Jaunās prasības faktiski - slēpts lēmums pilnībā pāriet uz attālinātām mācībām, dusmojas LIZDA
Valdības otrdien noteiktās stingrās prasības izglītībai klātienē faktiski ir slēpts lēmums pilnībā pāriet uz attālinātām mācībām, uzskata Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" viņa skaidroja, ka prasība katram skolēnam nodrošināt trīs kvadrātmetru lielu platību klases telpā nozīmē, ka klasē ar 30 skolēniem stundām jānotiek 90 kvadrātmetru lielā telpā, kas daudzās skolās neesot iespējams.
Arī prasība skolotājiem stundas vadīt sejas aizsargmaskās esot nesamērīga, īpaši, ņemot vērā to, ka pedagogam dienā var būt jāvada 5-6 mācību stundas. No Vanagas teiktā noprotams, ka problēmas var rasties, jo nepieciešams runāt visai intensīvi, turklāt skolēniem arī ir jāsadzird un jāizprot skolotāja teiktais, jābūt atgriezeniskajai saitei, bet sejas maskas to apgrūtinot.
Viņa arī uzsvēra, ka, saskaņā ar saņemtajiem skaidrojumiem, skolotāji stundu vadīšanas laikā nedrīkstēs lietot sejas vairogus, bet būs jālieto tieši mutes un deguna aizsegi.
"Tās ir nesamērīgas prasības. Tad vajadzēja uzreiz pateikt, ka pārejam uz attālināto darbu, nevis pieņemt šādus lēmumus, kas ir ar zināmu, atļaušos teikt, cinisma devu," valdības vakar lemto komentēja Vanaga.
Nolemj par stingrākiem ierobežojumiem
Kā ziņots, valdība un Krīzes vadības padome otrdien kopsēdē vienojās, ka Covid-19 dēļ tiks noteikti stingrāki ierobežojumi izglītības un sporta jomās, tostarp noteikts, ka no 30.novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas.
Speciālisti skaidro, ka bērniem vecuma grupā no desmit līdz 12 gadiem ir novērojams straujš Covid-19 saslimstības pieaugums, kas pielīdzināms pieaugušo saslimstības tendencēm, kā arī joprojām izglītības iestādēs tiek konstatēti uzliesmojumi ar lielu iesaistīto skolēnu skaitu. Tādēļ var secināt, ka joprojām izglītības iestādēs saglabājas augsti Covid-19 izplatības riski.
Lai mazinātu Covid-19 izplatību izglītības iestādēs, ir nepieciešams noteikt pienākumu nodrošināt lielāku platību uz vienu izglītojamo, lai izglītības procesa norises laikā tiktu nodrošināta iespēja ievērot distanci gan skolotājam no bērniem, gan bērniem savā starpā un tiktu novērsta telpu pārblīvētība.
Turklāt epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka visbiežāk Covid-19 izplatība skolēnu vidū notiek tādēļ, ka pedagogs bērnus ir inficējis. Tāpēc, lai mazinātu infekcijas izplatības risku no pedagoga uz bērniem, noteikts pienākums pedagogiem no 30.novembra izglītības procesa laikā lietot mutes un deguna aizsegus. Savukārt, lai novērstu Covid-19 izplatību pedagogu vidū pulcējos izglītības procesa starplaikos, tiek noteikts, ka pedagogi lieto mutes un deguna aizsegus izglītības iestādē arī ārpus mācību procesa.
Lems par ministres demisijas pieprasīšanu
Šodien tiešsaistē notiks LIZDA padomes sēde, kurā tiks lemts par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.
Plkst.15 "Zoom" platformā notiks preses konference, kurā informēs par LIZDA Padomes sēdē pieņemto lēmumu.
Iepriekšējā sēdē, 12.novembrī, LIZDA nolēma vēl nelemt par ministres demisijas pieprasīšanu, bet sagaidīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildes uz arodbiedrībai vairākiem svarīgiem jautājumiem.
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga toreiz norādīja, ka minētajā sēdē ar ministri un IZM ierēdņiem arodbiedrībā nav saņemtas nepārprotamas atbildes uz visiem LIZDA aktualizētajiem jautājumiem, tāpēc arodbiedrībā lūdza rast iespēju sniegt atbildes līdz 23.novembrim, lai šodien LIZDA padomes sēdē var lemt par tālākajām darbībām.
