Kopējā lauksaimniecības politika: veicināt ekonomisko aktivitāti, vairāk pievēršoties arī mazo un vidējo saimniecību attīstībai

Cik un kādiem mērķiem

Lauksaimniecības atbalstam ES tērē ap trešdaļu no sava budžeta, kopā ap 54 miljardiem euro. Lauksaimniecības politika un maksājumi tiek plānoti septiņu gadu periodos, un šogad rit pēdējais gads  2014-2020 gadu plānošanas periodam. Ņemot vērā to, ka Eiropadomei un Eiropas Parlamentam joprojām nav izdevies panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu un Eiropas atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu, kā arī ES līmenī ir būtiski aizkavējusies jaunā regulējuma pieņemšana nākošajam plānošanas periodam, nākošie divi gadi (2021. un 2022.gads) ir noteikti kā pāeicinātrejas periods un jaunie KLP stratēģiskie plāni būs spēkā sākot ar 2023.gada 1.janvāri. Līdz ar to, šobrīd tiek strādāts, lai notiktu raita “pāreja” un jau ar nākamo gadu bez būtiskas aizkavēšanās būtu pieejami pārejas periodam paredzētie KLP finanšu līdzekļi (sabiedriskais finansējums 383,8 milj. EUR apmērā) un Eiropas atveseļošanās instrumenta finansējums (papildus ~84 milj.). Tā nolūkā tiks grozīta/pagarināta pašreizējā Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam. Šobrīd norit aktīvas diskusijas ar partneriem par minētā finansējuma sadalījumu un atbalsta pamatprincipiem.

Vienlaicīgi turpinās darbs arī pie Latvijas KLP stratēģiskā plāna periodam no 2023.-2027.gadam. Kopš 2019.gada pavasara ir organizētas vairāk kā 30 tematiskās darba grupas par dažādiem jautājumiem, lai kopā ar nozari (un citām ieinteresētajām pusēm) identificētu risināmās problēmas un tam vispiemērotākos instrumentus.

Latvijas lauksaimnieki tiešajos maksājumos periodā no 2014-2020. gada saņēma 1.7 miljardus euro - no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda. Tiešie maksājumi ir: vienotais platībmaksājums, zaļināšanas maksājums, jauno lauksaimnieku atbalsts, mazo lauksaimnieku atbalsts, kā arī ar ražošanu saistītais atbasts atsevišķu lauksaimniecības nozaru saglabāšanai.Lai gan šī gada jūlijā  Eiropadomē ir panākta vienošanās un Latvija tiešmaksājumos nākamajā periodā tiešajos maksājumos saņems par 758  miljoniem EUR vairāk nekā esošā periodā jeb kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijai pieaugs par 44%., tomēr vēl aizvien to valstu zemniekiem, kuras iestājās ES vēlāk, šie maksājumi atpaliek no “veco” dalībvalstu finansējuma.

Otra finansējuma programmu grupa ir Lauku attīstības programma 2014-2020. gadiem, ko finansē Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Latvija nodrošina savu līdzfinansējumu Tā apjoms periodā ir 1.5 miljardi euro, kas tiek paredzēts  investīcijām lauksaimnieciskajā ražošanā, pārstrādes attīstībai un jaunu produktu radīšanai, atbalstā mazajām un vidējām saimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, Agrovides maksājumiem, vietējās sabiedrības virzītu projektu ieviešanai (Leader), , mācību un zinātnes atziņu ieviešanai praksē,kā arī  ir arī atbalsts mežsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai.Savukārt nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauku attīstības finansējumam būs samazinājums mīnus 12% jeb tikai 848 miljoni EUR. No Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Kurp nākotnē virzās Eiropas Savienības lauksaimniecības politika?

Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu, kas  ir mūslaiku lielākais izaicinājums. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu — vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot Eiropas Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku. Pasākumu kopums paredz pielāgot ekonomiku zaļajai nākotnei un stiprināt konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot vidi.

