Vai tiešām daudzi mediķi Latvijā kategoriski atsakās vakcinēties? Skaidrojam, kā ir patiesībā

Stāsti par to, ka daļa medicīnas darbinieku atsakās vakcinēties, sākās ar Daugavpils reģionālo slimnīcu.

Decembra beigās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs medijiem atklāja, ka tobrīd uz vakcināciju pieteikušies vien 10% darbinieku, kuriem dota šāda iespēja. Pirmajā vakcinācijas kārtā bija plānots sapotēt 75 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un 100 slimnīcas darbinieku.

“Te droši vien viss būtiski atkarīgs no tās informācijas, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos un masu medijos,” pēcāk medijiem skaidroja Semjonovs, pieļaujot, ka sazvērestības teorijas par vakcīnām spējušas sašūpot pat medicīnas jomā izglītoto slimnīcas darbinieku pārliecību.

Ziņas par mediķu vilcināšanos ir bijusi “dāvana” pašmāju dezinformācijas izplatītājiem, kuri biedē sabiedrību ar imunizācijas iespējamajām sekām jau gadiem un šobrīd sludina, ka “pat ārsti bīstas no jaunās vakcīnas!”.

Par atsevišķu mediķu izvēli nepotēties pret Covid-19 runā arī citi, sociālajos tīklos izvēršot plašas diskusijas.

Pretojas vai nogaida?

Viedokļi par atturīgo mediķu rādīto piemēru ir dažādi, taču cita starpā izskan arī pieļāvumi, ka atsevišķi mediķi ir nevis kļuvuši par antivakcinēšanās kustības pārstāvjiem, bet gan vienkārši nogaida.

Savukārt nogaidīšana var būt arī nesaistīta ar sazvērestības teoriju un klajas dezinformācijas ietekmi.

Piemēram, daļā sabiedrības joprojām valda uzskats, ka izslimojušiem cilvēkiem tūlītēja vakcinēšanās nebūt nav tik nepieciešama izstrādājušos antivielu dēļ.

Nav noslēpums, ka Covid-19 izslimojušo mediķu vidū ir pietiekami daudz. Vadoties pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 13. janvāra datiem, kopumā no 2020. gada 2. marta līdz 2021. gada 4. janvārim Covid-19 pozitīvi bijuši 598 ārsti, 215 ārsta palīgi, 988 māsas, 642 māsu palīgi/sanitāri/aprūpētāji un 671 citu amatu slimnīcu personāls.

Jauns.lv sazinājās ar lielākajām galvaspilsētas un arī reģionālajām slimnīcām, lai noskaidrotu, vai ārstniecības iestādes līdz šim ir papūlējušās noskaidrot mediķu izvēles pamatojumu un vai nogaidīšana, piemēram, izslimošanas fakta dēļ ir plaši izplatīta.

Daugavpilī oficiālas informācijas tukšumu aizpilda dezinformācija

Daugavpils reģionālajā slimnīcā 13. janvārī bija 179 vakcinētie cilvēki (pašreizējā imunizācijas pieeja paredz neizdalīt slimnīcu personālus tādos, kuriem vakcīna pienākas pirmajiem).

“Svarīgākais iemesls, kāpēc cilvēki nevar pieņemt lēmumu par vakcinēšanos, ir dezinformācija publiskajā telpā un oficiālās informācijas trūkums no valsts iestādēm, cilvēkiem pieejamā un saprotamā veidā, kas iedrošinātu un motivētu vakcinēties,” norāda slimnīcas Sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Gronska.

Vakcinēšana slimnīcā gan turpinoties un papildinās arī to mediķu saraksti, kuri vēlas vakcinēties, pauda Gronska.

Preses konferencē 13. janvārī, kuru tiešraidē rīkoja Veselības ministrija, runāt tika pieaicinātas arī divas Daugavpils reģionālās slimnīcas darbinieces, kuras ir vakcinējušās. Abas iedrošināja kolēģus gan savā, gan citās ārstniecības iestādēs spert šo soli.

Stradiņos vislielākā izpratne par ārstu nostāju

Šķiet, ka no aptaujātajām slimnīcām vislielākā skaidrība par mediķu izvēli attiecībā uz Covid-19 vakcīnu ir Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS).

