Valsts finansiālais atbalsts palīdz lauksaimniekiem nodrošināt sabiedrību ar pārtiku
Ikdienā īstenojot Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākumus un mērķtiecīgi ieguldot Eiropas Savienības un valsts atbalsta finansējumu, Latvijas lauksaimniecība ar katru gadu kļūst arvien modernāka un ražīgāka, tādējādi nodrošinot ekonomisko aktivitāti laukos un lauku apdzīvotību. Tomēr atšķirībā no citām nozarēm, lauksaimniecība ir pakļauta vairākiem riskiem, piemēram, tirgus cenu kritumam, kam par iemeslu var būt visdažādākie apstākļi. Šā gada pavasarī, sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei, daudzi lauksaimnieki un pārtikas ražotāji nonāca smagā situācijā, jo Latvijas un pasaules tirgū daļai lauksaimniecības un pārtikas produkcijas, kritās iepirkuma cenas, savukārt daļu izaudzētā un saražotā vairs nebija iespējams realizēt.
Gotiņa kūtī nav kā 3D printeris, kuru ekonomiski nelabvēlīgā laikā var izslēgt un pieslēgt atpakaļ ražošanai pieslēgt pēc mēneša vai pusgada. Govs ir jāslauc vairākas reizes dienā, bet piens pat pie ļoti zemām iepirkuma cenām ir jāpārdod – nelies taču zemē. Ilgstoši pārdodot saražoto lauksaimniecības produkciju zem iepirkuma cenas, saimniecības neizbēgami nonāks līdz bankrotam. Bet to mēs nedrīkstam pieļaut, jo Latvijas lauksaimnieki ikdienā mūs visus nodrošina ar drošu un kvalitatīvu pārtiku plašā sortimentā. Arī krīzes laikā. Piens un piena produkti, svaiga gaļa un gaļas produkti, maize, milti un dažnedažādi miltu produkti, olas, zivis, dārzeņi, augļi, konditorijas izstrādājumi un vēl daudz ko cits nepieciešams, gards un veselīgs – to visu mums ikdienā nodrošina Latvijas ražotāji. Nav dzirdēts, ka Latvijā Covid-19 krīzes laikā kaut dienu veikalos būtu pietrūcis pārtikas. Tas pateicoties mūsu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, kā arī Eiropas Savienības un valsts atbalstam šai nozarei. Neraugoties uz grūtībām, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji turpināja ikdienā pārtikas piegādes tirgum.
Tāpēc Zemkopības ministrija, sākoties Covid-19 pandēmijas radītajai ekonomiskajai krīzei, apzinoties situāciju, bez kavēšanās lēma par nepieciešamību sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem lauksaimniekiem. Jo būtu neprāts pārejošā grūtā brīdī nesniegt palīdzīgu roku nozarei, kas nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku. Turklāt, dodot atbalstu, tiek saglabātas daudzas saimniecības un uzņēmumi, kuru attīstībā un modernizācijā ir ieguldīts daudz Eiropas Savienības un valsts naudas. Krīzei beidzoties, visas šīs saimniecības un pārtikas uzņēmumi turpinās ražošanu, dodot darba vietas un stabilus ienākumus tūkstošiem ģimeņu visā Latvijā. Turklāt, un tas ir īpaši būtiski, šīs atbalsts palīdzēs Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saglabāt konkurētspēju ar citu valstu ražotājiem.
Jau aprīļa vidū valdība pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma lēma par valsts atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem 45,5 miljonu eiro apmērā izlietojumu Covid-19 ietekmes mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Ļoti svarīga šajā krīzes situācijā bija operatīva rīcība atbalsta mehānismu savlaikus ieviešanā, lai lauksaimnieki gūtu pārliecību par savu saimniecību darbību kā šodien, tā arī turpmāk. Turklāt, atbalstot lauksaimniecības nozari, arī sabiedrībai tiek sniegts drošības garants, ka veikalu plauktos Latvijā ražotā pārtika ir un būs pieejama.”
