Pret uzņēmēju Arnoldu Babri uzsāk kriminālprocesu saistībā ar iespējamu neslavas celšanu Ilzei Viņķelei

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem vietējo aktīvistu rīkotajiem braucieniem uz Valku un Liepāju, ceļā uz Daugavpili izpalika milzīgais “party buss”, uz kura jumta galamērķī iepriekšējās pilsētās tika teiktas runas.

Tā vietā daži no brauciena dalībniekiem ceļā devās ar piekabi, uz kuras bija nostiprināta instalācija – milzīga muca, no kuras nostieptos striķos karājās medicīniskās sejas aizsargmaskas. Uz pašas mucas bija rakstīts: “Viņķeles miskaste”.

Brauciena organizatori skaidroja, ka šis brauciens veltīts “nekvalitatīvo masku iepirkumam” – iepirkumam, par kuru mediji vēstīja pavasarī, tā dēvētajā Covid-19 pandēmijas “pirmajā vilnī”.

Tieši instalācija ar bijušās ministres vārdu noveda pie tā, ka pret bijušo SAB darbinieku, AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri, tika ierosināts kriminālprocess.

Instalācijas dēļ jādodas uz iecirkni

Saskaņā ar aktīvistu iepriekšējās dienās izplatītajiem informatīvajiem materiāliem sociālajos tīklos, braucienam bija jāsākas ap pulksten 08.30 pie tirdzniecības centra “Zoom”, kur sapulcēties tika aicināti visi dalībnieki.

Maršruts paredzēja, ka aktīvisti, cita starpā, dosies cauri Salaspilij, Ogrei, Lielvārdei, Koknesei, Pļaviņām un Jēkabpilij.

Pulcēšanās vietā jau rīta agrumā ieradās gan Valsts policija (VP), gan arī Rīgas pašvaldības policija (RPP), jau tad veicot pārrunas ar akcijas dalībniekiem.

Interesanti, ka tirdzniecības centra stāvlaukumā, lai protestētu pret šo braucienu, ar automašīnu bija ieradies kāds vīrietis. Pāri transportlīdzekļa durvīm bija izkarināti aktīvistus kritizējoši saukļi.

Policija brauciena dalībniekus pavadīja teju visa maršruta garumā, ik pa laikam apturot dažādu iemeslu dēļ, tostarp arī fiksējot iespējamus ar Covid-19 ierobežojumiem saistītus pārkāpumus.

Jēkabpils apkārtnē VP pievērsa uzmanību automašīnai, kas piekabē vilka iepriekš aprakstīto mucu ar uzrakstu “Viņķeles miskaste”.

Drīz vien kļuva skaidrs, ka par minēto instalāciju Arnoldam Babrim nāksies doties uz VP iecirkni.

Jauns.lv VP paskaidroja, ka pēc kādas personas iesnieguma 9. janvārī tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 157. panta pirmās daļas – par neslavas celšanu.

“Kriminālprocesa ietvaros tika izņemti lietiskie pierādījumi, tostarp vieglās automašīnas piekabe, kā arī divi krēsli un muca ar uzrakstu,” teikts policijas paziņojumā.

Jauns.lv telefoniski sazinājās arī ar Ilzi Viņķeli, lai aicinātu komentēt incidentu un lūgtu apstiprināt, vai ar iesniegumu policijā vērsusies pati bijusī ministre.

Viņķele atbildēja, ka komentārus nesniegs un aicināja interesēties par notikušo policijā.

Babris uzskata, ka kriminālprocesam nav pamata

Pats Arnolds Babris sestdienas pēcpusdienā veiktā “Facebook” tiešraidē pauda, ka kriminālprocess ir uzsākts nepamatoti un šādi ir mēģināts apklusināt aktīvistus, kuri vienkārši kritizē valdības un nu jau bijušās ministres darbu.

“Uzraksts bija “Viņķeles miskaste”, nevis “Viņķele miskaste”,” tiešraidē, cita starpā, pauda Babris, pamatojot savu nostāju, ka konkrētais uz mucas piestiprinātais vēstījums neaizskar godu un cieņu, bet ir protests pret Viņķeles kā politiķes un valdības pārstāves darbu.

Aktīvistu pārstāvis arī uzsvēra, ka tā dēvētie “brīvības braucieni” ir iecerēti kā miermīlīgas protesta akcijas, un to dalībnieki ievēro visus policistu norādījumus, kā arī ceļu satiksmes noteikumus.

Bez Arnolda Babra, šajās akcijās piedalās arī tādi plašākai sabiedrībai zināmi aktīvisti, kā Roberts Klimovičs, uzņēmuma SIA “Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš un citi.

Braucienā uz Liepāju piedalījās un galamērķī runu teica arī atmodas laikā dibinātās kustības Vides aizsardzības klubs prezidents Arvīds Ulme, kurš savulaik bija Latvijas Augstākās padomes un divu Saeimas sasaukumu deputāts.

Ulme nesen izpelnījās mediju un sabiedrības uzmanību ar savu piesliešanos protestētājiem, kuri kritizē Covid-19 ierobežojumus un valdības darbu pandēmijas laikā.

Pret citiem aktīvistiem uzsākti administratīvie procesi

VP savā publiskajā ziņojumā par 9. janvāra akciju arī informē, ka, veicot pārbaudes, tika konstatēts – daudzi no brauciena dalībniekiem pārkāpj ārkārtējās situācijas ierobežojumus, braucot automašīnās kopā ar personām, kas nav no vienas mājsaimniecības.

