"Viņa savā mūžā izdarīja tik daudz, ko cits trijās dzīvēs nespēj," iemīļotās radiobalss Ivonnas Markelovas māte par meitas aiziešanu

19. decembrī, kad Latvijas Radio 2 bija jāskan "Vēstuļu ballei", raidījuma vadītāja Ivonna Markelova Stradiņos pēc tikko veiktas operācijas cīnījās par dzīvību. Tā tomēr izdzisa 28. decembra rītā, Ivonnai esot tikai 41 gadu vecai, līdz sirds dziļumiem satriecot piederīgos un daudzus jo daudzus, kas guva dzīvesprieku no viņas gaišās personības gan radiofonā, gan pirmsskolas izglītības iestādēs.

Lai arī visplašāko atpazīstamību Ivonna Markelova guva pirms desmit gadiem, piedaloties skaistumkonkursā "Pilnība 2011", un apbrīnu – pēdējos gados, spējot šķirties no 100 kilogramiem un atklāti stāstot, kā tas izdevies, laikabiedru mīlestība viņai pieder jau vismaz 20 gadu. Kopš sāka strādāt Latvijas Radio 2. “Tāda forša balss… Likās, ka viņa vienmēr ar smaidu uzrunā visus, ar bezgalīgu sirsnību,” teic radioklausītāji. “Klausoties šodien Latvijas Radio 2, ir skumji, ka vairs nedzirdēsim jauko, mīļo, silto Ivonnas balsi sestdienas rītos un pēcpusdienās, kad viņa lasīja apsveikumu vēstules...” Pateicības vārdi par spēju vairot gaišo lasāmi arī Ivonnas feisbuka profilā, kur tos atstāj viņas kādreizējie audzēkņi no Slokas un Tukuma. “Viņa teica, ka jūtas kā astoņpadsmitgadniece,” sarunā ar "Kas Jauns" atzīst Ivonnas mamma Ingrīda, atklājot, ka meitas aiziešana bijusi pēkšņa.

Radio nokļūst, mammas iedrošināta

“Latvijas Radio 2 strādāju kopš 1999. gada, kad Uldis Duka izveidoja radio, kurā skan vienīgi latviešu dziesmas. Es, jauna studente, nolēmu piedalīties toreiz izsludinātajā konkursā uz programmu vadītāja vietu, un mani pamanīja! Tā nu man, “meitenei no Slokas”, sākās pilnīgi jauna dzīve Rīgā!” radio mājaslapā sevi pieteica Ivonna, kuru klausītāji gaidīja gan raidījumā "Rīta mūzika", gan "Lielajā vēstuļu ballē". “Visu dzīvi esam kaut kā kopā gājušas, arī profesijas ziņā. Ivonna bija ļoti laba meitene, kas arī labi mācījās. Kādu dienu viņa atnāca mājās no skolas un teica, ka arī būs skolotāja. Cik tas, meitiņ, būs jauki! – nopriecājos. Tā viņa tapa par skolotāju. Un tad nāca radio laiks. Teicu – Ivonnīt, tev ir tik skaista balss; kad runā, tu visus nomierini, tev ir jāiet strādāt radio! Lai arī pirmajā mirklī atrunājās, viņa pieteicās konkursā un to izturēja…” iesāk Ivonnas mamma, kas pati vienmēr bijusi Latvijas Radio 2 fane. Nu, kad Ivonnas vairs nav, ieslēgt kanālu, kurā bija pierasts dzirdēt meitas balsi, diez vai būšot pa spēkam. Vismaz kādu laiku…

Mamma priecājas par Ivonnas panākumiem darbavietās, par ko liecinājis gan meitas gandarījums, gan radioklausītāju atsaucība un skolēnu pieķeršanās. “Nekad neaizmirsīšu, kā klausītāji sūtīja uz studiju kūciņas, dāvaniņas – par to, ka viņa ir, ka patīkami viņā klausīties. Uz darbu viņa brauca ar prieku. Teica: mammu, cik forši ir strādāt radio, cik forši, ka tik daudz bērnu apkārt smejas, sauc par mīļo audzinātāju – tā ir lielākā laime.

Ļaunu prātu viņa ne uz vienu neturēja, pat ja kāds aizvainoja, laida to pāri, uz visām lietām skatījās pozitīvi, visi bija viņas draugi.”

Ceļš uz skaistumkonkursu

Kad pirms desmit gadiem notika skaistumkonkurss "Pilnība 2011", Ivonna nokļuva līdz finālam. Tikai konkursa gaitā daudzi klausītāji uzzināja, ka iemīļotā radio balss sver 152 kilogramus.

