"Liesmas" dejotāji paliek bez mājām? Tirgošanā nonācis viņu īpašums Rīgas centrā

Par biedrības "Deju kolektīvu apvienība Liesma" īpašumu jūgendstila mājā Rīgas centrā tracis bija jau pirms pieciem gadiem, kad radās aizdomas, ka kāds mēģina pārņemt šīs telpas, lai tās izdevīgi notirgotu un iedzīvotos materiālā labklājībā. Toreiz dejotāji savu īpašumu saglabāja, bet nu biedrība, kas apvieno tādus tradīcijām bagātus un starptautiski slavenus tautas deju kolektīvus kā tautas deju ansamblis "Liesma" (dibināts 1946. gadā), bērnu TDA "Dzirkstelīte", bērnu deju ansambli "Dzīpariņš", vidējās paaudzes deju kolektīvu "Oglīte" un TDA "Liesma" studiju "Dzirkstis", pati ķērusies pie savas mājvietas pārdošanas. Kāpēc?

Izdevīgs kumosiņš Rīgas centrā?

Nekustamo īpašumu sludinājumu portālā City24.lv redzams sludinājums, ka tiek pārdota komercplatība Rīgas centrā, Brīvības ielā 70, ar kopējo platību 608,5 kvadrātmetri. Tā atrodas jūgendstila mājā, kas būvēta 1911. gadā kā īres nams ar veikalu telpām un privāto skolu, un mājas arhitekts ir Maksims Ozmidovs jeb Max von Osmidoff. Viņa tēvs bija Rīgas Politehniskā institūta profesors, vēsturē pazīstams izcils elektrotehnikas speciālists Nikolajs Ozmidovs, savukārt Maksims Ozmidovs ir vairāku Rīgas dzīvojamo un administratīvo ēku projektu autors.

Pārdodamā īpašuma aprakstā teikts, ka tas ir trijos stāvos, ar piecām ieejām un savu iekšpagalmu. Telpas izvietotas pagrabstāvā, pirmajā un otrajā stāvā, katram stāvam sava atsevišķa ieeja, kā arī visi stāvi ir savienoti kopā ar iekšējām kāpnēm. Ir arī divas atsevišķas izejas uz slēgtu iekšpagalmu, kur var iekļūt tikai no šīm telpām. Visas šīs telpas izvietotas gan septiņstāvu ēkas daļā, gan atsevišķi spārnā, kas pieder tikai šim īpašumam, – divstāvu ēkā ar pagraba izbūvi. Pavisam pieejama 41 istaba, un pārdošanas sludinājumā teikts, ka telpas piemērotas gan komercdarbībai (birojiem), gan skolai vai bērnudārzam, gan ir iespēja izveidot vairākus dzīvokļus.

Kā žurnālam "Kas Jauns" norāda biedrības "Deju kolektīvu apvienība Liesma" valdes priekšsēdētājs Jānis Marcinkevičs, "Liesma" šajā vairāk nekā 600 kvadrātmetru plašajā īpašumā saimnieko jau kopš 1998. gada. Toreiz biedrība, lai spētu kvalitatīvi veicināt savu kolektīvu māksliniecisko darbību un izaugsmi, iegādājās un izveidoja mēģinājumu telpas Brīvības ielā, un tās tiek uzturētas no deju ansambļu dalībnieku mācību maksām. Zemesgrāmatā pieejamā informācija liecina, ka biedrība, kuras nosaukums toreiz vēl bija "Tautas deju un mūzikas klubs Liesma", īpašumu Brīvības ielā nopirka 2008. gadā par 35 499 eiro, bet tagad pārdošanas sludinājumos redzams, ka tas tiek pārdots par teju desmit reižu lielāku summu – 350 000 eiro.

Gribēja ar viltu atsavināt īpašumu?

Problēmas ar savu īpašumu biedrībai "Deju kolektīvu apvienība Liesma" radās jau pirms pieciem gadiem, kad 2015. gada septembrī TDA "Liesma" koncertmeistare Agita Galzona, kā arī deju kolektīvi "Dzirkstelīte" un "Dzīpariņš" pauda bažas par turpmāko pastāvēšanu, jo notiekot mēģinājums izkrāpt un ar reiderisma metodēm pārņemt kolektīviem piederošo īpašumu Brīvības ielā 70.