Līdz ar to arī pieejamais finansējums gan Tiešajos maksājumos , gan lauku attīstības programmas ietvaros tiks vairāk virzīts noteiktu specifisku mērķu īstenošanai, , tai skaitā zaļākai saimniekošanai un atbilstībai klimata mērķiem un aizvien mazāk – atbalstam vienkārši par saimniekošanu.Šobrīd izplatītajos dokumentos ES kopīgi noteikusi lauksaimniecības politikas mērķus, bet konkrētupasākumu ieviešana ir katras dalībvalsts atbildība, kā tos panākt, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.  Varētu pat teikt, ka, iespējams, mūs drīzumā gaida samērā krasa lauksaimniecības politikas maiņa. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts uzskata, ka pārmaiņas būs ļoti pamanāmas:“Eiropas Savienības plānotā tālākā lauksaimniecības politika un zaļais kurss izmainīs to saimniekošanu, kāda lauksaimniecībā bijusi faktiski no 1950. gadiem, un liek mums skatīties uz nozari citām acīm. Skaidrs, mums tas būs liels izaicinājums, kā sabalansēt lauksaimniecību kopumā, joprasību rezultātāmainīsies saimniekošanas struktūra. Piemēram, paredzēts samazināt pieļaujamo pesticīdu lietošanu uz pusi – skaidrs, ka tas radīs grūtības un nepieciešamību pārplānot saimniecisko darbību uz citām saimniekošanas metodēm, kas var  būtiski ietekmēt  saimniecību konkurētspēju un efektivitāti.Būs jāpielāgojas gan lielajām, gan mazajām zemnieku saimniecībām. Paredzams, ka vieglāk būs tiem, kuri jau tagad cenšas strādāt ar zaļajām metodēm. Nākotnē pieaug kooperācijas nozīme un nepieciešamība meklēt jaunus risinājumus īsām piegādes ķēdēm – ražotājs/patērētājs. No jauna tiek atklāti ieguvumi, kas rodas pērkot pārtiku tieši no ražotāja un atrastas jaunas iespējas moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām piegādes loģistikas veidošanās.Jau tagad ir un būs jo svarīgāk attīstīt produkcijas pārstrādi tepat Latvijā atbalstot vietējos lauksaimniekus.”

Mazāk saimniecību, mazāk nodarbināto

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem vienoto platību maksājumu 2004. gadā izmaksāja par 1,283 milj.ha un turpmāk katru gadu (izņemot 2008. gadu) šī platība ir palielinājusies. 2018. gadā Latvijā bija 2,32 milj. ha lauksaimniecībā izmantojās zemes, no kuras lielākā daļa tika pieteikta atbalsta maksājumiem jeb vienotajam platību maksājumam. Ja apstrādājamās zemes platība lauksaimniecībā ir ievērojami pieaugusi, tad Latvijā lauku saimniecību skaitam ir pretēja tendence – to skaits pēdējos gados ir samazinājies. Tā, pēc Zemkopības ministrijas datiem (zm.gov.lv) laikā no 2005. līdz 2016. gadam kopējais lauku saimniecību skaits samazinājās par 46%, turklāt visvairāk ir samazinājies mazo saimniecību (līdz 3,9 tūkst. EUR SI) skaits – par 60,2 tūkst. saimniecību jeb 57% savukārt visvairāk palielinājies lielo saimniecību (500,0 tūkst. EUR SI un vairāk) skaits – par 1,5 tūkst. saimniecību jeb 3,9 reizes. Tātad saprotami, ka notiek izmaiņas saimniecību struktūrā – notikusi saimniecību apvienošanās vai visbiežāk tiek pārtraukta saimnieciska darbība.Tāpat, Latvijā ir samazinājies lauksaimniecībā nodarbināto skaits, kas ir sekasmazo saimniecību skaita kritumam un lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācijai. 2018. gadā nozarē tika nodarbināti apmēram 70 tūkst. pilna laika darbinieki. Zemkopības ministrija savā analīzē raksta, ka viens no iemesliem, kas saistīts ar nodarbināto skaita samazināšanos lauksaimniecībā, ir arī ekonomiskais aspekts, piemēram, lai samazinātu darbaspēka izmaksas (algas, nodokļus) lauksaimniecību vadītāji un viņu ģimenes paši strādā savās lauku saimniecībās, nealgojot ārējo darbaspēku. Kā otru iemesls minēt tehnoloģiskais faktors: mazo saimniecību skaits samazinās, jo tradicionālās lauksaimniecības nozares prasa lielu roku darba ieguldījumu – tāpēc attiekšanās turpināt saimniekot ir lauku saimniecību vadītāju racionāls lēmums. Tāpat, arī lielajās saimniecībās,  ieviešot attīstītas tehnoloģijas, tiek samazināts nodarbināto skaits.

