Saeimas deputātam Viesturam Zariņam ar līgavu pikanta aizraušanās - japāņu erotiskā siešana. Ne visi to sapratīs!

Politiķa līgava Justīne Lasenberga Valkas novadā ir labi zināma gleznotāja, viņai Valkā bijušas jau divas personālizstādes. Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" māksliniece atklāj, ka no Rīgas uz Valku pārcēlusies aptuveni pirms deviņiem gadiem kopā ar toreizējo vīru, taču arī pēc laulības iziršanas viņa ar dēlu palikusi dzīvot turpat. Savukārt nu Justīne saimnieko politiķa Viestura Zariņa privātmājā, kopā audzina abu bērnus un gatavojas kāzām ar mīļoto.

Kad Zariņš pērnruden tika pie krēsla Saeimā (tur nokļuva mandātu nolikušā Artura Krišjāņa Kariņa vietā) un nedēļas lielāko daļu nākas vadīt galvaspilsētā, viņa dzīvesbiedre izlēma palikt Valkā. Taču tas, ka pāris daudz laika pavada šķirti, attiecībām nekaitējot. Viņi ir ciešā saziņā, un, Viesturam atgriežoties mājās, kopā pavadītais laiks sanākot pat kvalitatīvāks un jaukāks. “Es ļoti augstu vērtēju Viestura profesionalitāti, ļoti lepojos ar viņu, uzskatu, ka Saeimā viņam ir lielāka iespēja sniegt savu ieguldījumu valsts labā nekā iepriekš, kad viņš darbojās pašvaldībā,” pārliecināti saka politiķa topošā sieva.

Liktenīgā iepazīšanās kultūras namā

Iepazīstinot ar sevi, Justīne atklāj, ka pēc pārcelšanās uz dzīvi Valkā neilgu laiku viņa iztiku pelnījusi, strādājot vietējā apģērbu veikalā, bet pēc dekrēta atvaļinājuma pievērsusies savam aicinājumam – sākusi gleznot un interesentiem pārdot savus mākslas darbus. “Gleznošanu akadēmijā neesmu mācījusies. To apguvu praktizējot, vadoties pēc savas izjūtas. Un, protams, ir gandarījums, ka cilvēkiem manas gleznas patīk,” priecājas Justīne, kurai pašlaik tapšanas procesā esot jūras ainavu sērija. Taču lielākoties darbos dominē sievietes ķermenis, jo tieši šajā virzienā viņu ved iedvesma un fantāzija. Vairumā gleznu sievietes atspoguļotas auklu un virvju važās, un tam, izrādās, ir saistība ar autores interesi par japāņu mākslas novirzienu – erotisko sasiešanu šibari, ko arī reālajā dzīvē Justīne praktizē kopā ar savu līgavaini Viesturu Zariņu.

“Mana liktenīgā sastapšanās ar Viesturu notika pirms sešiem gadiem Valkas kultūras namā, kad tur norisinājās 18. novembra svētku pasākums. Turpinājām satikties, mums īsā laikā izveidojās ļoti cieša saikne, saprašanās un patikšana, un nākamgad esam plānojuši apprecēties. Viesturs mani bildināja pagājušajā gadā, un sākumā domājām, ka kāzas rīkosim jau šogad. Taču, tā kā mums ir padomā sava kāzu tematika, tik ātri nav izdevies sameklēt to mūsu īpašo vietu,” plānos dalās deputāta līgava.

