Celtnieks paņem naudu un pazūd: Marianna no Praulienas jūtas apkrāpta par vairāk nekā 20 000 eiro

Antoščenko tāda nav vienīgā, jo par celtnieka darbību policijā vērsušies vēl pieci cilvēki. Kriminālprocess gan sākts tikai vienā gadījumā, un izskatās, ka policija vadījusies pēc principa – vārds pret vārdu.

Gribēja atjaunot guļbūvi

Vēloties atjaunot dzīvojamo guļbaļķu māju, Antoščenko 2019. gada 13. februārī pēc reklāmas portālā ss.com sazinājās ar Jāni Daļecki, kurš pēc telefonsarunas nosūtījis viņai aprakstu par darbiem un objektiem, kuros strādājis.

Antoščenko "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Tikšanās laikā viņš atstāja ļoti zinoša, profesionāla un uzticama cilvēka iespaidu un apsolīja, ka darbus veiks augstas klases meistari. Tāme vēl nebija gatava, kad viņš palūdza avansu kokmateriālu iegādei, jo tie šobrīd esot dabūjami par labu cenu, un es arī uzticējos. Tad, kad darbs it kā sāka kustēties, viņš tāpat izprasīja avansu gan algām, gan materiālu iegādei.”

Visi veiktie maksājumi skaidrā naudā apliecināti gan ar Antoščenko, gan Daļecka parakstiem. Bija arī noruna, ka 5. maijā abas puses parakstīs līgumu, taču celtnieks, apsolot, ka gan jau parakstīsim, darbus sācis bez līguma un apsolījis pabeigt līdz 1. septembrim.

Reāli atjaunošanas darbus strādnieki sākuši pērn 6. maijā, vienošanās par galīgo līguma redakciju starp Antoščenko un Daļecki it kā panākta, un to bija paredzēts parakstīt 19. maijā. Taču Daļeckis uz Antoščenko zvaniem un īsziņām nav reaģējis.

Kad izdevies sazināties, atkārtoti vienojoties, par līguma parakstīšanu noteikts cits laiks – 2019. gada maija beigas. Daļeckim lūgts uz līguma parakstīšanas dienu paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu. Ierodoties norunātajā laikā, Daļeckis informējis, ka viņam nav šāda dokumenta, jo tieši šobrīd tas esot nodots jauna personas dokumenta izgatavošanai. Līdz ar to līgums netika parakstīts.

Vispirms pazūd pats, tad strādnieki

Jau jūnijā viens no strādniekiem A. Kuzmans pasūtītāju brīdinājis, ka vairāki darbi, kas norādīti tāmē, nav veikti vispār vai padarīti nepilnīgi, un Antoščenko pieaicinājusi sertificētu būvinženieri Kasparu Putniku, kurš to apstiprinājis. 2019. gada 12. jūnijā visi tikušies pie būves, un Daļeckis trūkumus solījis novērst, arī iesniegt maksājumus apliecinošus dokumentus un citas atskaites par padarīto un iztērēto. Pēc tam Daļecka interese par šo objektu pazuda, un 23. jūnijā pazuda arī strādnieki.

Tā nu līdz 14. augustam Antoščenko aicināja Daļecki satikties, lai veiktu galīgo aprēķinu, taču šī tikšanās nenotika, un 9. septembrī viņa nosūtīja īsziņu Daļeckim, kurā norādīts, ka viņš ir parādā 20 000 eiro.

2019. gada 13. decembrī Antoščenko pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Līga Šime nosūtīja Daļeckim pirmstiesas brīdinājumu, ar kuru, norādot uz lietas faktiskajiem apstākļiem, lūgts veikt parāda atmaksu līdz 2020. gada 14. janvārim, taču samaksa nav veikta. Viņš pats apgalvojis, ka neesot saņēmis ierakstīto pirmstiesas brīdinājumu, kaut gan pēc Latvijas Pasta sūtījumu izsekošanas redzams, ka tas ir piegādāts.

Antoščenko arī konstatējusi, ka viņai iegādātie materiāli pārvietoti vai arī papildus par viņas līdzekļiem aizgādāti uz citu Daļecka darbu objektu, un to apliecina arī fotogrāfijas.

Apkrāpti arī citi

Tad arī atklājās, ka Antoščenko nav vienīgais upuris, un viņai izdevās apzināt vēl trīs šādus cilvēkus, kuri gan lieku publicitāti nevēlas, taču viņu vārdi ir redakcijas rīcībā.

Kāds cilvēks vēlējās restaurēt ēku Madonas novada Bērzaunes pagastā un arī pēc reklāmas ss.com 2017. gada jūlijā sazinājās ar Daļecki. Viņam šī sadarbība beigusies līdzīgi, bet ar mazākiem zaudējumiem.

