Eksperti sākuši šaubīties, vai nākotnes pensionāriem Latvijā būs cienījami ienākumi
Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju sistēmas otrais līmenis, taču vai šis mehānisms spēs nodrošināt cienījamus ienākumus nākotnes pensionāriem?
Nevar atstāt pašplūsmā
"CBL Asset Management" veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik lielus uzkrājumus viņi ir sakrājuši pensiju sistēmas otrajā līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kur puse respondentu spēj nosaukt konkrētu summu, ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem.
"Tomēr šajā vecumā uzkrājumu apmēru otrajā pensiju līmenī vairs būtiski ietekmēt nav iespējams, jo rezultātu nosaka jau iepriekš pieņemtie lēmumi," uzsver eksperti.
"Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija, kuru var ignorēt. Ir svarīgi saprast, ka otrā pensiju līmeņa uzkrājumi ir katra cilvēka personīgais īpašums.
No izvēlētā plāna, pārvaldītāja un pieņemto lēmumu savlaicīguma ir atkarīgs, cik lielā mērā cilvēks spēs ietekmēt savu nākotnes kapitālu un uzņemties atbildību par to.
Tas nav laimests loterijā
Ja neinteresējas par to, kas notiek ar uzkrājumiem, var palaist garām iespēju uzlabot savu nākotnes labklājību vai pat kaitēt tai, ilgstoši paliekot plānā, kas neatbilst ne vecumam, ne dzīves situācijai," uzskata "CBL Asset Management" eksperti.
Otrais pensiju līmenis nav laimests loterijā, bet gan rīks, kas var nodrošināt stabilāku finanšu pamatu vecumdienām - taču tikai tad, ja cilvēks apzinās šo uzkrājumu nozīmi un rīkojas aktīvi.
"Diemžēl tikai 15 % iedzīvotāju uztver savus pensiju uzkrājumus kā vērtīgu aktīvu.
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju daudz nozīmīgāki šķiet tādi resursi kā nekustamais īpašums, izglītība, ģimenes mantojums vai banku uzkrājumi," norāda eksperti.
Nevar palīdzēt tiem, kuri paši nevēlas palīdzēt sev
Sabiedrībai ir jāmaina domāšana - no attieksmes "mūsu paaudzei pensiju tāpat nebūs" vai "līdz pensijai tāpat nenodzīvošu" uz apziņu: "mans uzkrātais kapitāls ir mana atbildība."
Katrs piektais iedzīvotājs atzīst, ka neuzskata pensiju uzkrājumus par svarīgiem un nezina, kur un kā tos pārbaudīt. Turklāt pat tad, ja informācija tiek pārbaudīta, cilvēki bieži nezina, ko ar to iesākt.
"Dati rāda, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst gan zināšanu, gan uzticēšanās pensiju sistēmai - un tas ir nopietns izaicinājums sabiedrības nākotnes finanšu noturībai," rezumē speciālisti.
