Vakcīnas vēl nav, cena jau zināma
“Līdz ar pēdējām pozitīvajām ziņām no vakcīnu izmēģinājumu lauka gaisma šī garā, tumšā tuneļa galā kļūst spožāka,” paudis Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.
Eiropas Savienībā Covid-19 vakcinācijas kampaņa varētu sākties decembra beigās vai nākamā gada pirmajās nedēļās tūlīt pēc vakcīnu reģistrācijas, masveida saražošanas un piegādes. Gan Latvijā, gan citās valstīs pirmie rindā ir mediķi un pansionātu iemītnieki un darbinieki. Iespējams, jau pavasarī vakcīnas būs plaši pieejamas, tostarp pat medicīnas tūristiem.
Pēc līgumiem pietiks atliku likām
Eiropas Savienība jau parakstījusi līgumus par trim vakcīnām –Vācijas "BioNTech" un ASV "Pfizer" konsorcijs apņēmies piegādāt līdz 300 miljoniem devu, pasūtīts tikpat Oksfordas universitātes un britu-zviedru kompānijas "AstraZeneca" sadarbībā topošo vakcīnu, ASV uzņēmums nodrošinās līdz 160 miljoniem devu.
Ir arī norunas par papildu iepirkumiem – veiksmīgu klīnisko izmēģinājumu un reģistrācijas gadījumā par 405 miljoniem devu no Vācijas firmas "CureVac", līdz 300 miljoniem no franču un britu konsorcija "Sanofi/GlaxoSmithKline" un līdz 200 miljoniem no amerikāņu "Johnson & Johnson".
Ar to jāpietiek visai Eiropas Savienībai ar 450 miljoniem iedzīvotāju. Turklāt aptaujas liecina par pretvakcinācijas noskaņojumu – gatavi potēties tikai puse līdz divām trešdaļām eiropiešu.
No pieciem līdz 62 eiro
Patlaban visdārgākā varēt būt "Moderna" vakcīna – atkarībā no apjoma 21 līdz 31 eiro par devu, tātad par abām potēm 42 līdz 62 eiro. "BioNTech" un "Pfizer" vasarā vienojās ar ASV valdību par 39 dolāriem (32,6 eiro), rēķinot par pilnu vakcinācijas kursu, bet Eiropas Savienībai par 31 eiro.
Pēc neoficiālas informācijas, par "CureVac" vakcīnu Eiropas Savienība gatava maksāt 10 līdz 12 eiro par devu. Vislētākā solās būt "AstraZeneca" un Oksfordas vakcīna – tikai pieci eiro par pilnu kursu. Runa gan ir par vairumtirdzniecības cenu, tā ka, pacientam maksājot pašam, būs dārgāk.
Galveno lomu spēlēs nevis cena, bet vakcīnas tehnoloģija un uzticamība. "AstraZeneca" gadījumā cilvēku inficē ar novājinātu vīrusu.
Turpretim "BioNTech"/"Pfizer", "Moderna", "CureVac" izmanto daudz modernākus gēnu inženierijas sasniegumus, kuru pamatā ir desmitgadēm ilgi zinātniskie pētījumi, taču šādi preparāti vēl nekad nav izmantoti. Šajā gadījumā izmanto vīrusa RNS signālmolekulas fragmentus, kas inficēšanās gadījumā ļaus pazīt ienaidnieku un radīt antivielas.
Izšķirošā kauja
Skaidrs, ka lētās vakcīnas būs pieprasītas trūcīgākās valstīs Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, ja tikai būs efektīvas. Tikmēr bagātās valstis jau gatavojas izšķirošajai kaujai pret Covid-19 vārda tiešā nozīmē.
Piemēram, Kanādā vakcinācijas kampaņu komandēs apvienoto operāciju vadības štāba priekšnieks ģenerālmajors Denijs Fortins, kurš vadīja NATO misiju Irākā un kanādiešu karavīrus Afganistānā un Bosnijā un Hercegovinā. “Ja viss ies labi, vairums kanādiešu būs vakcinēti līdz nākamajam septembrim,” pavēstījis premjers Džastins Trudo.
Covid-19 ierobežošanai nepieciešama 60 līdz 70% iedzīvotāju imunizācija, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas vakcīnu departamenta vadītāja Ketrina O'Braiena. Šāds atzinums ir balstīts uz vairākiem modelēšanas pētījumiem. Tomēr patiesais nepieciešamais līmenis šajā pandēmijā kļūs skaidrāks tikai tad, kad būs vairāk zināms par šobrīd testētajām vakcīnām, it īpaši – vai tās padarīs grūtāku vīrusa pārnešanu no vienas personas citai.
