"Kolapss būs, turklāt pavisam drīz" - jaunie ārsti brīdina par bīstamu situāciju pēc Ziemassvētkiem
Visticamāk, daļa cilvēku Ziemassvētkos un Jaunajā gadā neievēros stingros ierobežojumus un apciemos radus un draugus, tāpēc var prognozēt, ka pēc svētkiem ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits būs vēl lielāks. Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs intervijā Jauns.lv sacīja: ja inficēto skaits nesamazināsies tuvāko trīs nedēļu laikā līdz Ziemassvētkiem, tad patlaban saslimušo skaits liksies diezgan mazs, salīdzinot ar to, kāds tas varētu būt janvāra pirmajās nedēļās.
Viņš atzina, ka jaunajiem ārstiem, līdzīgi kā citiem mediķiem, pēdējā laikā ir palielinājies darba apjoms. Vairumam paaugstināta slodze ir gan fiziskā, gan emocionālā ziņā.
Jaunie ārsti ir aktīvi iesaistījušies Covid-19 pacientu aprūpē. "Mums ir ļoti labi piemēri no Stradiņa slimnīcas, kur Covid-19 nodaļa ir uzticēta jaunajiem ārstiem, kur jaunie ārsti uzreiz tiek virzīti par virsārstiem, uzņemas atbildību gan vadīt nodaļas, gan organizēt darbu, gan piesaistīt personālu, gan ārstēt pacientus brīdī, kad personāla vienkārši trūkst."
Ja ārsts sniedz palīdzību Covid-19 pacientam, viņš nevar palīdzēt citiem
Viņš norādīja - ja ārsts aiziet strādāt ar Covid-19 pacientiem, viņš vairs nevar palīdzēt citu nodaļu pacientiem. Tādēļ drīz sabiedrība sāks just, ka plānveida medicīniskie pakalpojumi būs mazāk pieejami.
"Es domāju, ka tam būs ļoti slikts ilgtermiņa efekts. To mēs nepamanīsim uzreiz tagad, tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, bet kopumā veselības aprūpes sistēma to sajutīs vismaz pēc pusgada, gada, jo kaut kad visiem pacientiem nāksies saņemt pakalpojumu. Jebkurš šobrīd nepieciešamais plānveida pakalpojums kaut kādā veidā cilvēku ierobežo attiecībā uz viņa veselības stāvokli."
Tas, ka cilvēks var pagaidīt medicīnas pakalpojumu, nenozīmē, ka viņš var gaidīt visu mūžu.
No tā, ka patlaban daļa mediķu tiek novirzīti Covid-19 pacientu ārstēšanā un nevar veikt savus pamatdarbus, cietīs ne tikai veselības aprūpes sistēma, bet arī paši pacienti. Var prognozēt, ka iedzīvotāju veselība pasliktināsies, jo viņi nebūs laicīgi konsultējušies ar ārstiem. Vairākos pētījumos pierādīts, ka pēc pirmā Covid-19 viļņa onkoloģijas pacientu veselības stāvoklis kļuva sliktāks. Uzņemšanas nodaļās nonāca smagāk slimi pacienti, jo viņi bija gaidījuši ilgāku laiku, lai nokļūtu pie ārstiem.
Būs vairāk smagi slimo un mirušo cilvēku
Tādēļ var prognozēt, ka pēc gada, pusotra dažādu slimību skarto cilvēku skaits būs palielinājies un no dažām slimībām būs augstāka letalitāte, proti, vairāk cilvēku nomirs nekā iepriekšējos periodos. Tas varētu skart onkoloģijas slimniekus, cilvēkus, kas sirgst ar kardiovaskulārajām slimībām un hroniskām nieru kaitēm, īpaši tie pacienti, kuriem nepieciešama patstāvīga uzraudzība pie ārsta.
