Milzīgos tempos Igaunijā pieaug padomjlaika Rīgas porcelāna cena. Skaidrojam, kāpēc tas tā

“Ja jums bufetē ir saglabājusies Rīgas porcelāna rūpnīcas servīze, var teikt, ka jums ir necerēti paveicies – jūs esat dārgu un ļoti vērtīgu trauku īpašnieks,” raksta igauņu laikraksts “Eesti Paevaleht”.

Pēdējā mēnesī padomju laika RPR ražoto servīžu cena vārda tiešā nozīmē ir kāpusi kosmiskos tempos. Piemēram, tējas servīze “Sigulda” sākumcena internetizsolē mūsu kaimiņvalstī bija 211 eiro. Bet tējas/kafijas servīzi “Laima” pārdod par 270 eiro.

Pirms mēneša Igaunijā tādu servīzi varēja nopirkt par 150 eiro, bet vasarā – par pārdesmit eiro. Latvijas interneta sludinājumu portālos RPR servīžu cena vēl ir samērā pieticīga. Kādā interneta retro bodē RPR tējas/kafijas servīzes var nopirkt par 20-30 eiro, visdārgākā maksāja 40 eiro, bet atsevišķu komplekta trauku cena ir tikai daži eiro.

Igaunijā sācies Rīgas porcelāna bums – to meklē visur: antikvariātos, krāmu tirgos, interneta sludinājumos un mājsaimniecībās revidē vecos trauku skapjus. Jāteic, ka padomju Igaunijā, tāpat kā padomju Latvijā, RPR servīzes un trauki nebija nekāds retums. Tās stāvēja teju katra igauņa mājā aiz sekcijas stikla līdzās čehu kristālam vai deficīto klasiķu kopoto rakstu sējumiem, liecinot par tālaika estētisko smalkumu un pārticību.

Mainoties valsts varai, RPR porcelāns tika noglabāts tālāk no acīm – skapju dziļākajos plauktos, jo vairs neatbilda atjaunotās neatkarības estētiskajam stilam un jaunajai gaumei. Daudzi izsmalcināto Rīgas porcelānu par smiekla naudu pārdeva uzpircējiem, kuri nu var pienācīgi “uzvārīties”.

Salīdzinot ar Igauniju, Latvijā RPR servīžu cena vēl ir pieticīga, bet arī tā pēdējos mēnešos pieaugusi, un viens otrs rets, ideālā stāvoklī saglabājies komplekts nu var maksāt pat 150 eiro. Jāteic, ka Rīgā RPR trauki ir saglabājušies daudz lielākā skaitā, nekā kaimiņrepublikās, kaut vai tādēļ, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad bankrotēja RPR cehi, strādniekiem algu izmaksāja nevis latu banknotēs, bet gan trauku komplektos. Tas nozīmē, ka kaut kur Rīgas pievārtē kādā garāžā vēl var mētāties desmitiem RPR servīžu oriģinālos iepakojumos.

Galerists Mārtiņš Eglītis Jauns.lv teica: “Jā, cena ir pieaugusi. Laikam kāds ir atklājis, ka tāds Rīgas porcelāns vairāk nekad nebūs. Un vērtība pieaugusi tieši tējas/kafijas servīzēm, sevišķi 20. gadsimta sešdesmito/septiņdesmito gadu stilam, ne jau pusdienu servīzēm. Kafijas servīzes ir vērtīgas ar to, ka tās izgatavotas no plānsienu porcelāna. Tas ir interesants un neatkārtojams. Tas ir tāpat kā tagad arī pieaugusi interese par bijušās Iļģuciema stikla rūpnīcas produkciju”.

Bet visaugstākā cena Rīgas porcelānam šobrīd ir tieši Igaunijā. “Eesti Paevaleht” tam atklāj iemeslus. Izrādās, ka uzņēmīgi igauņi nu jau par vēsturisko vērtību kļuvušos RPR servīžu komplektus brauc tirgot uz Somijas tirdziņiem. Somiem parādījusies interese par Rīgas traukiem, kuri, protams, padomju laikā līdz viņiem nenonāca. Igauņu laikraksts raksta:

“Jaunajai paaudzei tagad ir pavisam cita attieksme pret Rīgas porcelānu. Aizvien vairāk cilvēku visā pasaulē sāk interesēties par RPR servīzēm. Galvenokārt servīžu pircēji ir igauņi, kuri tās brauc tirgot uz Somiju, kur tās ir liels retums. Protams, tā ir masu produkcija, bet kolekcionāriem liela vērtība, jo izgatavota no sniegbalta kaula porcelāna”.

Jāatgādina, ka RPR pēc 2. pasaules kara izveidota uz ne mazāk slavenās 1841. gadā dibinātās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas bāzes. 1997. gadā RPR bankrotēja un tagad tās vietā atrodas tirdzniecības centrs “Akropole”. Ar RPR ražoto produkciju pašlaik var iepazīties Rīgas Porcelāna muzejā Vecrīgā.