes, Siguldas novados katrā pa septiņiem. Liepājā, Rēzeknē, Balvu, Ludzas, Olaines un Saldus novados katrā pa sešiem. Pārējos novados jauno gadījumu skaits zemāks par pieci.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 2906, Daugavpilī -440, Liepājā -312, Jelgavā -283, Jūrmalā -243, Olaines novadā - 222, Balvu novadā -203, Gulbenes novadā -188, Ventspilī -171, Tukuma novadā -143 un Rēzeknē -142.

Alsungas un Neretas novadi ir vienīgie, kuros pēdējo 14 dienu laikā nav reģistrētu Covid silmnieku, bet 12 - Baltinavas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Mērsraga, Naukšēnu, Pārgaujas, Pāvilostas, Rucavas, Rundāles, Vārkavas un Viesītes - novados slimo skaits ir no viena līdz pieciem.

Aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 461,9 gadījumi.

37 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tostarp 16 tiek pārsniegts par 50%.

Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais ir Aglonas, Aizkraukles, Balvu, Viļakas, Olaines, Līvānu, Brocēnu, Varakļānu, Amatas un Gulbenes novados.

14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.