Saņēmis 1500 eiro avansu kokmateriālu iegādei, celtnieks turpinājumā izvairījās no jebkādas saziņas un iemaksāto nav atdevis. Kad izdevies sazināties ar Daļecki, piemēram, zvanot no cita telefona numura, viņš oastāvīgisolījis naudu atdot, taču nemitīgi atradis kādas atrunas, piemēram, savainota mugura.

Līdzīga situācija piemeklējusi kungu, kurš vēlējās restaurēt guļbūvi Ogres novada Krapes pagastā. Rezultāts bija tāds pats – kad pienācis līguma izpildes termiņš, 2018. gada 12. jūnijs, darbi pabeigti nebija. Kopējā naudas summa, kuru Daļeckis bija saņēmis par apsolītajiem, bet neveiktiem darbiem, atbilstoši līgumam aprēķināta 4119,13 eiro apmērā – pamatparāds 3563,34, līgumsods 555,79 eiro.

2018. gada 28. jūnijā celtniekam nosūtīts aicinājums labprātīgi nokārtot parādsaistības, 2018. gada 8. augustā – pirmstiesas brīdinājums par saistību izpildi. Abi sūtījumi piegādāti, taču nekāda atbilde no Daļecka nav saņemta.

Vēl kāds kungs vēlējās restaurēt ēku nekustamajā īpašumā Jēkabpils novada Leimaņu pagastā. 2018. gada rudenī panākta vienošanās par darbu sākšanu, vienlaikus veicot avansa maksājumus gan par materiāliem, gan darbu – kopā 11 003,16 eiro. Avanss pieprasīts un veikts arī 2019. gada 14. aprīlī, ko Daļeckis savstarpējā sarakstē apliecina.

Viņš gan vēl pieprasījis papildu naudu, bet, tā kā darbi bija faktiski apstājušies, papildu samaksu apkrāptais tomēr nesamaksāja. Apsolītie darbi nebija izpildīti tādā apmērā, par kādu panākta vienošanās un maksāts avansā. Arī šobrīd Daļecki nav iespējams sazvanīt, un viņš uz ziņām neatbild.

Advokāte runā par krāpšanu

Advokāte Līga Šime uzskata, ka visos gadījumos ir pamatotas aizdomas par Daļecka un varbūt vēl citu personu negodprātīgu un, iespējams, apzināti ļaunprātīgu rīcību, kā dēļ veikts noziedzīgs nodarījums – krāpšana vai piesavināšanās lielā apmērā.

“Visiem gadījumiem ir vienots rokraksts. Daļeckis sākotnēji cenšas iegūt uzticību, atstājot profesionālas, zinošas personas iespaidu, un ļoti steidzina sākt darbus, pieprasot veikt avansa maksājumus. Procesa laikā vairākkārt precizē tāmes, kurām dažkārt ir grūti izsekot. Brīdī, kad klients kļūst nepacietīgs un sāk uzdot precizējošus jautājumus vai pārstāj veikt avansa maksājumus, vai sāk kontrolēt līdzekļu izlietojumu, Daļeckis pārtrauc sāktos darbus. Tādā veidā ne tikai netiek izpildīts solītais, bet arī avansā iemaksātā un neiztērētā nauda netiek atdota, klientiem tiek atstāti ar iesāktu būvniecību, bet pats blēdis uzreiz meklē jaunus klientus,” norāda Šime.

Advokāte uzskata, ka te ir acīmredzama krāpšana un to apliecina arī ļoti daudzie pievienotie dokumenti un fotogrāfijas, arī iespējamo liecinieku saraksts. Viņa iesniegumā norāda, ja Daļecka darbība netiks apturēta, apkrāpto būs daudz vairāk.

Vēl kāda nianse – kaut arī Daļeckim pilnībā pieder SIA JD – B, viņš daļai veicamo pārskaitījumu uzrādījis savas mātes bankas kontu, un tas liek domāt par izvairīšanos arī no nodokļu nomaksas.

Policija pavirša, prokuratūra pielaidīga

Policija kriminālprocesu sākt trijās epizodēs atteica, vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās. Par izmeklēšanas kvalitāti gan liecina Cēsu rajona prokuratūras prokurora Arņa Šūlmeistera atbilde uz advokātes Šimes sūdzību:

“Sūdzības izskatīšanas laikā pārbaudot inspektora Laura Baloža pieņemto lēmumu, kā arī pārbaudot no Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa saņemtos materiālus, tika konstatēts, ka nav pamata minētā lēmuma atcelšanai un kriminālprocesa uzsākšanai daļā par Jāņa Daļecka rīcību, sniedzot būvniecības pakalpojumus.

