Cēsu "vēstures detektīvs", kas ilgst jau vairākas desmitgades. Jau 70 gadus pēta krūzi ar dālderiem

Par Pieškaļu depozītu nosauktajā atradumā ir 1258 sudraba dālderi, graši, šiliņi, kapeikas un dengas, kā arī sudraba rotaslietas – trīs gredzeni un divi piekariņi. Zemnieks bagātīgo atradumu nodeva Cēsu novadpētniecības muzejam (tagadējais Cēsu vēstures un mākslas muzejs). Kopš tā laika arī notiek izpēte, un vēl pēc vairākiem gadu desmitiem bagātīgās naudas krūkas noslēpums nav atrisināts.

Muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne laikrakstam Druva pastāstījusi, ka līdz šim datēta tikai apmēram desmitā daļa monētu – senākās dengas attiecināmas uz krievu cara Ivana Bargā laiku, bet nav noteikts, kura gada (Ivans IV valdīja no 1547. līdz 1584. gadam), jaunākā līdz šim datētā monēta ir no 1645. gada.

Pēc izpētes secināts, ka monētas kaltas Rīgas brīvpilsētas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē, arī Pleskavā, Novgorodā un Maskavā.

Vēsturnieki pieļauj, ka naudas krūku zemē kāds ieraka Otrā Ziemeļu jeb Poļu-zviedru kara laikā (1655–1661). Pēc kara sekoja dažādas sērgas, visticamāk, pasakainās bagātības īpašnieks šajā laikā nav izdzīvojis, un apslēptā manta trīs gadsimtus pēc viņa nāves nogulējusi aprakta zemē.

Pati krūze līdz šim nav pētīta, taču, pēc visa spriežot, tā nav izgatavota Livonijā, bet atvesta no kādas citas zemes, visdrīzāk Polijas.

Pērn Pieškaļu depozīts bija viens no vērtīgākajiem Cēsu vēstures un mākslas muzeja 95 gadu jubilejas izstādes Laika liecinieki eksponātiem.

Cēsu pils dārzniece un gide Līga Eglīte teic, ka depozīta izpēte izvērtusies par īstu vēsturisko detektīvu: “Krūzes noslēpums tika pētīts visu aizvadītā gada nogali un vēl turpinās, iesaistot ekspertus no Latvijas muzejiem un ārvalstīm. Tika izmantots arī visvarenais internets, muzeju digitālās krātuves, akadēmiskās publikācijas, "Facebook" spēks un draugu atbalsts. Darba materiāla ir daudz, ņemot vērā vēsturnieku spriedumus, atzinumus, arī nostāstus un leģendas, kuru Pieškalnu apkārtnē ir kārtu kārtām. Meklējumi turpinās.”