Bez atbalsta nepastāvēs

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone uzsver atbalsta nepieciešamību mazajām saimniecībām sakot, ka mazākām saimniecībām ir ierobežotas izaugsmes iespējas, jo tām ir lielākas ražošanas izmaksas un tŗūkst iespēju investēt jaunās ražošanas sistēmās un zemē. Vēl nozīmīgs fakts ir tas, ka Latvijā mazo saimniecību īpatsvars ir viens no lielākajiem ES, ar ļoti nozīmīgu ietekmi uz sociāli ekonomisko situāciju laukos., īpaši no attīstības centriem attālās teritorijās. Mazās un vidējās saimniecības ir būtisks balsts nodarbinātībai un lauku apdzīvotībai. Kā svarīgu problēmu lai mazie attīstītos un augtu, viņa min ražošanas aktīvu trūkums, grūtības finansējuma piesaistē ilgtermiņa investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem, sliktā tirgus infrastruktūra, kā arī nespēja kooperēties. . Turklāt, kā saka Liene Jansone, mazās un vidējās saimniecības ir ļoti dažādas un par tām nevar spriest pēc zemes platībām – ir arī tādas, kas no pāris hektāru apsaimniekojamās platības iegūst ļoti augstus saražotās produkcijas apjomus produkcijas. Nozīmīga ir iraudzējamāskultūras izvēle–lai audzētu dārzeņus un specifiskus  nišas produktus, jau ar dažiem hektāriem var ļoti labi saimniekot.Zemkopības ministrijas analīze rāda, ka lai nākotnē saglabātu nodarbinātību lauku teritorijās, ir jāveicina tādu nozaru un sektoru attīstība, kur darba patēriņš ir salīdzinoši lielāks, piemēram, lopkopība, augļkopība un dārzeņkopība. Šajā periodā ir pieejamas dažādas atbalsta programmas dažādām saimniecību grupām: ļoti mazām saimniecībā, lai palīdzētu virzīties uz tirgu, ir pieejams atbalsts 15 000 euroapmērā savu biznesa plānu īstenošanai, , investīciju atbalsta programmas ietvaros ir atsevišķa finanšu aploksne saimniecībām ar apgrozījumu līdz 70 000 Eur, lai viņām nebūtu jākonkurē ar lielām saimniecībām un dotu iespēju īstenot arī maza apjoma investīciju projektus un atsevišķa finanšu aploksne saimniecībām ar apgrozījumu virs 70 000. Šajā grupā ir ļoti sīva konkurence, jo pieprasījums ir ļoti augsts. Liene Jansone saka, ka nākošajā plānošanas periodābūs nepieciešams pārskatīt šo sadalījumu saimniecību grupās un paredzēt vēl atsevišķi vidējo saimniecību grupu ar apgrozījumu no 70 000 līdz 350 000 ,  lai šīm grupā piedāvātu tām specifiski piemērotas atbalsta programmas atbilstoši to vajadzībām.Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgards Treibergs  stāsta, ka Latvijā 20% lauksaimniecību saražo 80% produkcijas. Viņš uzskata, ka lauksaimniecībā Latvijā ir vieta visu lielumusaimiecībām, un bieži šīs nišas veidojas dabīgi atkarībā no saimniekošanas apstākļiem un vietēja reģiona īpatnībām, tāpēc būtu jāizvairās no savstarpējiem salīdzinājumiem, jo katrai saimniecībai ir sava loma un nozīme kopējā valsts ekonomikā. Lielajiem lauksaimniekiem ir cita ražošanas intensitāte, ko mazās saimniecības nevar nepanāks. Gadoties redzēt, ka mazāka  saimniecība ar laiku izaug līdz lielo saimniecību statusam. Saistībā ar pēdējā laika pieņemtajiem lēmumiem Edgars Treibergs vērtē, ka Saeimas pieņemtās izmaiņas likumdošanā (būtībā, ceļot nodokļus krīzes laikā) par minimālo sociālo iemaksu veikšanu 170 euro / mēnesī vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, radīs problēmas mazajiem lauksaimniekiem. Daļai mazo saimniecību naudas plūsmai ir sezonāls raksturs un būs jāmaksā minimālā sociālā iemaksa laikā, kad ir maza saimnieciskā aktivitāte vai pavisam tās nav.

Lauku apdzīvotība – svarīga lauku vides uzturēšanai un attīstībai

Lai gan diskusijās par Latvijas teritoriālo attīstību un reģionālo plānošanu ir dzirdēts viedoklis, ka jāļauj visam iet savu gaitu, atstājot laukos minimālu daudzumu cilvēku, un tos koncentrēt lielākās apdzīvotās vietās vai pilsētās, ES un Latvijas lauku attīstības politikai ir cits virziens. Cilvēku aizplūšanu no laukiem šī politika definē kā problēmu. Politikas dokumetos norādīts uz lauku vides strukturālām problēmām ne tikai Latvijā, kā darba iespēju trūkumu, nepieciešamo prasmju deficītu un jauniešu darbaspēka aizplūšanu. KLP un konkrēti lauku attīstības politikai ir liela nozīme lauku izaugsmes un nodarbinātības.