Prezidenti apžēlo notiesātos: Vējonis visskarbākais, Vīķei-Freibergai mīkstākā sirds
Valsts prezidents Egils Levits nesen izskatījis 14 notiesāto apžēlošanas lūgumus un visus noraidījis. Kurš no prezidentiem bijis vispretimnākošākais, kurš – bargākais?
Levits līdz šim kopumā izskatījis 152 apžēlošanas lūgumus un apžēlojis tikai sešus. Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, ja persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar cietumsodu.
Ja persona notiesāta par smagu noziegumu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja izciesta vismaz puse no piespriestās brīvības atņemšanas.
Ja izdarīts sevišķi smags noziegums, apžēlošanu var lūgt, ja izciestas vismaz divas trešdaļas no soda. Ja piespriests mūža ieslodzījums, pirms lūguma iesniegšanas ieslodzījumā jāpavada vismaz 20 gadu.
Visvairāk notiesāto – 219 cilvēku – apžēloja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā no 1993. līdz 1999. gadam saņēma 3391 lūgumu. Vidēji rēķinot, Ulmanis atbalstīja 6,45% apžēlošanas lūgumu.
Vaira Vīķe-Freiberga (1999–2007) apžēloja 204 notiesātos no 979 lūgumiem – 20,08%, tādējādi viņa izcēlusies ar lielāko žēlastības procentu.
Visvairāk apžēlošanas lūgumu savā prezidentūras laikā no 2007. līdz 2011. gadam saņēma Valdis Zatlers (2007–2011) – 1241. Viņš apžēloja 122 notiesātos – 9,8 procentus. Andris Bērziņš (2011–2015) izskatīja 1538 lūgumus un apžēloja 79 notiesātos, tātad – 5,13 procentus.
Raimonds Vējonis (2015–2019) no 697 lūdzējiem apžēloja 22 jeb 3,15% – procentuāli vismazāk no visiem atjaunotās Latvijas valsts prezidentiem. Levita žēlastība pagaidām ar 3,94% ir nedaudz lielāka.
