Latvijā no Dānijas atgriežas darbu zaudējušie ūdeļu dīrātāji. Līdzcilvēki raizējas, ka atvedīs mājās Covid-19

Latvijā izplatījušās baumas, ka pēc Dānijas ūdeļu fermu slēgšanas un tajos esošo vairāk nekā 15 miljonu ūdeļu iznīcināšanas, jo dzīvniekiem atklāta bīstamā Covid-19 mutācija, mājās atgriezušies simtiem, ja ne pat tūkstošiem latviešu viesstrādnieku no Dānijas Jitlandes pussalas, kurā atrodas vairums no 1139 Dānijas ūdeļu audzētavām, daudzi no kuriem ir inficēti ar koronavīrusu.

Latviešu viesstrādnieki, pārsvarā no Kurzemes, uz turieni devās dīrāt ūdeles. Vai tik tiešām viņi ir koronavīrusa importētāji un vai viņi tik tiešām apdraud mūsu epidemioloģisko situāciju?

Tā uzskatīt nav pamata, kaut gan Dānijā kažokzvēru fermas tik tiešām bija koronavīrusa perēkļi. Ūdeles izrādījās uzņēmīgas pret cilvēku izplatīto infekciju, saslima, un tad “panesās” infekcijas izplatības ķēdes reakcija.

Dānijā strādā vairāki simti sezonas strādnieku no Latvijas – ūdeļu dīrātāji. Tiešas statistikas, cik latviešu devušies peļņā uz dāņu fermām, nav: vieni min dažus simtus, bet citi atkal uzskata, ka viņu skaits rakstāms ar četrzīmju ciparu.

To, ka mūsu viesstrādnieki rēķināmi simtos, apliecina arī tas, ka Dānijas darba devēju asociāciju apvienība “BAU” speciāli latviešu valodā izplatījusi paziņojumu, viesstrādniekus brīdinot par Covid-19 uzliesmojumu Dānijas ūdeļu fermās. Viņi informē: “Aizliegts dīrāt kažokādu no dzīvniekiem arī audzētavās, kas nav inficētas vai kur pastāv aizdomas par inficēšanos”.

Dānijas pieredze rāda, ka ūdeļu audzētavu darbiniekiem ir apmēram 50 reižu lielāka saslimstība ar Covid-19, salīdzinot ar pārējiem Dānijas iedzīvotājiem. Pie tam “BAU” uzsver, ka ārvalstu sezonas darbinieki galvenokārt ir no Austrumeiropas valstīm: Rumānijas, Latvijas, Lietuvas un Ukrainas.

Jau no oktobra beigām Dānijā bija noteikta prasība, ka ārvalstu darbiniekiem dīrātavās ir jāveic regulāri Covid-19 testi vienu reizi nedēļā. Bet, ja konstatēts, ka kāds no darbiniekiem ir inficēts ar Covid-19 vai ja darbinieks ir bijis tuvā kontaktā ar inficētu personu vai personu, viņam bija jānodrošina pašizolācijas mītne un tajā jāatrodas līdz infekcijas pazīmes izzūd.

Vienkāršoti runājot, tas nozīmēja, ka kažokzvēru fermās inficētās personas vai cilvēki, kuri atzīti par to kontaktpersonām, no valsts nevarēja izbraukt līdz brīdim, kamēr netika likvidēti koronavīrusa pārneses draudi.

Pārsvarā uz Dāniju peļņā devušies latvieši dzimtenē atgriežas vai nu ar personīgām automašīnām vai ar prāmi no Ķīles (Vācija) uz Klaipēdu (Lietuva) un pēc tam pāri robežai uz Latviju. Kāds interneta komentētājs izplatījis ierakstu: “Saņēmu ziņu, ka no Dānijas atgriezušies 200 ūdeļu dīrātāji un 190 ir pozitīvi testi. Paziņa brīdināja, jo daudzi no viņiem ir mūsu kaimiņi laukos, kur taisāmies patverties no kovida. Joprojām ceru, ka tās ir baumas, kaut gan iekšējā balss saka pretējo”.

Ir runas, ka daudzi inficētie varētu būt no Skrundas puses. Novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece laikrakstam “Kurzemnieks” stāsta: “Peļņā uz Dāniju daudzi brauc jau sen, bet noteikti tie nav simti. Neveidojam sarakstus, cik cilvēku devušies uz ārzemēm. Ziņa par 200-300 aizbraukušiem droši vien attiecas uz visu Kurzemi”.

Viņa norāda, ka Slimību profilakses un kontroles centra karte rāda, ka Skrundas novadā joprojām ir no viena līdz pieciem saslimušajiem. Tādējādi nav nekāda pamata bažām, ka novadā pēdējā laikā ir konstatēti desmitiem vai pat simtiem inficēto.

Arī Kuldīgas novada pašvaldībai ir ziņas, ka vienā no pagastiem mājās sāk atgriezties viesstrādnieki no Dānijas. “Kurzemniekam” izdevies sazināties ar vienu ēdolnieku ūdeļu dīrītāju Dānijā, kurš saka: “Arī šeit ir saslimušie vai kontaktpersonas, tāpēc mājās tagad vēl netiekam”. Bet

Robežniece teic, ka pašvaldība sazinājusies ar Covid-19 skartajiem novada iedzīvotājiem Dānijā, un viņi atklājuši, ka ir arī inficēšanās gadījumi, bet mājās viņi netiek, kamēr nebūs izārstējušies.

Covid-19 ir konstatēts arī citās Eiropas ūdeļu fermās – Lietuvā, Itālijā, Grieķijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Polijā, bet Latvijā nē. Mūsu valstī ir reģistrētas deviņas ūdeļu audzētavas, no kurām strādā tikai septiņas, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Tās tiekot pastiprināti uzraudzītas.

Latvijā lielākā ūdeļu audzētava “Baltic Devon Mink” atrodas Iecavas novadā un tajā ir aptuveni 50 000 ūdeļu, raksta “Bauskas Dzīve”. Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa informē, ka kažokzvēru fermās “jau kopš koronavīrusa pandēmijas uzliesmojuma pavasarī ievēro stingras biodrošības vadlīnijas” un Covid-19 uzliesmojums tajās nav konstatēts.