Tās Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga Jauns.lv pastāstīja, ka pirmā darbinieku apzināšana notika ar aptaujas palīdzību.

Nedēļas laikā tajā piedalījās ap 2000 darbiniekiem, un 70% no tiem norādīja, ka vakcinēsies.  Tātad – 30 % norādīja, ka nevakcinēsies.

Būtiski, ka PSKUS aptaujā dota arī iespēja savu izvēli pamatot – starp pamatojumiem minēts arī apstāklis, ka slimība pavisam nesen izslimota.

Kopumā PSKUS pārstāve informē, ka lielākās grupas, kuras šobrīd vakcīnu nesaņem, esot:

• tie kolēģi, kuri šobrīd ir Covid-19 pozitīvi;
• tie kolēģi, kuri atrodas pašizolācijā kā augsta riska kontaktpersonas;
• tie kolēģi, kuri atrodas slimības atvaļinājumā, kuru veselības stāvoklis šobrīd neatļauj vakcinēties;
• kolēģes bērniņa gaidībās vai jaunās māmiņas, kuras baro bērniņu ar krūti;
• tie kolēģi, kuri tikko pārslimojuši infekciju un tādejādi nogaidīs rekomendēto laiku.
• tie kolēģi, kuri norāda, ka vakcinēsies, bet ne kā pirmie, jo vēlas novērot kolēģu reakciju, kuri vakcīnu būs saņēmuši.
• tie kolēģi, kuri norāda, ka šobrīd nejūtas pārliecināti, vai lūdz vairāk informācijas par vakcīnu vai vakcinācijas procesu;
• tie kolēģi, kuri ir alerģiski vai kuru pieredzē ir alerģiskas reakcijas pēc citām vakcīnām.

“Tātad – iemesli ir visdažādākie. Noteikti nevaram viennozīmīgi runāt par to, ka ir plaša kolēģu grupa, kura nevakcinējas pilnas pārliecības dēļ. Tāpat jāuzsver, ka bija novērojama zināma aktivitāte pēc pirmo kolēģu vakcinācijas, kad no trīs dienās vakcinētajiem 1055 kolēģiem nevienam nebija novērojamas veselības problēmas vai blaknes pēc vakcīnas. Slimnīcā strādājošo vakcinācija turpinās, ik dienu turpina pieteikties jauni vakcīnas saņēmēji. Tāpat mūsu ikdienā ir šo jautājumu pieminēt, aicinot kolēģus pieteikties, ja kāds to vienkārši nav paspējis izdarīt, vai nav atradis laiku, lai to izdarītu,” pamato Veinberga.

PSKUS pārstāve arī piebilst, ka slimnīcas privilēģija ir tā, ka profesoru Ugu Dumpi, kurš aktīvi skaidrojis šos jautājumus, var saukt par savu kolēģi.

Paskaidrojot vairāk par iepriekš pieminēto nogaidīšanas iemeslu – nesenu izslimošanu –, Veinberga pauž: “Dažādās sapulcēs un darbinieku attālinātās apspriedēs esam informēti arī par šo jautājumu – izslimojušajiem ir jāvakcinējas, jo antivielu testi uzrāda, ka izveidojušos antivielu skaits var būt ļoti nepietiekams un zūdošs. Šobrīd tiek rekomendēts ieturēt nelielu pauzi un vakcinēties var arī trīs mēnešus pēc pārslimošanas.”

Dati šobrīd uzrāda, ka PSKUS kopā ir bijuši 405 Covid-19 pozitīvi darbinieki. No tiem 135 slimo šobrīd.

Austrumu slimnīcā vakcinēto visvairāk

Arī Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) īpaši neapkopo mediķu skaidrojumus par atteikšanos potēties, informēja slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece.

Jāpiebilst gan, ka RAKUS nebūt nav no tām ārstniecības iestādēm, kurās atteikumi vakcinēties būtu izplatīti – saskaņā ar 13. janvāra datiem, RAKUS kopā vakcinēti 2867 darbinieki.
“Nav apkopotas vai dzirdētas atziņas – kāpēc nevakcinēsies, jo vakcinācijas process sastāv no vairākiem etapiem un darbībām, turklāt vakcinējamo plūsma ir faktiski nepārtraukta un paralēli citu medicīnas iestāžu mediķiem, joprojām vakcinējam arī mūsu slimnīcas personālu, un sanāk vakcinēt vairāk, nekā iepriekš pieteikušies saskaņā ar pierakstu,” pauda Namniece.

