Sākas pavasara pali: izveido operatīvās vadības grupu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savlaicīgai palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, kā arī lai nepieciešamības gadījumā vadītu un koordinētu reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu kopumu plūdu gadījumā, izveidojusi īpašu operatīvās vadības grupu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra Edvīna Balševica vadībā, informē ministrijā.
"Šogad esam priecājušies par bagātīgo ziemu, bet, tuvojoties pavasarim, tas rada bažas par iespējamiem plūdiem, kas var skart atsevišķas pašvaldības un to iedzīvotājus. Ministrijā esam izveidojuši īpašu operatīvās vadības grupu, kas veiks nepieciešamos pasākumus un sadarbosies ar citām atbildīgajām pusēm, lai nodrošinātu operatīvu reaģēšanu. Es aicinu visas pašvaldības objektīvi un atbildīgi izvērtēt iespējamos riskus un rīcības plānu gadījumā, ja plūdi radīs reālu apdraudējumu pašvaldības iedzīvotājiem, īpašumiem un apkārtējai videi. Vietvarām un atbildīgajiem dienestiem ir jābūt pilnā gatavībā ātri un efektīvi reaģēt," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!).
Ceturtdien par plūdu novēršanas pasākumiem un aktuālo situāciju VARAM informēs Ministru kabinetu, iesniedzot informatīvo ziņojumu "Par savlaicīgu sagatavošanos iespējamiem pavasara paliem un plūdiem".
Šodien Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izplatījis pirmo prognozi par plūdu iespējamību Kurzemē un Vidzemē.
Kopumā LVĢMC rīcībā esošā informācija liecina, ka Ventas un Lielupes baseina upēs pavasara palu process norisināsies februāra pēdējā un marta pirmajā nedēļā. Vietām Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstināsies par 0,5-2 m, sastrēgumu gadījumā - vēl par 1-2 m. Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās.
Vidzemes un Latgales upēs maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma – palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus. Tomēr pavasara palu periodā zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai.
Kopumā ūdens līmenis upēs ir bijis zems, taču šogad ir salīdzinoši bieza sniega sega gan Latvijā, gan arī Baltkrievijā, kas noteikti ietekmēs ledus iešanu Daugavā. Kopumā LVĢMC rīcībā esošie šī brīža dati liecina, ka vietām Vidzemē un Latgalē plūdi ir sagaidāmi, taču pagaidām par to apmēriem runāt ir pāragri.
