Darbs no mājām būs uz palikšanu. Kurš no tā iegūst, bet kurš - zaudē?
Pandēmija visdrīzāk ilgs vēl vismaz dažus mēnešus, turklāt arī vakcinācija nebūs iespējama uzreiz katram gribētājam. Daudziem turpināsies darbs mājās, daudzi pat negribēs atgriezties birojos. Kas jāņem vērā, strādājot šādi?
Noteikti vairāk gaismas, kas ir sevišķi būtiski šajā gada tumšajā laikā. Atveriet aizkarus, nomazgājiet logus, ja vēl pietrūkst saules, ieslēdziet lustru, lai tikai nebūtu pustumsā. Gaisma veicina smadzenēs serotonīna izstrādi, kas palīdz justies mierīgākiem un koncentrēties. Darba galdam tāpēc vislabāk atrasties pie loga.
Nekārtība kaitē smadzenēm
Pa visu istabu var izlikt spoguļus, kas atspoguļo gaismu, tā piepildot telpu. Sienas vislabāk nokrāsot gaišā krāsā, ja ir iespēja, darbam piemērotāks ir mājas augšējais stāvs, kur iekļūst vairāk gaismas.
Pētījumi liecina, ka nekārtība paaugstina kortizola – stresa hormona – līmeni, iespējams, tāpēc, ka smadzenes saņem pretrunīgus signālus. “Juceklis istabā lieki stimulē smadzenes,” BBC saka britu psiholoģe Eleonora Retklifa no Sarejas universitātes. Gadījuma rakstura kortizola uzplaiksnījumi nav bīstami, bet pastāvīgi augsts līmenis rada nemieru, depresiju, galvassāpes un miega traucējumus.
“Ja mājas jums ir atpūtas vieta, zināma nekārtība nav problēma. Bet, ja tās pārvēršas par darba vietu, prasības ir pavisam citas, un jābūt mazāk faktoriem, kas novērš uzmanību,” skaidro psiholoģe.
Svarīgi izkustēties
Strādājot mājās, jūsu ikdienas maršruts draud sarukt no gultas līdz dušai, no dušas līdz virtuvei. Kustību trūkums apdraud gan fizisko, gan garīgo veselību, pazeminās laimes hormona endorfīna līmenis. Brauciens uz darbu starp mājām un stāšanos pie virpas novilka robežu, kas tagad ir izplūdusi.
Pirms ķerties pie darba, ir svarīgi ja ne noskriet, tad vismaz nostaigāt kilometru vai divus svaigā gaisā un tikpat arī pirms miega. Var arī dienas vidū paņemt pārtraukumu īsai pastaigai. Noderīgs ir darba galds ar regulējamu augstumu, kas ļauj pārmaiņus strādāt te sēžot, te stāvot.
Redzeslokā lai ir augi
Ļoti noderīgi ir istabas augi vai vismaz foto ar dabas skatiem. “Daba aizņem jūsu uzmanību, bet nerada liekus stimulus un neprasa koncentrāciju. Tas nāk par labu,” teic Retklifa. “Mums daba saistās ar atpūtu un atslābināšanos, tā ka var uzlabot omu.”
Daudziem tagad pietrūkst saskarsmes – klaču ar kolēģiem pie kafijas automāta, kopīga piektdienas vakara krogā, kaut vai īsas vārdu apmaiņas liftā, kā pavadīta nedēļas nogale. Vismaz ekstravertiem telefonsarunas un arī videozvani to īsti neaizstāj, tāpēc ieteicams aprunāties kaut vai ar kaimiņiem – tiesa, šobrīd ievērojot distanci.
Zaudētāji biznesa ķēdē
Kamēr vieni pielāgojušies attālinātam darbam mājās, citiem tas rada vēl lielākus izaicinājumus – ir apdraudētas viņu nozares. Piemēram, Vācijā kredītu apdrošināšanas kompānijas "Altradius" analīzē paredzēts bankrotu pieaugums uzņēmumiem, kas bijuši atkarīgi no biroju darbiniekiem savā apkaimē, raksta "Deutsche Welle".
Latvija šajā ziņā nebūs izņēmums. Ar laiku daudzas firmas var secināt, ka tām nav nepieciešams īrēt tik plašas biroju telpas. Turklāt šajā biznesa barības ķēdē piedalās arī ieguldījumu fondi, kas investējuši biroju ēkās.
Klientus zaudē kafejnīcas šādos namos un apkārtnē, no Vecrīgas ziedu tirgotājas mazāk pērk buķeti un veikalā šokolādi, lai apsveiktu jubilejā kolēģi. Attālinātais darbs ietekmē printeru papīra ražotājus un tirgotājus – arī šī prece kļuvusi mazāk pieprasīta.
