Neērtais mantojums, pārmērīguma prakses un deserta kārtas: Rīgas izstāžu ceļvedis
foto: Publicitātes foto
Mākslinieku nama Kamergalerijā skatāma aizraujoša Rasas Jansones personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”, kuru veido eļļas glezniecība apvienojumā ar no krāsainajiem žurnāliem izgrieztiem attēliem.
Kultūra

Neērtais mantojums, pārmērīguma prakses un deserta kārtas: Rīgas izstāžu ceļvedis

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Galvaspilsētas izstāžu zāles piedāvā plašu spektru jaunāko izstāžu, kurās varam redzēt gan tradicionālas vērtības, gan laikmetīgās mākslas spilgtus uzplaiksnījumus. Tradicionāla vērtība ar šoreiz netradicionālu skatu, ko ietekmējušas arī atsauces uz kroņa pandēmiju, ir lielā Rudens vizuālās mākslas izstāde, kas norisinās Daugavmalas Mākslinieku namā.

Neērtais mantojums, pārmērīguma prakses un deserta...

Turpat izvietotajā Kamergalerijā varam ielūkoties arī Rasas Jansones jaunākajā personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”, kas sastāv no eļļas glezniecības, kurā integrēti attēli no glancētajiem žurnāliem. Laikmetīgu skatījumu uz pārmērību un atteikumu piedāvā laikmetīgās mākslas centrs “kim?”, bet Porcelāna muzejā skatāma mazo formu porcelāna izstāde, kurā mākslinieki no visas pasaules reflektē par Asimetriskajām kustībām, bet Nacionālajā mākslas muzejā izceltas noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā - sarežģītais 20.gadsimta mantojums, kas joprojām ietekmē šodienas realitāti.

foto: Publicitātes foto
Ūlo Pikkovs (Igaunija). “Ķermeņa atmiņa” (kadrs no animācijas filmas (2011.) izstādē “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”).
Ūlo Pikkovs (Igaunija). “Ķermeņa atmiņa” (kadrs no animācijas filmas (2011.) izstādē “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”).

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) Kupola zālē līdz nākamā gada 7. februārim skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”, kas izceļ neērtās, arī noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20.gadsimta mantojumam, kas joprojām ietekmē šodienas realitāti. Izstādē piedalās mākslinieki no visām trim Baltijas valstīm, kā arī Ukrainas, Polijas, Čečenijas, Somijas un Nīderlandes, un viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirsti vai ignorēti un izslēgti no oficiālās vēstures, aicinot ieklausīties gan individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus. Izstādes rīkotāji informē: “Pagātne neizbēgami ietver neērtas un traumatiskas tēmas, taču tās bieži tiek atstātas fonā un to vietā izcelti selektīvi un ērti stāstījumi. Izstāde pievēršas neērtajiem un bieži noklusētajiem pagātnes aspektiem Baltijā un Austrumeiropā - vardarbīgiem konfliktiem, traumatiskiem zaudējumiem un to nospiedumiem šodienā, kas saistīti ar nacionālistiskajiem un komunistiskajiem režīmiem, koloniālismu un nesenām karadarbībām”. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

foto: Publicitātes foto
Veronika Lučinska (Polija). Darbs “Zaļa augoša struktūra” no sērijas “Kubi” izstādē “Asimetriskas kustības”.
Veronika Lučinska (Polija). Darbs “Zaļa augoša struktūra” no sērijas “Kubi” izstādē “Asimetriskas kustības”.

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) līdz nākamā gada 17. janvārim skatāma 14. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Asimetriskas kustības”, kurai mākslinieki no visas pasaules tika aicināti radīt darbus no porcelāna par izstādes nosaukuma tēmu. Reaģējot uz norisēm pasaulē un turpinot starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīciju, šogad izstādei tika izvēlēta tēma “Asimetriskas kustības”. Asimetrija kā ģeometrisks jēdziens plašākā nozīmē ietver ideju par pretējībām. Ik brīdi pasaulē notiek atšķirīgi, arī savstarpēji pretēji procesi. Pretmets starp simetrisko un asimetrisko nereti ir atšķirība starp cilvēka radīto un dabā sastopamo. Bieži cilvēku radītas lietas, tehnoloģijas un idejas tiek balstītas atkārtojumā un simetriskā jeb sistēmiskā uzbūvē. Dabā taisnas līnijas nepastāv, katrai lietai ir unikāla forma un pat cilvēka ķermenis nav simetrisks. Asimetrija kā koncepts ir sava veida skaistuma pamats. Atbilstoši savai iecerei un koncepcijas izpratnei, 75 autori pieteica savus darbus, kas realizēti no porcelāna 15x15x15 cm dimensijās ar mākslinieku izvēlētiem estētiskajiem izteiksmes līdzekļiem un tehniskajiem paņēmieniem. Darbus izstādei atlasīja žūrija, kā rezultātā nu izstādē piedalās 33 autori no Anglijas, Brazīlijas, Bulgārijas, Čehijas, Čīles, Dānijas, Igaunijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Spānija, Turcijas un Vācijas. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.

* Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā (11. novembra krastmalā 35, Rīgā)  līdz nākamā gada 10. janvārim apskatāma ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2020. Esošais skats”, kurā piedalās LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. Izstādes kurators Igors Dobičins skaidro, ka šis gads radošām personām Latvijā ir publisko izpausmju laiks. Mākslinieki veidojuši un piedalījušies zibakcijā “Nesaprašanās siena”, akcijās “Nēesošais skats” un “Tēlniecības melnās dienas” Rīgas un Valmieras pilsētvidēs. Izstādē “Rudens 2020. Esošais skats” mākslinieki dažādos izteiksmes veidos vērtē un atsaucas uz šī brīža notikumiem Latvijā, īpaši kultūras jomā. LMS žūrija no mākslinieku iesniegtajiem pieteikumiem ekspozīcijai ir izvēlējusies 74 autoru darbus dažādos mākslas veidos - glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, instalācijās, tekstilmākslā un citos, kas radīti aizvadīto trīs gadu laikā un uzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences, dominējošas tematikas un problemātiku. Izstādes noslēgumā par pārliecinošu radošo sniegumu žūrijas izvēlētam autoram tiks pasniegta LMS balva - iespēja rīkot personālizstādi LMS galerijā. Izstāde apskatāma arī LMS tīmekļvietnē: www.rudens.lms.lv.

foto: Publicitātes foto
Mākslinieku nama Kamergalerijā skatāma aizraujoša Rasas Jansones personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”, kuru veido eļļas glezniecība apvienojumā ar no krāsainajiem žurnāliem izgrieztiem attēliem.
Mākslinieku nama Kamergalerijā skatāma aizraujoša Rasas Jansones personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”, kuru veido eļļas glezniecība apvienojumā ar no krāsainajiem žurnāliem izgrieztiem attēliem.

* Pēc lielās Rudens izstādes apskates turpat Mākslinieku namā varat uzkāpt piektajā stāvā, kur Kamergalerijā atklāta Rasas Jansones jaunākā personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”, kas būs skatāma līdz nākošā gada 20. janvārim. Tās ekspozīciju veido jauns deviņu kolāžu cikls, kurā apvienota eļļas glezniecība un no krāsainajiem žurnāliem izgriezti attēli. Pavasara ārkārtējās situācijas laikā, kad kustība ārpus pārtikas veikaliem un aptiekām bija ierobežota, māksliniece sāka izgriezt attēlus no mājās atrodamajiem žurnāliem – nu jau bankrotējuša kulinārijas žurnāla “Četras Sezonas” un “National Geographic”. Pārsteidzoši, cik daudz šajos izdevumos bija atrodamas kosmētisko līdzekļu un luksuspreču smaidīgās reklāmu sejas. Estētiski izsmalcināti ir iespējams nodrukāt gan mandeļu piena kokteili, gan tropu mežu, un vienmēr – sievietes seju; tad to visu kopā ievākot možā aicinājumā uz veselīgu dzīvesveidu. Kolāžas eksponētas, apvienojot ikonas un vientuļi izgaismota virtuves skapīša estētiku, kā arī iekļaujot to Kamergalerijas aizkulišu daļu, kas citkārt galerijas apmeklētājiem bijusi neredzama. Rasa Jansone ir pazīstama kā gleznotāja un instalāciju māksliniece. Nereti izmanto savā mākslā tekstus, regulāri publicējas Latvijas kultūras periodikā. Sīkāk internetā: www.facebook.com/grafikas.kamera.

foto: Publicitātes foto
Rebeka Džago. “Sarkans (gards)” (2019, sarkans muarē zīds, kokvilnas kalikons, fotokopēts aplikācijas papīrs, stikla pērlītes, zelta diegs, viegls tērauda statīvs, cinkotas tērauda ķēdes).
Rebeka Džago. “Sarkans (gards)” (2019, sarkans muarē zīds, kokvilnas kalikons, fotokopēts aplikācijas papīrs, stikla pērlītes, zelta diegs, viegls tērauda statīvs, cinkotas tērauda ķēdes).

* Laikmetīgās mākslas centrā “kim?” (Sporta ielā 2/k1, Rīgā) līdz nākamā gada 31. janvārim skatāma grupas izstāde “Pārmērība un atteikums”, kura aplūko pārmērības un atteikuma jēdzienus kā mākslas un dzīves prakses. Abi jēdzieni patiesībā veido nejaušu pāri – pārmērība bieži tiek panākta caur atteikumu, un atteikums tiek veikts pārmērības dēļ. Kopumā šī izstāde piesaka un izstāda dažādus tēlainas bagātības meklējumus. Izstādes organizatori vēsta: “Mūsu izpratne par pārmērību balstās idejā par ierobežojumu esamību tam, kas ir pieņemams – politiski, kulturāli, mūsu privātajā un sabiedriskajā dzīvē un tā tālāk. Atteikums vai nespēja ievērot šīs robežas, izejot ārpus pieņemamā, rada to, kas tiek uztverts kā pārmērība – nereti ar amorālu pieskaņu. Pārmērības piedēvēšana indivīdiem vai grupām tiek izmantota kā līdzeklis, lai marginalizētu, pamatojoties uz dzimumu, rasi, seksualitāti, etnisko piederību, statusu un tā tālāk. Pasludināt kādu vai kaut ko kā pārmērīgu reizē ir veids kā atteikt piekļuvi, līdzekļus un varu. Tomēr no šī var rasties marginalizētu pozīciju apzināta atteikšanās kā iedarbīga stratēģija nolūkā pieprasīt un uzstāt uz savām tiesībām pēc izteikšanās. Līdzīgi šīs izstādes kontekstā – pārmērība tiek saprasta nevis kā patērējama greznība, bet gan kā pārpilnība pret visa veida ierobežojumiem”. Izstādē ar saviem darbiem piedalās starptautiska mākslinieku komanda no ASV un Eiropas valstīm: Bī Ouklijs, Rebeka Džago, Sandra Kosorotova, Hanna Kiša, Agu Pilts, Pire Sova & Ando Naulainens un “Women's History Museum”. Sīkāk internetā: www.kim.lv.