"Paši cilvēkus zem tanka lika!" Krievijas TV ziņu sižets izvēršas par "spļāvienu sejā" Barikāžu dalībniekiem

“TV Centr” sižets iesākas ar uzspēlēti drūmu ainu Vecrīgas tukšajās ielās. Galanti saģērbts jauns puisis dodas pie viesnīcas durvīm, taču tās vaļā neatveras.

Iepriekš Ļevs Perlovs viesnīcā strādājis par administratoru, taču Covid-19 un – kā uzsvērts – “krievu tūristu neesamības dēļ”, darba viesnīcai un jaunietim vairs nav.

Vai Padomu Savienība iemācīja latviešiem saimniekot?

Arī politiskās ambīcijas pagaidām, domājams, nav novedušas pie kaut kā taustāma, jo minētā puiša pārstāvētā un ar Latvijai nedraudzīgu retoriku pazīstamā “Rīcības partija” 2020. gada pašvaldību vēlēšanās kārtējo reizi izgāzusies, savācot vien 301 vēlētāju balsis (0,18%). Kādēļ šo bija vērts pieminēt – tiks paskaidrots vēlāk.

Piebilde: Aptuveni nedēļu pēc šī raksta publicēšanas ar Jauns.lv sazinājās Ļevs Perlovs, informējot, ka arī viņš ir neapmierināts ar to, kā izveidots sižets, kurā piedalījies. Arī viņa teiktais esot izgriezts no sižeta gala versijas, kura izvērtusies kā "izrāde par to, cik šeit ir grūti". No "Rīcības partijas" puisis ir izstājies kopš 2020. gada septembra, kā to paredzējusi vienošanās, gadījumā, ja partija vēlēšanās netiek Rīgas domē.

Sižeta turpinājumā Latvija arī kaunināta ar to, ka, “turpinot apvainot Krieviju, tā vietā, lai labāk paklusētu”, panākusi, ka tukšas ir arī mūsu valsts ostas. Ne vārda par starptautiskajām sankcijām, kurām Krievija sevi pakļāvusi, pēdējos gados piekopjot agresīvu ārpolitiku.

Tad stāstā pievērsta uzmanība tam, cik labi taču esot bijis toreiz, PSRS laikā. Atkal un atkal uzskaitītas “leģendārās fabrikas”, kuras iznīkušas, baltiešiem izvēloties neatkarību no PSRS, pamudinot secināt, ka aiziet projām no savienības bija kļūda.

Skatoties sižetu, rodas iespaids, ka tā veidotāji domā – ražošanu, tautsaimniecību izgudroja PSRS, un tad to iemācīja latviešiem. Pirms Padomju Savienības nekas tāds mūsu valstī nav noticis un pēc tās sabrukuma – aizmirsts.

Šajā un līdzīgos sižetos neatrast ne vārda par to, kā patiesībā pēc PSRS sabrukuma ir transformējusies un attīstījusies ražošana Baltijā.

Propagandistu nagos šoreiz nonāk Līvāni

Kā piemērs “Latvijas ekonomikas brukšanai” minētā arī 1887. gadā dibinātā un 2008. gadā slēgtā Līvānu stikla fabrika.

Stāstā par stikla zelta zivtiņām cildināti fabrikas cariskie pirmsākumi un sērots par to, ka “diženo, starptautiski atzīto rūpnīcu” pazudinājusi Latvijas valsts.

Sižetam nointervēta arī pašreizējā Līvānu stikla un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne. Tajā viņa īsi stāsta par to, cik iecienīta toreiz un arī tagad ir fabrikas saražotā stikla produkcija.
Epizode no Līvāniem atgādināja šī paša telekanāla 2019. gada rudens sižetu, kurā par propagandistu upuri kļuva AS “Brīvais vilnis” ceha strādniece Līvija Ostapčuka.

Sieviete tika intervēta, un viņas teiktais samontēts, pasniegts tendenciozi – tā, it kā valstī viss būtu slikti. Sašutumu par medija rīcību ceha darbiniece pēcāk pauda arī vietējiem Latvijas medijiem.

Centra vadītāja ir sašutusi un jūtas  piemānīta

Jauns.lv sazinājās ar Līvānu stikla un amatniecības centra vadītāju, lai painteresētos, vai viņai ir zināms, kādā sižetā iemontēts viņas pateiktais, un noskaidrotu, kurš tieši un kā sievieti intervējis.

“Mums ir zināms par šo sižetu. Kad es pati personīgi to skatījos, man viss trīcēja un likās, ka dzīvošu uz nervu zālēm. Man nebija ne mazākās nojausmas, ka tie žurnālisti beigās visu varētu pasniegt tik negatīvās krāsās,” telefonsarunā stāsta centra vadītāja Ilze Griezāne.