Šajā skandālā tika vainots populārās grupas no Rēzeknes "Baltie lāči" solists Andris Baltacis un grupas menedžeris Arnis Rupainis, kuri, līdz tam nebūdami nekādā saistībā ar biedrību "Liesma" un tā deju kolektīviem, mistiskā veidā esot iekļuvuši biedrības valdē un izrīkojušies pēc sirds patikas, kaitējot deju kolektīvu darbībai.  “Baltacis ar viltu grib pārņemt "Liesmas" telpas Brīvības ielā un tur it kā grasās atklāt "Balto lāču" mūzikas klubu. Viņš grib likvidēt Latvijā atzītus deju kolektīvus, viņus izmest no telpām,” tādu trauksmi toreiz cēla Aiga Galzona, savukārt bērnu deju ansambļu "Dzirkstelīte" un "Dzīpariņš" vecāku padome atklātā vēstulē uzsvēra: “Ir patiesas aizdomas, ka reiderisma rezultātā tiks atsavinātas kluba telpas un izsaimniekots īpašums. Shēma ir ļoti vienkārša – jaunā valde, kurā noteicēji ir Baltacis un Rupainis, ēku pasludina par avārijas stāvoklī esošu, biedrību slēdz un telpas pārdod.”

Deju kolektīvi toreiz pat saņēma vēstuli, ka viņiem nedēļas laikā jāatstāj biedrības telpas – veikts ēkas tehniskais apsekojums un konstatēts, ka tās vairs nedrīkst izmantot un steidzami vajadzīgs kapitālais remonts. Kad šis skandāls nāca gaismā un izpelnījās plašu sabiedrības rezonansi, Andris Baltacis uzrakstīja iesniegumu biedrības valdei par viņa atbrīvošanu no valdes locekļa amata un izslēgšanu no biedru reģistra, norādot, ka pret viņu sākta apmelošanas kampaņa. Savukārt Rīgas būvvaldes būvniecības kontroles eksperti pēc veiktās īpašuma apskates ēkā nekonstatēja bīstamības pazīmes, uzsverot, ka nav pamata aizliegt tajās uzturēties cilvēkiem. Vienīgais – telpām prasās kosmētiskais remonts.

Pašvaldības atbalstu nesagaidīja

Toreiz šī jezga beidzās "Liesmai" labvēlīgi, taču tagad gan, visticamāk, nāksies šķirties no mēģinājumu telpām, ko simtiem dejotāju vairāk nekā desmit gadus uzskatīja par savām otrajām mājām. Īpašuma pārdošanas iemesls ir pavisam vienkāršs – biedrības finansiālās problēmas. Par to liecina arī firmas.lv pieejamā oficiālā informācija, ka biedrībai "Deju kolektīvu apvienība Liesma" uz 2020. gada 7. decembri ir 17 780 eiro liels VID administrēto nodokļu parāds.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Marcinkevičs žurnālam "Kas Jauns" skaidro, ka biedrībai izveidojušās finansiālās problēmas saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un valdības atkārtoti izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, kas aizliedz amatiermākslas kolektīvu darbību klātienē. “Līdz ar to 2020. gadā deviņus mēnešus esam pilnībā zaudējuši ienākumus, tāpēc nespējam veikt vajadzīgos ikmēneša maksājumus deju ansambļu mēģinājumu telpu uzturēšanai. Lai risinātu esošo situāciju, biedrības "Deju kolektīvu apvienība Liesma" biedru ārkārtas sapulce 2020. gada 4. oktobrī pieņēma lēmumu par biedrībai piederošo mēģinājumu telpu pārdošanu. Vienlaicīgi esam lūguši Rīgas domes vadību un deputātus iesaistīties un finansiāli atbalstīt biedrības piecu deju ansambļu darbību līdz brīdim, kad Covid-19 izraisītā situācija valstī uzlabosies un amatiermākslas kolektīvi varēs atsākt savu darbību klātienē, taču esam saņēmuši noliedzošu atbildi – Rīgas pilsētas pašvaldības 2020. gada budžeta programmās nav paredzēti finanšu līdzekļi biedrības un arī citu trešo personu amatiermākslas kolektīvu dibinātāju darbības nodrošināšanai sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem,” teic Marcinkevičs, piebilstot, ka šobrīd biedrības "Deju kolektīvu apvienība Liesma" piecos deju ansambļos darbojas teju trīssimt piecdesmit dažādu vecumu dalībnieku.

Jānis Marcinkevičs arī uzsver, ka biedrība turpinās deju ansambļu mēģinājumu darbu savās telpās Brīvības ielā, bet, pārdodot īpašumu, visi pieci biedrības deju ansambļi uzsāks mēģinājumu darbu jaunās īrētās telpās, kurās būs nodrošinātas dalībniekiem mūsdienu prasībām atbilstošas mēģinājumu zāles un tautas tērpu noliktavas. “Īpašuma pārdošana biedrībai krietni atvieglos finansiālo stāvokli, ļaujot tai arī turpmāk nodrošināt atbilstošu, drošu un veselīgu darbības vidi, tautas dejas mākslas pieejamību dažāda vecuma Rīgas pilsētas iedzīvotājiem,” saka viņš.

Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!