Baidoties saslimt ar Covid-19, neiet pie ārsta
Šilova vērtējumā bija ļoti nepareizi, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā tika pilnībā slēgti plānveida pakalpojumi. Labi, ka rudenī tā nedarīja, un iedzīvotājiem līdz šim bija iespēja izmantot plānveida pakalpojumus.
Protams, jāņem vērā, ka daļa pacientu Covid-19 dēļ baidās doties pie ģimenes ārsta, urologa, acu ārsta vai ginekologa, līdz ar to, ja viņi laikus nenonāk pie mediķiem, viņu veselība var pasliktināties. Novērots, ka daļa ļaužu, baidoties saslimt ar Covid-19, atsakās no ikgadējām profilakses pārbaudēm. "Tas arī varētu ilgtermiņā palielināt ciparus, ko mēs redzam onkoloģisko saslimšanu gadījumos."
Ārsti lietoja respiratorus, kas īsti neaizsargāja
Šobrīd mediķiem individuālo aizsardzības līdzekļu apjoms ir pietiekams. Covid-19 pirmā viļņa laikā bija izveidojies deficīts, bet tagad respiratoru pietiek. "Iespējams, kādā brīdī kaut kur pietrūkst vienreizējie halāti vai bahilas, bet tādos gadījumos tas tiek operatīvi atrisināts. Ar to nav problēmu.
Drīzāk jautājums ir bijis par pēdējiem četriem mēnešiem, kad daļa ārstu strādāja ar respiratoriem, kuri nebija izgājuši pārbaudes. No vienas puses, ir jāsaprot, ka tajā momentā bija jāpērk jebkas, kas var pasargāt strādājošos, jo nebija lielas iespējas izvēlēties. No otras puses, varbūt nebija īsti skaidrs, kāpēc tik ļoti ilgi vilcinājās ar pārbaudēm un īstās situācijas, un īsto pārbaužu rezultātu atklāšanu. Mūsuprāt, to varēja darīt ātrāk un ātrāk izņemt respiratorus.
Tad nebūtu tās sajūtas septembrī, kad paziņoja, ka jūs četrus mēnešus esat strādājuši ar respiratoriem, kas jūs īsti neaizsargāja.
Bet mēs neesam vienīgā valsts. Austrijā šonedēļ paziņoja par 500 tūkstošu līdzīgu respiratoru izņemšanu no ārstniecības iestādēm tieši ar to pašu iemeslu. Tika veiktas pārbaudes, un tie neatbilda kvalitātes rādītājiem."
Kolapss būs, turklāt pavisam drīz
Jauno ārstu asociācijas vadītājs uzsvēra, ka patlaban situācija medicīnas nozarē ir ļoti nopietna. "Ja kādam situācija liekas ne tik ļoti nopietna, tad šodien vairs nav runas par to, vai medicīnas sistēmai pienāks kolapsa brīdis vai brīdis, kad vispār nevarēs sniegt medicīnas pakalpojumus. Šis vairs nav jautājums, vai pienāks. Šobrīd var skaidri pateikt, ka kolapss pienāks, jautājums ir tikai, kad tas pienāks.
Vai kolapss būs pēc divām nedēļām vai pēc mēneša, vai mēs spēsim noturēties nedaudz ilgāk, par ko es gan varētu šaubīties.
Kāpēc es tā saku? Covid-19 otrā viļņa laikā tika izvēlēta taktika katru nedēļu paaugstināt ierobežojumus. Un katru nedēļu, ieviešot papildus ierobežojumus un drošības pasākumus, mēs esam redzējuši, ka cipari nemitīgi aug vai arī saglabājas tādā pašā līmenī. Kaut arī dažbrīd likās, ka cipari ir nostabilizējušies, tad pēc trīs, četrām dienām mēs redzējām, ka cipari sit visus rekordus."