Runājot par iespējamu Covid-19 izslimojošo mediķu piekopto nogaidīšanas taktiku, RAKUS pārstāve pauda, ka infektoloģijas galvenā speciāliste slimnīcā profesore Ludmila Vīksna darbiniekiem vairākkārt ir skaidrojusi, ka ne visiem pārslimojušiem veidojas pietiekamā daudzumā antivielas un, ka tādēļ ir ieteicams vakcinēties, lai mazinātu atkārtotas inficēšanās riskus.

Izveseļojušies, atgriezušies pēc karantīnas vai pašizolācijas kopā ir 800 RAKUS darbinieki.

Slimnīcas piecos stacionāros kopā strādā nedaudz vairāk nekā 4600 darbinieki. Šobrīd inficējušies un atrodas karantīnā – 183 darbinieki, informēja slimnīca.

Bērnu slimnīca pagaidām nepēta ārstu izvēles iemeslus

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe Jauns.lv pavēstīja, ka vakcinācijas procesu un kolēģu atsaucību vērtē kā labu, turklāt atsevišķās klīnikās un struktūrvienībās vakcinēto ārstu skaits jau sasniedzis pat 100%.

“Līdz ar vakcinācijas procesa uzsākšanu novērojām, ka darbinieki uz vakcināciju mēdza pieteikties nesteidzīgi, izvērtējot, vai tieši viņi ir tie, kuriem vakcinācija pienākas kā pirmajiem. Jāņem vērā, ka Bērnu slimnīcā Covid-19 pacientu skaits ir salīdzinoši ļoti mazs un mēs apzināmies, ka pirmajiem vakcīnas noteikti bija jāsaņem RAKUS un Stradiņu slimnīcas kolēģiem, kur vakcinācijas temps arī bija lielāks. Šobrīd, kad ir izsludināta vakcinācija visām ārstniecības personām un medicīnas iestāžu darbiniekiem, redzam, ka turpina pieteikties arī mūsu slimnīcas darbinieki,” pauda Snipe.

“Mēs saprotam bažas par nezināmo, tāpēc strādājam pie darbinieku informēšanas, piemēram, dr. Dace Zavadska, kuras pamatdarbavieta ir Bērnu slimnīca, decembrī nolasīja darbiniekiem ļoti saturīgu un izskaidrojošu lekciju, kā arī atbildēja uz kolēģu jautājumiem, kas veicināja labākas izpratnes veicināšanu un būtiski palielināja aktivitāti pieteikties uz vakcināciju,” viņa turpina.

Vienlaikus daļa slimnīcas darbinieku, tāpat kā citi iedzīvotāji, mēdz būt piesardzīgi un vēlas iegūt plašākas zināšanas par konkrētajām vakcīnām, pirms savu personīgo lēmumu pieņemšanas, pauda Snipe.

BKUS mediķi izprot – izslimošana nenozīmē noturīgu imunitāti

“Tomēr vēlos atzīmēt, ka pieaugot vakcinēto kolēģu skaitam un, redzot, ka vakcinācija nerada negatīvas sekas, mazinās bažīgo un piesardzīgo kolēģu skaits. Pieteikšanās un vakcinācija norit brīvprātīgi, bet mēs apsveram iespēju individuāli uzrunāt tos kolēģus, kas nav vakcinējušies, lai saprastu viņu nostāju. Šobrīd mūsu rīcībā nav datu, lai mēs varētu izvērtēt, kādi ir kolēģu biežākie argumenti vakcinācijas atlikšanai,” atzina slimnīcas pārstāve.

BKUS ar Covid-19 ir izslimojuši 55 no aptuveni 2 000 darbiniekiem, taču Snipe norāda, ka arī to vidū ir tādi, kas jau saņēmuši pirmo vakcīnu pret vīrusu.