No valdības piešķirtā 45,5 miljonu eiro atbalsta 35,5 miljoni bija paredzēti tiešam lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju atbalstam (piena ražošanai, liellopu audzēšanai, cūkkopības nozarei, pārtikas ražotājiem, skolu ēdinātājiem). Šis atbalsts ir kā “drošības spilvens”, kas garantēja un joprojām garantē atbalstu lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumiem gadījumos, kad tie saskaras ar ieņēmumu vai apgrozījuma samazinājumu un krājumu pieaugumu Covid-19 negatīvās ietekmes rezultātā.
Pieejamais atbalsts ienākumu stabilizēšanai piena, liellopu un cūkkopības saimniecībām sasniedza 27,74 miljonus eiro, atbalsts par izmaksu pieaugumu un apgrozījuma samazinājumu – 7,72 miljonus eiro, bet atbalsts izglītības iestāžu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem – 35 tūkstošus eiro.
No pieejamā atbalsta ienākumu stabilizēšanai atsevišķās lopkopības nozarēs vairāk nekā 11 tūkstošiem lauksaimnieku par pirmo atbalsta periodu izmaksāti 11,7 miljoni eiro, un līdz decembra beigām par otro atbalsta periodu vēl paredzēts izmaksāt nepilnus 13 miljonus eiro. Atbalstā pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai 35 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem izmaksāti 3,16 miljoni eiro. Savukārt kā vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem 9 uzņēmumiem izmaksāti 33 tūkstoši eiro.
No valdības pavasarī piešķirtajiem 45,5 miljoniem 5 miljonu eiro atbalsts bija paredzēts arī primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu lauku saimniecību riska pārvaldību un nepārtrauktu pāreju uz jauno ES 2021.-2027. gada plānošanas periodu, kā arī 5 miljoni eiro – primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atzītajām kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas plūsmu, kas ļaus sekmīgi īstenot Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam sāktos investīciju projektus un mazinās finansiālo slogu lauku saimniecībām un uzņēmumiem.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Mēs nedrīkstam nenovērtēt lauksaimniecības nozares nozīmi krīzes apstākļos – lauksaimnieki bija un ir frontes pirmajās rindās līdztekus mediķiem un Iekšlietu ministrijas struktūrām. Lauksaimnieki turpina strādāt un sabiedrībai mēs varam pateikt: “Jā, pārtika būs.” Atbalsts Covid-19 seku novēršanai tika ar ražotājiem izdiskutēts un savlaikus ieviests – tas mums ir drošības spilvens, ko varam vajadzīgā brīdī izmantot. It īpaši liellopu sektorā un piensaimniecībā.Vislielākais atbalsts mums – lauksaimniekiem – ir mūsu pircēju lojalitāte pret pašmāju produkciju. Aicinu visus galdā likt Latvijā ražoto pārtiku, dāvanām iegādāties Latvijas amatnieku darinājumus, lai katrs eiro paliktu tepat, Latvijā.”
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks: “Pārtikas ražošana Latvijā ir un būs, pat neraugoties uz šo krīzi. Tādēļ gribu teikt lielu paldies Zemkopības ministrijai un zemkopības ministram, ka viņš spējis aizstāvēt mūs gan Latvijas valdībā, gan Eiropas Komisijā, lai mēs varētu turpināt darbu. Tas, kas tika izdarīts, bija īstajā brīdī un īstajā laikā, mēs savlaikus risinājām problēmas. Pieņemtie netradicionālie lēmumi deva pienesumu gan ražotājiem vietējam tirgum, bet jo īpaši – mūsu eksportētājiem. Šis atbalsts un sadalījums būtu jāsaglabā arī nākotnē, jo tas ļauj līdzekļus izlietot pārdomāti un lietderīgi. Un ļoti svarīgs jautājums ir samazinātās 5 procentu PVN likmes piemērošana pārtikai – to, pamatojoties uz līdzšinējo pozitīvo pieredzi, mums jācenšas pierādīt.”