Tāpat konstatēts, ka četras personas, kuras nesen atgriezušās no ārvalstīm ar augstu Covid-19 saslimstības rādītāju, pulcējas, neievēro pašizolāciju, kā arī nav aizpildījušas apliecinājumu covidpass.lv.

Tādējādi ne tikai tika rupji pārkāptas noteiktās drošības prasības, bet apdraudēta arī citu cilvēku veselība.

“Saskarsmē ar policistiem dažas personas bija agresīvi noskaņotas, apzināti, ļaunprātīgi nepakļāvās policistu likumīgajām prasībām, lai gan vairākkārtīgi tika brīdinātas, lai pārtrauc likumpārkāpumus, kā arī slēpa identitāti, tāpēc dažas nācās nogādāt iecirknī apstākļu noskaidrošanai,” teikts ziņojumā.

Policija uzsākusi vairākus administratīvos procesus pēc Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta un pēc likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 21. panta.

Personām par apzinātiem likumpārkāpumiem jau ir piemēroti bargi sodi 500, 700, 900, 1000, kā arī 1500 eiro apmērā.

Policija komentēja arī kādu citu protestējošo atkārtoti izplatītu paziņojumu, proti, ka vairums likumsargu viņiem privāti paziņo, ka ir aktīvistu pusē un vēršas pret aktīvistiem vien tādēļ, ka to paredz darba pienākumi.

“Policija kategoriski neatbalsta šādu aizliegtu aktivitāšu īstenošanu un personu pausto par policijas atbalstu tām. Valsts policija aicina ikvienu rūpīgi pārdomāt savas darbības, neļauties provokācijām un izvērtēt riskus un situāciju arī turpmākā nākotnē saistībā ar iespējamu dalību dažādās aizliegtās aktivitātēs. Valsts policija arī turpmāk ir gatava reaģēt, ja personas turpinās neievērot ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus. Personām, kas klaji un apzināti tos pārkāps, apdraudot līdzcilvēku veselību, sods ir neizbēgams,” par augstākminētajiem apgalvojumiem saka policija.

Daugavpilī Covid-19 pacientiem ceļ speciālas ēkas

Daugavpilī, kas bija Covid-19 ierobežojumus un valdības darbu kritizējošo aktīvistu galamērķis, situācija ar Covid-19 ir pietiekami sarežģīta.

Jau vairākkārt medijos izskanējis, ka Daugavpils reģionālās slimnīcas medicīnas personāls šobrīd izceļas ar salīdzinoši zemu interesi vakcinēties pret Covid-19.

Kā iemesls tam tiek minēta dezinformācijas ietekme, no kuras, kā spriežams, nav pasargāti arī medicīnas jomā strādājošie.

Jautājums par mediķu, tostarp arī Daugavpils reģionālās slimnīcas personāla nevēlēšanos vakcinēties tiek apspriests arī ministrijas līmenī, jaunajam veselības ministram Danielam Pavļutam (Kustība Par!) paziņojot, ka, lai iedrošinātu mediķus spert šo soli, video lekciju formātā tiks pieaicināti vakcinējušies mediķi no citām ārstniecības iestādēm.

Jaunais ministrs arī runājis par nepieciešamību cītīgāk skaidrot vakcinācijas būtiskumu arī krievu valodā.

Papildu tam, Jauns.lv 9. janvārī jau ziņoja, ka Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā tiek uzstādītas moduļu ēkas papildu gultas vietu ierīkošanai Covid-19 pacientiem, informēja iestādē.

Jaunajās telpās varēs izvietot līdz 30 Covid-19 pacientu, kuru stāvoklis nav smags, bet kuriem ir nepieciešama ārstu uzraudzība un veselības stāvokļa stabilizācija.

Slimnīcā skaidroja, ka jauno ēku ierīkošana ļaus atbrīvot daļu gultu Plaušu slimību un tuberkulozes centra ēkā, kur ārstējas lielākā daļa Covid-19 pacientu.

Pašlaik slimnīcā kopumā ierīkotas 154 gultas vietas, no kurām 129 paredzētas pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu, 19 – ar smagu slimības gaitu, kā arī pieejamas sešas reanimācijas gultas.

Janvārī Plaušu slimību un tuberkulozes centrā ikdienā ārstējas apmēram 100-115 pacientu (informācija uz 9. janvāri).

Kopš pandēmijas sākuma stabilizēti un turpmākai ārstēšanai mājās no slimnīcas tika izrakstīti vairāk nekā 550 pacientu, kuriem bija konstatēts Covid-19, bet nomira 90 cilvēki (informācija uz 9. janvāri).

Provizoriski līdz janvāra beigām Daugavpils reģionālā slimnīca neveiks plānveida operācijas, izņemot onkoloģijas profila, lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas un ķirurģiskās manipulācijas, kuru veikšanas laikā nav nepieciešama anesteziologa, reanimatologa un attiecīga profila vidējā medicīnas personāla iesaiste.

Šis lēmums ļāvis nodrošināt trīs Intensīvās terapijas nodaļas vienību darbu, līdz ar to pilnībā atdalot tā dēvēto smago pacientu plūsmas no Covid-19 pozitīviem smagiem pacientiem vai smagiem pacientiem, kuriem nav zināms testēšanas rezultāts, skaidroja iestādē.

Tas arī ļāvis nodrošināt Intensīvās terapijas nodaļas vienības ar 14 gultām darbību Plaušu slimību un tuberkulozes centrā.

Slimnīca turpina sniegt neatliekamo medicīnas palīdzību un plānveida diagnostikas pakalpojumus.

Neviena slimnīcas nodaļa nav slēgta, taču pēdējās nedēļās ārpus darba procesa katru dienu atrodas vairāk nekā 100 slimnīcas darbinieki.