Viņa atklāj, ka par sižetu uzzinājusi vien tāpēc, ka pie viņas vērsusies kāda sieviete, kuras vīra safilmētie kadri no 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā bez saskaņošanas izmantoti Krievijas telekanāla ražojumā.

Griezāne arī pastāsta, ka persona, kura pie viņas ieradusies, lai filmētu sižetu, pieteicās kā “Baltijas balss” (Bb.lv) pārstāvis Andrejs Hramcovs. Par “TV Centr” iesaisti viņa neesot informēta. Arī informācija par to, kas tieši tiks filmēts, esot izrādījusies nepatiesa.

Hramcovs dzīvo tepat Latvijā un jau izsenis kļuvis bēdīgi slavens ar saviem sižetiem krievu medijos, kuros regulāri noniecināta Latvija.

Īpaši zems punkts viņa karjerā bijis 2012. gadā, kad Hramcovs kopā ar savu operatoru tika pieķerti šiverējam pa alus pudeļu kravu, kura bija izkritusi kādai kravas mašīnai. “Es zagu, un man ir kauns,” teica Hramcova operators. Pats Hramcovs šādu rīcību noliedza.

Pērn viņš Jauns.lv taisnojās, ka ar krievu medijiem nesadarbojas jau vairākus gadus. Vairāk par to, kādēļ tam ir grūti noticēt, var izlasīt šeit. Arī “TV Centr” sižeta titros Hramcova vārdu neatrast.

Līvānu stikla un amatniecības centra vadītāja Jauns.lv norāda, ka pēc sižeta noskatīšanās ir sazinājusies ar Hramcovu, lai paustu savu sašutumu un pieprasītu izņemt sagrozīto materiālu no interneta.

Aplūkojot “TV Centr” sižetu dažādos interneta resursos, tik tiešām ir pamanāms, ka nu tam ir vairākas versijas – tādas, kurās Ilzes Griezānes teiktais ir iekļauts, un tādas, kurās nav.

No telekanāla oficiālajā mājaslapā atrodamās sižeta versijas centra vadītājas intervija ir izgriezta.

Viļņā nošautie un tanka sabrauktie lietuvieši esot “viltus ziņas”

Ja par “TV Centr” sižeta veidotāju neveiklo taktiku Līvānos vēl var pazoboties, tad, skatoties, ko propagandisti šoreiz sastāstījuši par kaimiņvalsti Lietuvu, uznāk šermuļi.

Sižetā, kā jau minēts, uzmanība pievērsta 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā, kad pie televīzijas torņa ar šaujamieročiem un tankiem ieradās PSRS karaspēka īpašās vienības, šaujot un ar tanku braucot virsū cilvēkiem. Rezultātā no šautām brūcēm un zem tanka kāpurķēdēm bojā gāja 14 cilvēki. Vēl pāri simtam guva dažādus ievainojumus.

Taču telekanāls apgalvo, ka “asinis savās brīvības cīņās” sagādājuši paši leiši. Proti, bijušais Lietuvas aizsardzības ministrs Audrjus Butkevičs kādā intervijā esot atzinies, ka todien “nacionālisti paši apzināti gājuši uz upuriem”.

Intervēts arī kāds Viktors Roščins, kurš 1991. gadā Viļņā bijis milicijas vecākais leitnants, taču nu dzīvo ārpus valsts, jo Lietuvā viņam draudot apcietinājums par tajās dienās sastrādāto.

“Viņiem vajadzēja upurus. Viņi paši lika zem tanka cilvēkus. Taču tanki viņus nemīcīja – tas viss ir izdomāts, bildes un kadri tādi sataisīti. Miljons reižu pierādīts,” apgalvo Roščins.

Sižetā arī apgalvots, ka par 13. janvāra upuriem padarīti ceļu satiksmes negadījumos miruši cilvēki. Morgos esot sašauti līķi, lai tikai nepatiesi apvainotu brutalitātē PSRS spēkus, kuri pie televīzijas torņa esot šaudījušies ar tukšām patronām.

Vieni un tie paši personāži melo par Barikādēm regulāri

Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis Jauns.lv skaidro, ka šādi vēstījumi dažādās formās Krievijas informatīvajā telpā neparādās pirmo reizi, un parasti tie aktivizējas tieši janvārī, kad Baltijas valstīs notiek Barikāžu atceres pasākumi.

Piemēram, 2017. gadā jau minētais vecākais leitnants Viktors Roščins apgalvojis, ka OMON esot centušies ieņemt Viļņas Televīzijas torni un citus objektus tikai tādēļ, lai apturētu Lietuvas Pārbūves kustības “Sajūdis” melu un propagandas izplatīšanos.

