"Tie ir mīti, ka skar genomu!" RSU profesore skaidro, kā darbojas vakcīnas
Visas Latvijā pieejamās vakcīnas pret Covid-19 ir drošas, tās ir izgājušas visas nepieciešamās speciālistu pārbaudes. Tās neskar genomu, netiks ietekmētas nākamās pēcnācēju paaudzes, Veselības ministrijas (VM) organizētā pasākumā par vakcināciju norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja Juta Kroiča.
"Jāsaprot, ka šis ir bezprecedenta gadījums, kad ir sadarbojušies lielākie vakcīnu ražotāji. Viņi, sadarbojoties ļoti īsā laikā, ir radījuši uz molekulāri bioloģiskām metodēm balstītas vakcīnas, kādas līdz šim nav bijušas. Par to, ka vakcīnas ir drošas, atbild daudzas institūcijas. Pasaules Veselības organizācija monitorē visas vakcīnas, kuras ir nonākušas lietošanā. Kad vakcīnu izstrādātājs ir pieteicis, tad eksperti pārbauda pilnīgi katru kritēriju," skaidroja Kroiča.
Viņa demonstrēja, kā strādā Latvijā pieejamās vakcīnas pret Covid-19. Īpaši viņa uzteica uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto vakcīnu, jo tā esot unikāla ar to, ka bez antivielām veidojas arī T limfocīti.
Viņa skaidroja, ka tad, kad vakcīna tiek ievadīta, šūnām tiek dota informācija, ka jāsāk ražot S proteīns. "To uztver mūsu imūnā sistēma. Apmēram 4 dienu laikā sāk veidoties antivielas, kuras mēs laboratorijā arī varam noteikt. Vīruss vairs nevar piesaistīties. Ja nu tomēr notiek tā, ka esam inficējušies un antivielas kādu vīrusu tomēr ir palaidušas garām un nav neitralizējušas, tad to vīrusa inficēto šūnu savā pārziņā pārņem T citotoksīni un iznīcina visu šo šūnu."
Pēc Kroičas teiktā, šādi tiekot aktivizētas divas imūnās sistēmas.
"Cilvēki baidās, ka tad, kad notiek šī vakcinācija, tā aiziet uz kodolu, skar genomu. Baidās, ka attiecīgi tiks skartas nākamās pēcnācēju paaudzes u.tml. Tās ir aplamas ziņas! Tie ir mīti," uzsvēra Kroiča.
Lai arī katra no Latvijā pieejamām vakcīnām mazliet atšķiras, tomēr, viņasprāt, ir jāvakcinējas ar to vakcīnu, kas būs pieejama, jo visas šīs vakcīnas ir izgājušas drošības pārbaudes.
Runājot par antivielām, viņa bilda, ka vēl nav zināms, cik ilgi tās saglabāsies ilgtermiņā. "Būs jau vēl uzraudzība, lai izpētītu, cik ilgi šīs antivielas saglabājas. Pilnīgi iespējams, ka pēc gada vajadzēs dot trešo devu," pieļāva Kroiča.
Viņa skaidroja, ka agrīnās antivielas sāk izstrādāties apmēram ceturtajā dienā pēc vakcīnas saņemšanas, tad nedēļas beigās sasniedz jau ļoti labu līmeni, bet tad sāk izzust. Šī iemesla dēļ arī esot nepieciešama otrā deva. Tā esot daudzām vakcīnām, kā piemēru minot poti pret ērču encefalītu. Katrai vakcīnai antivielu izzušanas laiks ir atšķirīgs. To nosaka ražotājs.
Kroiča paskaidroja, ka "Pfizer/BioNTech" otrā deva nepieciešama pēc trīs nedēļām, bet "Moderna" - pēc četrām nedēļām. Tikmēr, piemēram, uzņēmuma "Johnson & Johnson" izstrādātā vakcīna pagaidām paredz tikai vienu devu.
Vairāk skatieties augstāk pievienotajā video.