Gaidāmi bīstami Ziemassvētki
Līdz decembra sākumam Šilovs nebija saticis nevienu cilvēku, kurš ticētu, ka ļaudis ievēros ierobežojumus, un Ziemassvētkos un Jaunajā gadā neapciemos un nebraukās apkārt pie radiniekiem vai draugiem.
"Diemžēl tas notiks, un te ir jāņem vērā mūsu sabiedrības uzvedība pēdējos mēnešos.
Tas nozīmē, ka pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada būs diezgan augsts pīķis, un tas jau ir šobrīd zināms.
Tas nozīmē: ja inficēto skaits nesamazināsies tuvāko trīs nedēļu laikā līdz Ziemassvētkiem, tad cipari, kas mums ir šodien, liksies pavisam labi, salīdzinot ar to, kas potenciāli var būt janvāra pirmajās nedēļās. Statistika nemainās - no inficēto skaita 15% tiek stacionēti, jo viņiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. 1% no šo inficēto skaita katru dienu nonāk līdz smagam stāvoklim un viņiem ir nepieciešama palīdzība intensīvās terapijas nodaļā.
Vai šonedēļ ieviestie ierobežojumi nesīs uzlabojumus? Man ir grūti teikt. Es vienmēr pastāvu uz to, ka ir jāuzticas ekspertiem. Ja eksperti saka, ka ierobežojumi ir pietiekami, bet problēma ir tajā, ka ierobežojumus neievēro, ka situācija un izpratne nemainās, tad ir jāiet uz ļoti striktiem noteikumiem. Mēs vēl neesam sasnieguši Beļģijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas pīķa laikus, kad bija pilnībā ierobežota cilvēku kustība: bija atļauts aiziet tikai uz aptieku un veikalu.
Laikam izturēt lielos ierobežojumus divas līdz trīs nedēļas būtu vieglāk, nekā katru nedēļu vērot augošus ciparus un domāt, kad kolapss pienāks.
Katru dienu mēs saprotam, ka kolapss tuvojas."
Aizgājušos mediķus vairs neizdodas piesaistīt nozarei
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas radiologs arī pauda skepsi par plānu piesaistīt medicīnas nozarei tos mediķus, kas aizgājuši strādāt citās jomās. "Kādam tas, iespējams, izskatījās optimistiski, un vairākās valstīs Eiropā tas ir nostrādājis, bet mums uzreiz par šo bija ļoti lielas šaubas. Cilvēkiem, kas ir aizgājuši no medicīnas, lielākoties ir bijuši vairāki iemesli: gan finansiālie, gan tas, kā sistēma funkcionē kopumā."
Parasti cilvēki, kas ir aizgājuši no medicīnas, dzīvo citā, daudz mierīgākā stilā. Paskatoties slimnīcas piedāvājumu un saliekot to kopā ar vajadzībām, kas, visticamāk, ietver arī bērnu uzturēšanu un maksu par dzīvokli, piedāvājums nav pārāk pievilcīgs. "Jautājums: ko cilvēks no tā iegūst?
Mēs nevaram konstanti cerēt uz patriotismu un iekšējo cilvēka motivāciju palīdzēt citiem.
Mani neizbrīna tas, ka šis plāns nebija efektīvs, ka tie nebija daudz speciālistu, kas nolēma atgriezties. Es pat teiktu, ka pēc šīs krīzes būs jautājums, vai būs daļa ārstu un māsu, kas no nozares aizies un pārcelsies strādāt vispār ārpus medicīnas. Jā, daļa noteikti aizies uz privāto sektoru, un tas viss atkal ir saistīts ar ilgtermiņa finansējumu veselības aprūpē.