“To papildina arī Krievijas informatīvajā telpā nereti izplatītā teorija, ka Viļņā bojāgājušie patiesībā esot no vietējiem morgiem savākti līķi, kas vēlāk uzdoti par it kā PSRS spēku upuriem, un ka OMON it kā esot izmantojuši salūtmunīciju jeb tukšas patronas,” skaidro pētnieks.

“Tāpat arī jau vairākkārt ir tikusi publicēta intervija ar Lietuvas kādreizējo aizsardzības ministru Butkeviču, citējot, ka viņš it kā plānojis upurus Barikāžu laikā. Taču, izplatot šo vēstījumu, apzināti netiek ietverts notikumu konteksts, uz kā fona Butkeviča izteikums tiek izmantots kā šķietams pierādījums tam, ka asinsizliešana Viļņā esot “radikālo separātistu” vaina vai pat sazvērestība. Viļņā, tāpat kā Rīgā, cilvēki neatkarības vārdā bija gatavi doties uz barikādēm un stāties pretim PSRS varai. Pretošanās kustību vadītāji, starp kuriem bija arī Butkevičs, apzinājās, ka iestāšanās par neatkarības atjaunošanu var nozīmēt vardarbību un pat upurus. Prokremliskie mediji šajā gadījumā cenšas to pavērst otrādi, proti, ka lietuvieši esot īstenojuši provokācijas vai pat ciniski upurējuši savus līdzcilvēkus, lai tikai liktu PSRS izskatīties vainīgai. No dezinformācijas viedokļa šis ir labs piemērs tam, kā neviennozīmīgi izteikumi var tikt pakļauti politiski motivētai nekorektai interpretācijai. Domājams, šī iemesla dēļ pats Butkevičs esot vēlāk atsaucis savus vārdus [...],” plašāk izstāsta APPC pārstāvis.

Dzīvi Latvijā kā eksperti komentē sīkpartijas figuranti

Publikācijas sākumā izskanēja Ļeva Perlova vārds. Tas ir jaunietis, kurš “TV Centr” sižetu ievadīja ar gājienu uz viesnīcu, kuras durvis nu ir slēgtas. Tika arī pieminēts, ka Perlovs ir partijas “Rīcības partija” biedrs.

Ja ir vēlme izprast, kā top šādi ziņu sižeti, šī nianse ir piefiksējama.

Bez viņa citi Latvijā dzīvojošie sižeta varoņi ir savulaik ar negodu no Rīgas domes aizgājušais, dīvainos skandālos iesaistītais “Rīcības partijas” priekšnieks Ruslans Pankratovs, kurš runā par zemessargiem ielās komandantstundas laikā kā pierādījumu, ka “valsts, iespējams, zina ko vairāk” un, “ka briest kas nelāgs”.

Vēl ir prokremliskais aktīvists Jurijs Aleksejevs, kuru 2018. gadā ir aizturējis Valsts drošības dienests saistībā ar darbībām, kuras, iespējams, veiktas nolūkā palīdzēt ārvalstij vērsties pret Latvijas drošību. Par Pankratova aktivitātēm vairāk izlasāms šeit.

Neviens cits, izņemot “Rīcības partijas” biedrus, un Kremļa propagandas medijos regulāri aicināto Aleksejevu nav komentējis situāciju Latvijā.

Savukārt Krievijā par mūsu valsti, neskaitot no Lietuvas bēgošo milici, kameras priekšā izsakās Krievijas Valsts domes NVS lietu un attiecību ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Konstantīns Zatuļins.

Arī pašmāju korespondentu piesaistīšana, lai Covid-19 ierobežojumu laikā Krievijas medijiem veidotu saturu par Baltiju, nav nekas jauns. To piekopuši vairāki šeit pat Latvijā dzīvojoši nozares darboņi.

“Krievijas dezinformācija ir oportūnistiska, tāpēc šādi materiāli parādās ar zināmu regularitāti, proti, kad Barikāžu notikumi atkal nonāk uzmanības centrā. Tiesa, šīs publikācijas bieži atkārto jau iepriekš publicēto bez jaunas informācijas, kas liecina par mēģinājumiem mobilizēt sabiedrību uz aktualitāšu fona. Caur šādiem materiāliem un to tendenciozu atspoguļošanu tiek mēģināts radīt priekšstatu, ka neatkarības kustības astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā bija radikāli noskaņotas nacionālistiskas organizācijas, kuras mēģinājušas ar spēku īstenot apvērsumus, pat upurējot savus līdzcilvēkus, lai tikai diskreditētu PSRS varu,” Krievijas mediju rosību ap Barikāžu piemiņas datumiem skaidro APPC pētnieks Mārcis Balodis.