Arī es uzskatu, ka policijā veiktās pārbaudes laikā, izvērtējot Jūsu sūdzībā, iesniegumā un iesnieguma pielikumos sniegto informāciju, kā arī izvērtējot Daļecka paskaidrojumā sniegto informāciju, netika konstatēts, ka būtu pamats kriminālprocesa uzsākšanai par Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā vai 179. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Piekrītu, ka inspektors pārbaudes laikā ir pieņēmis paskaidrojumu tikai no Daļecka, bet nav pieņēmis paskaidrojumus no Jūsu pārstāvamajām personām. Tomēr jānorāda uz to, ka Jūs savā iesniegumā un iesnieguma pielikumos bijāt sniegusi detalizētu informāciju par viņu pretenzijām pret Daļecki, no kā inspektoram bija iespējams uzzināt norādīto personu viedokli par notikušo.

Uzskatu, ka Jūsu sūdzībā un iesniegumā sniegtā informācija liecina par to, ka Daļeckis Jūsu norādītajos būvobjektos, iespējams, tiešām ir nekvalitatīvi vai nepilnā apmērā sniedzis nolīgtos būvniecības pakalpojumus. Tomēr manā ieskatā Jūsu iesniegums un sūdzība nesatur tādu informāciju, kas norādītu uz to, ka viņš būtu izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. Uzskatu, ka šādus strīdus, par sniegto būvniecības pakalpojumu apjomu un kvalitāti, nav produktīvi risināt ar kriminālprocesuālām metodēm. Jūsu sūdzībā ir norāde uz to, ka Jūs ar prasības pieteikumu par naudas līdzekļu piedziņu no Daļecka vērsīsieties tiesā, kas manā ieskatā ir pareizs veids šādu strīdu risināšanai.”

Antoščenko, komentējot šo situāciju, saka: “Tagad es saprotu, ka bez līguma parakstīšanas man nevajadzēja ļaut sākt darbu. Man ir arī skaidrs, ka ar civilprasību es no viņa neko atpakaļ nedabūšu, jo viņam jau nekā nav, taču es cerēju, ka policija viņu vismaz apturēs, lai necieš vēl citi cilvēki.”

Netraucēts turpina meklēt klientus

Daļecka kā plaša profila meistara piedāvājums joprojām izvietots portālā emeistars.lv, un viņa solīto darbu veidi ir ļoti iespaidīgi – tiesa gan, no objektu fotogrāfijām atrodama tikai viena nepabeigta būve un atpūtas nojume. Savukārt, ierakstot Google meklētājā Jānis Daļeckis atsauksmes, bez īpašām pūlēm var atrast pietiekami daudz apkrāpto klientu ierakstu, kuri ir visai līdzīgi – paņēma naudu un pazuda, darbiniekiem nesamaksāja.

Likumam un Taisnībai izdevās viņu sazvanīt pa emeistars.lv norādīto telefona numuru, sākotnēji izliekoties par ieinteresētu klientu. Uzzinājām, ka šobrīd viņš strādājot kādā objektā Aizkrauklē, bet esot gatavs runāt par sadarbību. Daļeckis arī apstiprināja, ka strādājot ar līgumu un viņam ir pieejami dažādi meistari ļoti specifisku darbu veikšanai.

Jau uz žurnālista jautājumu, kāpēc daudzi viņu sauc par krāpnieku, Daļeckis atbild: “Cilvēki vienkārši nesaprot koka māju atjaunošanas specifiku, un, ja es speciāli braucu mežā, lai izzāģētu tikai konkrētai ēkai paredzētu detaļu, tad tas arī sanāk ļoti dārgi, un viņi pārdomā maksāt. Man tad tie līdzekļi ir jāiesaldē. Nevienu apkrāpis es neesmu, un tās ir tikai viņu pašu iedomas.”

"Likums un Taisnība" tomēr iesaka – pirms uzticēt liela apjoma dārgus celtniecības darbus pēc sludinājuma atrastam meistaram, pārliecinieties par viņa reputāciju. Pieprasiet no viņa iespēju sazināties vismaz ar vairāku iepriekšējo objektu īpašniekiem un noteikti ar viņiem aprunājieties.

Nevajadzētu sākt darbus bez abpusēji parakstīta līguma, un noteikti jādokumentē jebkura izsniegtā naudas summa. Naudu uz priekšu arī dot nevajadzētu, vismaz līdz brīdim, kamēr nav iegādāti jau iepriekš apmaksātie materiāli vai paveikts darbs.

Galvenais – jebkurā situācijā, ja jūs jūtaties apkrāpts un tam ir dokumentārs apliecinājums, tomēr jāvēršas policijā vai jāmēģina piedzīt zaudējumus tiesā.