Karma izspēlē joku
Šis ir karmas izspēlēts joks. Pirms gada un pāris nedēļām mums stāstīja, ka papildus finansējumu veselības aprūpei nevajag un ārsti pelna pietiekami daudz naudas. Šis gads no februāra ir pilnībā parādījis pretējo. Es neesmu drošs, ka daudziem ir mainījies viedoklis par veselības aprūpes sistēmu, bet šis ir rezultāts, tam, kas notika pēdējos 20 gadus. Es domāju, ka būs daļa cilvēku, kas, iespējams, aizies prom no sistēmas tikai tāpēc, kas būs emocionāls un fizisks izsīkums. Noteikti daudziem būs nepieciešama papildus atpūta, kad šis viss beigsies.
Cilvēki vienkārši nebūs gatavi paciest to visu arī turpmāk.
Tas ir iemesls, kāpēc valdībai kopā ar Saeimu jābūt skaidram piedāvājumam un skaidram 5-7 gadu plānam, lai cilvēkiem būtu sajūta, ka mēs neiesim un katru gadu nestāstīsim: "Paklausieties, vai jūs redzējāt, kā mums gāja 2020.gadā ar Covid-19 situāciju? Mums ir nepieciešams finansējums, mums tiešām ir slikti." Un tad mums sāks rādīt kaut kādus mistiskos ciparus un teikt: "Nebija jau tik slikti, vairākas lietas varēja labāk." Es domāju, ka tas varētu arī diezgan sagraut sistēmu.
Cik būtu jāsaņem jaunam ārstam, lai viņš justos adekvāti atalgots?
Šilovs norādīja uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definēto ārstu algu atkarībā no valstī dzīvojošo vidējās algas. Tā kā Latvijā vidējā alga patlaban ir 1150 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad ārstu atalgojumam vajadzētu būt vismaz divas reizes lielākam - ne mazāk par 2300 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Jaunais algu modelis paredz, ka ārstu atalgojums tuvāko septiņu gadu laikā jākāpina līdz 3500-3600 pirms nodokļu nomaksas. Asociācijas vadītājs piekrīt, ka šī summa izklausās ļoti optimistiska, un tā īstenošana lielā mērā būs atkarīga no tā, kā politiķi būs sapratuši veselības aprūpes sistēmas akūto vajadzību pēc finansējuma.
Jaunie ārsti ir gatavi strādāt, neskatoties uz veselības aprūpes problēmām un nepilnībām, taču uzskata, ka noteikti jāizstrādā jauna, skaidra un caurspīdīga algu sistēma. Mediķiem jāsaņem skaidrs politisks atbalsts, lai nav katru gadu jāstāv pie Saeimas un jālūdz algu palielinājums, atsaucoties uz šo gadu.
Šilovs atzina, ka rezidentu alga pēdējos četros gados ir diezgan ievērojami pieaugusi: no 430-450 eiro pēc nodokļu nomaksas līdz 850 eiro, bet no 1.janvāra tā varētu sasniegt 980 eiro. Lai arī pēdējos gados rezidentu alga ir pieaugusi gandrīz divas reizes, tā joprojām ir viena no zemākajām Eiropā.
Ārstiem ir jāsaņem pienācīgs atalgojums arī par darbu Covid-19 laikā
Jauno ārstu pārstāvis uzskata, ka mediķiem jāsaņem pienācīgs atalgojums arī tagad, kad viņi intensīvi darbojas ar Covid-19 pacientiem. "Šis vairs nav jautājums par piemaksām 50%, 75% apjomā. Ir skaidrs, ka piemaksām ir jābūt vismaz 100% apjomā. Ja kādam tie liekas lieli skaitļi, tad varu pateikt, ka tie ir aptuveni 9-10 eiro stundā, plus 100% piemaksa, tie būtu 13-14 eiro stundā. Tās ir augstākās alga, ko šobrīd piedāvā. Piemēram, ja ārsts vienkārši vēlas nākt strādāt Covid-19 nodaļā, tad pēc publiski izskanējušās informācijas viena universitātes slimnīca piedāvā 8 eiro stundā, kas gandrīz ir zemākais, ko ārstam var piedāvāt. Zemāk par to neļauj maksāt Ministru kabineta noteikumi."