Par savu svaru tolaik žurnālā "Marta" viņa runāja ar tādu pašu dzirkstošu prieku kā par jebkuru citu jautājumu radiofonā. “Ja būtu kompleksu mākta, noteikti šajā skaistumkonkursā nepiedalītos. Es gan pati nepieteicos – to manā vietā izdarīja māsas, bet, kad par to uzzināju, braucu uz konkursu, ziņkārības dzīta – paskatīties, kas tur notiks, cik daudz un kādas būs citas dalībnieces.” Piedaloties viņai nebija vēlmes pierādīt, ka ne tikai slaida var būt pievilcīga, jo to zinājusi jau sen. “Kā ir vīrieši, kuriem patīk slaidas sievietes, tā ir tādi, kas skatās tikai uz apalītēm! Vīriešiem vienmēr esmu patikusi, nezinu – izskata, rakstura dēļ vai tāpēc, ka parasti esmu kompānijas dvēsele. Nekad neesmu jutusi citu noniecināšanu,” stāstīja Ivonna, atklājot, ka arī vīrs viņai nekad nav pārmetis apaļumu. “Viņš gan arī pats nav nekāds mazais “pirts krampītis”, mēs labi viens otram piestāvam. Taču, ja būtu dzirdējusi ultimātu notievēt, domāju, ar šādu vīrieti nemaz nevēlētos būt kopā,” pārdomās dalījās skaistumkonkursa dalībniece. Tiesa, Ivonna arī neslēpa, ka dažkārt ārējais izskats nostrādājis kā bremzes, kad apdomājusi, vai varētu strādāt televīzijā vai būt dziedātāja. Kā vēlāk atklājās, svara pieaugumu bija veicinājušas dažādas terapijas, kas tika lietotas, lai tiktu pie bērniņa. Taču centieni ar “brīnumu” vainagojās tieši tad, kad viss tika atstāts likteņa noteiktās kārtības ziņā. Ivonna sagaidīja pasaulē dēliņu Ivaru 2007. gadā.

Cīņa ar svaru

Ivonna bija mērķu cilvēks, un tos viņai patika sasniegt klusītēm un saviem spēkiem. Viens no tādiem bija atbrīvošanās no svara. Ne tāpēc, ka nespētu ar to sadzīvot emocionāli, bet veselības dēļ. Par to, kā klājies cīņā ar to, Ivonna runāja atklāti, tā informējot un iedrošinot citas dāmas, kurām ir līdzīgas problēmas.

Ap 2019. gadu, manot viņas pārvērtības, daudzi bija šokā. No ierastās Ivonnas bija palikusi mazāk nekā puse! Intervijās iemīļotā radiobalss atklāja, ka gadiem ievērojusi dažādas diētas, bet tās gandrīz visas izrādījušās bezcerīgas. Līdz nonākusi pie Dikāna diētas un kuņģa samazināšanas operācijas. “Sākumā pat nebiju pārliecināta, vai man viss izdosies, tāpēc nevēlējos to afišēt. Šajā laikā visu izdzīvoju viena, jo vīrs bija komandējumā. Zinu, ka viņš mani noteikti būtu atbalstījis, bet es nevēlējos viņu satraukt, izjaukt viņa plānus, tāpēc biju nolēmusi par operāciju viņam neko neteikt. Atzinos tikai tad, kad biju to jau izdarījusi,” žurnālam "Santa" 2019. gadā atklāja Ivonna.

Liktenīgā diena

“Ivonnīte bija labestības un pozitīvisma iemiesojums. Viņas sūtība bija visiem palīdzēt un izpalīdzēt, reizēm pat par daudz. Ja kādam bija grūti, Ivonna vienmēr cēlās un gāja. Viņa bija tik dzīvespriecīga! Ja jūs zinātu, kā viņa gribēja dzīvot un kādi bija plāni, kā viņa priecājās par saviem mērķiem, ko sasniedza. Būtībā viņa sasniedza visu, ko bija apņēmusies… Un šobrīd viņa jutās tik laimīga. “Mammucīt, es jūtos tā, it kā man būtu 18 gadu,” viņa teica,” turpina Ingrīda.