Aģentūrai LETA ir zināms, ka atbildes no IZM arodbiedrībā ir saņemtas noteiktajā laikā.
Iepriekšējā sēdē dzirdot ministres viedokli, padomes pārstāvji esot vīlušies, un norādījuši, ka ministre atļaujas paust viedokli, ka viss ir kārtībā, bet realitātē esot citādāk. "Mēs turpinām runāt divās atšķirīgās valodās. Ir divi monologi, kas netuvojas dialogam," teica Vanaga.
No šīm IZM atbildēm būšot atkarīgi tālākie arodbiedrības lēmumi - vai un kādā laika ietvarā tiks sadzirdētas LIZDA prasības, vai veiks grozījumus, radīs nepieciešamo finansējumu, un kā pilnveidos šo dialogu.
LIZDA vadītāja Vanaga šorīt intervijā Latvijas Televīzijai atklāja, ka no Šuplinskas saņemtās atbildes arodbiedrību nav pārliecinājušas. "Par būtiskākajiem jautājumiem nesaņēmām pat ne pussoli pretimnākšanu," komentēja Vanaga. Ņemot vērā minēto, arodbiedrības valde šodien gaidāmajā padomes sēdē rosinās pieprasīt ministres demisiju.
Arodbiedrība pieprasīja uzlabot dialogu ar nozari un arī citām organizācijām, reformas īstenot ar atbilstošiem resursiem, taču, ja to nav - atlikt ieceru īstenošanu. Tāpat LIZDA vēlas būt iesaistīta reformu un dokumentu grozījumu izstrādē, kā arī piedalīties IZM rīkotās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmēs, un vēlas operatīvu priekšlikumu apzināšanu. LIZDA arī lūdza ministri atvainoties pedagogiem par viņas pausto attieksmi.
Vēl LIZDA prasīja iesniegt Saeimā alternatīvo, apvienoto likumprojektu par augstāko izglītību un zinātni vai atsaukt grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka minimālo studējošo skaitu, tāpat tika pausts aicinājums noteikt, ka koledžas ir augstākās izglītības iestādes un pārskatīt augstskolas funkcijas.
Vanaga preses konferencē pēc LIZDA padomes sēdes sacīja, ja ministre piekritīs ņemt vērā arodbiedrības prasības, tiks analizēts, cik daudzas un kuras no tām ņemtas vērā. Vienlaikus viņa akcentēja, ka, ja ministre piekritīs kaut ko no LIZDA aktualizētā ņemt vērā, tas jau apliecināšot viņas attieksmes maiņu un to, ka arodbiedrību ne tikai uzklausa, bet arī sadzird.
Izglītības ministre, taujāta, kā viņa vērtē savstarpējo sadarbību, klāstīja, ka viņa to neuztver kā dialogu, jo, viņasprāt, "diktējot prasības, ir samērā grūti atrisināt pat vismazāko izglītības problēmu". Tāpat viņa uzsvēra, ka aktualizētās problēmas nav samilzušas pēdējo divu gadu laikā - tā esot sistemātiska nozares nesakārtošana vairāku gadu garumā.
Viņa uzsvēra, ka, lai notiktu kāda reforma, to jāsadala pa soļiem un mērķtiecīgi jāvirzās uz rezultātu. Tāpat, viņasprāt, nozarei nepieciešamas "pašrefleksijas" spējas un spēja izmantot pašu esošo resursu, ar to domājot ne tikai finansiālo, bet arī cilvēkresursus un infrastruktūru.
Savukārt uz jautājumu, vai ministre piekrīt LIZDA prasībai par atvainošanos pedagogiem, un uzskata to par pamatotu, Šuplinska atbildēja izvairīgi, norādot, ka demisijas pamatotība nav viņas kompetences jautājums. "Varu pateikt paldies katram pedagogam, vecākam visos izglītības līmeņos, ja šajā tik sarežģītajā laikā viņš redz iespēju attīstībai, mobilizācijai un tam, kā konstruktīvi risināt problēmas," teica ministre, atbildot uz augstāk minēto jautājumu.