Ārstu kongress, paliekot mājās
Paliekot mājās, mazāki tēriņi ir arī sabiedriskajam transportam vai savam auto. Pēc "Swedbank" datiem, izdevumi par transporta pakalpojumiem pēdējās nedēļās ir par 30% mazāki, par degvielu – par teju 10% mazāki nekā pērn.
Daudzi atklājuši, ka pat lielas konferences var noorganizēt attālināti video formātā. Tas nepatiks lidsabiedrībām, viesnīcām, kafijas galdu un biznesa pusdienu gatavotājiem, bet toties citiem ietaupa izdevumus, tostarp nodokļu maksātājiem.
Vidzemes slimnīcas urologs Dainis Vorps ar "Tautas Veselības Avīzi" dalījies, kā jūlijā noritēja Eiropas urologu kongress, iepriekš plānots klātienē Zviedrijā.
“Pirmo reizi starptautiskais kongress notika attālināti, un katrs varēja tajā piedalīties interneta tiešsaistē. Man ļoti patika. Kongresā bija interesantas lekcijas, mājās, sēžot pie datora, varēju uzlikt austiņas, ieliet sev tēju un klausīties,” teic Vorps. “Izcilu lektoru bija daudz.”
Ja būtu pa vecam, vajadzētu braukt uz Zviedrijai, tad no viesnīcas uz kongresa vietu ar metro un vēl pusstundu kājām. “Virtuālais kongress ļoti ietaupa gan laiku, gan izmaksas,” gandarīts ir ārsts.
Mājās bez uzvalka var iztikt
Visiem gan labumu šādas pārmaiņas nenes. Apģērba veikalu noiets Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, krities par aptuveni ceturto daļu. “Mājās sēdēšana neveicina jaunu apģērbu iegādi,” secina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Lai strādātu mājās, reti kurš tērpjas uzvalkā ar kaklasaiti vai biznesa kostīmā, arī kurpju vietā pietiek ar čībām. Turpretim sporta precēm ir pieaugums par pieciem procentiem.
Vai ir arī ieguvēji? Protams, kā jebkurā krīzē, un nepavisam ne mistiski naudasmaisi, kuru vienīgais mērķis ir paverdzināt tautu. Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā elektronikas tirdzniecībā pieaugums ir par 30%, mājas un dārza precēm par teju 20%, pārtikai par 15%, veselības precēm un pakalpojumiem par aptuveni 10%, liecina "Swedbank" dati.
Arī mēbeļniekiem šis ir jaunu iespēju laiks. Nesen Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons "Kas Jauns Avīzei" stāstīja, ka daudzi iegulda naudu, lai labiekārtotu mājokli.
Cēsu maize, Priekules čības
Arī daļa mazo ražotāju un tirgotāju, kas jau laikus apguvuši prasmi reklamēties sociālajos tīklos, spēj turēties pat šajos laikos.
Cēsu maiznieks Agnis Elperis jau pavasarī savā pilsētā bija viens no lielākajiem "Omniva" klientiem, sūtot pa visu Latviju maizes kukuļus un miltus. Arvja zivis no Ragaciema gatavi piegādāt savus gardumus Rīgā, Pierīgā, Jelgavā, Dobelē. Priekules čībiņvecis Ivars Eidiņš savas čību kolekcijas izpārdod īsā laikā pēc ievietošanas "Facebook".
Klēpjdatori kļūst par deficītu
Ir arī daudz lielāki biznesi. Informācijas tehnoloģiju nozare pelna ar datortehniku, programmām un video konferenču pakalpojumiem.
Pandēmijas laikā radies klēpjdatoru deficīts, cenas būtiski kāpušas, un arī Latvijā pieprasījums sasniedzis nepieredzētu līmeni. “Kā piemēru varu minēt Izglītības un zinātnes ministrijas vairāk nekā 6000 portatīvo datoru iegādi. Tik apjomīgas datoru iegādes Latvijā nebija bijušas tieši desmit gadus,” saka datortehnikas vairumtirgotāja "Capital" valdes loceklis Ivars Šulcs.
ASV vien ir vismaz piecu miljonu portatīvo datoru deficīts. Deficīts izjūtams, sākot no 50 vienībām vienā pasūtījumā. “Ja klients izvēlas iegādāties vienu vai dažus portatīvos datorus, tad to, protams, deficīta problēmas neskar. Globālais deficīts novedis pie tā, ka ir kāpušas portatīvo datoru cenas, un jūtam, ka ražotāji izvēlas komponentes novirzīt dārgākas klases datoriem, nevis tās iekomplektēt lētākās klases datoros,” teic Šulcs.
Tikmēr sazvērestību sludinātāji jau deklarē, ka vīrusa aizsegā varu sagrābj “tehnokrātiskā diktatūra”. Amizanti, ka šiem vēstījumiem viņi izmanto nevis zīmuli un papīru, bet datorus un internetu.