Ivonna ir vecākā no viņas trim meitām. Dzimusi jūrmalniece, pirmās darba gaitas sākusi Juglā, turpinājusi dzimtajā Slokā, taču, uzzinot, ka bērnam jūrmalas gaiss nenāk par labu veselībai, ar ģimeni pārcēlusies uz Tukumu. Un iemīlējusi šo pilsētu. Braucot no darba Radio, vienmēr piestājusi pie mammas Slokā parunāties. “Lai tiktu uz rīta pārraidi, viņa cēlās jau pusčetros. Pa ceļam viņai patika pārdomāt dzīvi, klausīties mūziku. Kā viņa brauca no Radio, tā zvanīja – mammu, vāri kafiju, tūlīt būšu, esmu tepat jau klāt. Viņa nekad nepabrauca garām, vienmēr ienāca, pusstundiņu parunājām, padzērām kafiju, tad skrēja tālāk uz otru darbiņu Tukuma pirmsskolas izglītības iestādē.”

Ivonnas mamma ģimeni raksturo “kā kulaciņu, kas cieši turējies kopā priekos un bēdās”. “Pēdējais viņas vislielākais darbs bija, septembrī kopā ar vīru Modri sarīkojot fantastiskas kāzas savai jaunākajai māsai. Tajās bija viss viņas radošums, viņa visu paveica savām rokām, ar ģimenes un draugu atbalstu. Tās bija ārkārtīgi skaistas kāzas…” atklāj Ingrīda.

Atvadu rokasspiediens slimnīcā

Šķita, ka arī 18. decembra diena noslēgsies savā ierastā ritējumā. Kā zina atstāstīt mamma pēc znota teiktā, Ivonna pārnākusi no darba un ģimene kā parasti ieturējusi vakariņas. “Pēc tam izgājuši pie mājas paelpot svaigu gaisu. Ivonnīte pēkšņi noteikusi, ka īsti nejūtot kājas, sajutusi šausmīgas galvassāpes. Mediķi ieradušies ļoti ātri, bet viņa jau bija bezsamaņā. Stradiņos tajā pašā naktī veica dzīvību glābjošu operāciju. Taču pie samaņas viņa tā arī nenāca…” Jāpiebilst, ka šajā pašā slimnīcā tobrīd uz nāves gultas atradās arī mūziķis Gvido Linga, ar ko Ivonna ilgus gadus kopā bija vadījusi radioraidījumu.

Pēc klusuma pauzes Ingrīda atklāj – ir pateicīga, ka abiem ar Modri pēc izieta Covid-19 testa izdevies pa kārtai apciemot Ivonnu slimnīcā. “Cik esmu dzirdējusi, piederīgo vārdi slimniekam, kas ir tik smagā stāvoklī, ļoti daudz nozīmē. Turēju viņas rociņu, stāstīju par bērnību, dziedāju dziesmiņas… Jutu, ka viņa manu roku nedaudz saspiež, ka dzird mani… Modris gāja aiznākamajā dienā, viņš stāstīja, ka Ivonna pati pastiepusi roku pretī. Esmu bezgala pateicīga tiešām laipnam slimnīcas personālam. Sākotnēji man atvēlēja tikties ne ilgāk kā desmit minūtes, taču, kad nogāju lejā un prasīju Modrim, cik esmu bijusi, izrādījās, ka stundu un 15 minūtes. Neviens mani prom nedzina, man bija šī brīnišķīgā iespēja pavadīt ar Ivonnīti kopā vēl šo laiku.”

Mediķi Ivonnas stāvokli, lai arī cik smagu, raksturojuši kā stabilu, kas piederīgajiem devis cerības. Tomēr 28. decembra agrs rīts aizsaucis Ivonnu uz visiem laikiem. Cēlonis – asins izplūdums galvā. “…tā ārkārtīgā tukšuma sajūta. Vienmēr bija tā – ja vajadzēja kādu padomu, uzreiz vērsāmies pie Ivonnas. Viņa bija tik radoša, vienmēr izdomāja kaut ko jaunu, vienā mirklī spēja pasauli pārmainīt. Viņa savā tik īsajā mūžā izdarīja tik daudz, ko cits trijās dzīvēs nespēj... Manā sirdī uz visiem laikiem paliks fantastiski gaiša meita, mana meitenīte…” teic Ingrīda.

Atvadīšanās no Ivonnas notika aizvadīto sestdien viņas iemīļotajā vietā pie jūras – Ragaciema Gausajā jūdzē –, kur nojumē bija iekārtota viņas pieminēšanas vieta, kamēr aizgājēja ģimenes lokā tika guldīta zemes klēpī kapsētā.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!