“Tāpēc nevaram apgalvot, ka viņi nebūtu izpratuši, ka noturīgu imunitāti var iegūt tikai vakcinējoties. Īpaši vēlamies uzsvērt, ka izsekojamiem gadījumiem inficēšanās nav notikusi, pildot darba pienākumus, jo BKUS ir skaidras prasības par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu un notiek nepārtraukts informēšanas un izglītošanas darbs, lai darbinieki to precīzi ievērotu,” piebilda virsārste.

Arī Liepājā kūtros mediķus neaptaujā, taču potēties-gribētāju pietiek

Liepājas Reģionālās slimnīcas Sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase Jauns.lv atklāja, ka slimnīca pašreiz neuzskaita un neaptaujā tos mediķus un darbiniekus, kas nevēlas potēties pret Covid-19, jo slimnīcā ir pietiekošs skaits vakcinēties gribētāju.

“Līdz ar to šobrīd mūsu galvenais uzdevums un rūpes ir izlietot visas mums pieejamās vakcīnas noteiktajā laikā un skaitā. Mēnesī prombūtnē – gan slimojot ar Covid-19 infekciju, gan esot karantīnā, vidēji ir 20 – 30 darbinieku. Taču man nav informācijas, cik no tiem vēlas vai nevēlas potēties pret Covid-19, jo, kā jau teicu, patlaban slimnīca šādu informāciju neapkopo,” pauda Grase.

Rēzeknes slimnīcā ir mediķi, kuri nogaida

“Palielinot vakcinēšanas pret Covid-19 ātrumu un, pieaugot darbinieku atsaucībai, februāra pirmajā pusē vakcinēto Rēzeknes slimnīcas darbinieku skaits sasniegs 42%,” Jauns.lv norādīja Rēzeknes slimnīcas Sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Sondore.

Šīs ārstniecības iestādes pārstāve atzina, ka situācijas, kāpēc tiek nogaidīts un uz laiku atlikta vakcinēšanās pret Covid-19, ir dažādas.

Kā viens no noskaidrotajiem iemesliem tik tiešām esot saistīts ar nogaidīšanu, proti, atsevišķi Covid-19 izslimojušie mediķi izvēlas atlikt vakcinēšanos, jo “kā pierāda pētījumi, reinfekcijas gadījumi pārsvarā ir notikuši trīs mēnešus pēc inficēšanās,” informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību speciāliste Sondore.

Vakcinēšanas temps aug

Otrdien, 12. janvārī, Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 1592 personas, kas ir par 247 vairāk nekā pirmdien, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1345 cilvēki, lai gan sākotnēji tika ziņots par 1312 vakcinētajiem.

Kopš vakcinēšanas kampaņas sākuma Latvijā pret Covid-19 sapotētas 9899 personas. Līdz šim kopumā vakcinētas 7629 ārstniecības personas un 2270 ārstniecības iestāžu darbinieki.

Otrdien vakcinācija pret Covid-19 notika 33 slimnīcās. Visvairāk mediķu, kā jau ierasts, tika vakcinēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur poti saņēma 307 cilvēki, līdz ar to kopš vakcinēšanās kampaņas sākuma šajā iestādē sapotēti 2867 cilvēki.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 236 cilvēki, līdz ar to šajā iestādē kopumā pret Covid-19 sapotēti 1116 cilvēki.

Savukārt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 196 mediķi, bet kopumā tur pret Covid-19 sapotēti 2413 cilvēki.

Vismazāk cilvēku otrdien vakcinēti Ogres rajona slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Pēc pašreizējās informācijas, otrdien poti pret Covid-19 katrā no minētajām slimnīcām saņēmuši tikai pieci cilvēki.

Jau ziņots, ka Latvija līdz šim ir saņēmusi 30 255 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas un 1200 kompānijas "Moderna" ražotās vakcīnas devas. Tās paredzētas kopumā 15 727 cilvēkiem, jo vienas personas vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izdevis rīkojumu, kas nosaka, ka no 11. janvāra tiek vakcinēti visi ārstniecības iestādēs strādājošie, kuri to vēlas. No 28. decembra kā pirmos vakcinēja lielo slimnīcu darbiniekus, 9. decembrī sāka vakcinēt ģimenes ārstus, bet no 11. janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem - ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, zobārstiem, vecmātēm un citiem.