Rīko īpašas nometnes, kurās siešanu māca citiem

Abus vieno gan kopīgi nākotnes plāni, gan līdzīgas intereses un vaļasprieki. “Mums patīk ceļot, doties veloizbraucienos, kā arī jau neilgi pēc iepazīšanās, kad Viesturam atklāju savu interesi par šibari, izrādījās, arī viņam jau ilgāku laiku ir saistošs šis japāņu mākslas virziens. Tā, manuprāt, ir reta sakritība, jo Latvijā siešanas māksla vēl nav kļuvusi populāra. Drīzāk ķermeņa siešana vairumam cilvēku saistās ar seksuālām darbībām un pornogrāfiju. Taču, iedziļinoties un iegūstot informāciju, var uzzināt, ka patiesībā tā ir relaksējoša un meditatīva nodarbe. Un mēs ar Viesturu to ikdienā praktizējam – pat divas, trīs un piecas reizes nedēļā, kā nu sanāk,” neslēpj Justīne, kas kopā ar topošo vīru savā lauku īpašumā Valkas apkaimē pat jau pāris reižu organizējuši īpašas jogas un meditācijas nometnes pāriem, kurās viena no nodarbēm ir šibari apgūšana un ķermeņa sasiešana ar dažāda materiāla un atšķirīga biezuma auklām. “Lai ar to nodarbotos un gūtu maksimālo pozitīvo efektu, ir nopietni jāpārzina ķermeņa anatomija un fizioloģija. Faktiski šeit ir nepieciešama medicīniska izpratne, jo šibari ir cieša saistība ar akupunktūru – ir jāzina, uz kuriem punktiem auklai vajag spiest, bet kuras ķermeņa daļas nedrīkst būt nospiestas. Tāpat ir jākontrolē siešanas stiprums,” klāsta Justīne.

Vaicāta, vai nozīme un efekts ir arī mezglojuma formai, viņa teic, ka nē – mezgliem esot tikai estētiska rakstura jēga. “Tādēļ arī izdomājām šīs nometnes organizēt, jo vēlamies cilvēkus vismaz mūsu reģionā izglītot un informēt par šo meditācijas veidu. Šibari ietekme uz emocionālo labsajūtu ir patiešām jaudīga. Taču cilvēkiem, kā jau minēju, pagaidām vēl ir aizspriedumi un stereotipi par ķermeņa siešanu, lielais vairums to saista ar izvirtību. Savukārt mēs vēlamies parādīt, ka tā patiešām ir meditācija un māksla, kas gluži kā procedūra iedarbojas uz prātu, apstādinot domu skrējienu un ļaujot ieiet absolūtā un patīkamā miera stāvoklī. Mūsdienu stresainajā dzīvē šibari ir ļoti svētīga ietekme uz mentālo veselību,” pārliecināta ir Justīne Lasenberga.

Pagātnē sānsoļa skandāls un runas par melno maģiju

Pēc pirmās sievas nāves Viesturs Zariņš vairākus gadus bija no attiecībām brīvs vīrietis, un Valkas pusē iznesīgais domnieks ātri vien iemantoja neskaitāmu dāmu simpātijas. Pirms trim gadiem Zariņam pat tika pārmests, ka viņš savaldzinājis ilggadējā Valkas novada mēra Venta Armanda Kraukļa laulāto draudzeni Līgu Avotu-Kraukli, un to, ka kādreizējais ģimenes draugs tik tiešām centies aizvilt viņa sievu, Kas Jauns apliecināja arī Krauklis pats.

Viestura Zariņa tagadējā dzīvesbiedre Justīne Lasenberga teic, ka jau apradusi ar ļaužu tenkām un no tām iemācījusies norobežoties. “Es atceros šo skandālu. Mēs ar Viesturu taču tolaik jau bijām kopā,” viņa sirsnīgi pasmejas, atklādama, ka provincē cilvēkiem patīk trīt mēles citam par citu. Valkas pusē dzirdētas arīdzan runas par to, ka Zariņa līgavai esot interese par melno maģiju. “Jā, arī tādas lietas esmu par sevi dzirdējusi! Pat nojaušu, kāpēc kādam tas ir ienācis prātā. Vispirms jau tāpēc, ka vizuāli esmu atšķirīga no “Valkas vidusmēra sievietes”, un otrs iemesls varētu būt mana darbošanās ar dažādu ārstniecības zāļu vākšanu. Taču lai cilvēki runā, ja viņiem tā tīk. Es tikmēr dzīvoju savu dzīvi. Pati ar tenkotājiem draudzībā neielaižos – ja cilvēks ar mani kontaktējoties sāk aprunāt citus, es turpmāk no viņa turos pa gabalu. Ar tādiem man nav pa ceļam,” atklāti saka māksliniece.

Kas ir šibari?

Šibari pirmsākumi meklējami Japānā pagājušā gadsimta vidū, šī estētiski erotiskā cilvēka sasiešanas māksla izveidojās, balstoties uz seno cīņas praksi par ienaidnieka spīdzināšanu un ierobežošanu ar virvju palīdzību. Atšķirībā no citām mūsdienu bandāžas jeb cilvēka ķermeņa siešanas formām, kas lielākoties ir izteikti erotiskas, šibari raksturīga dziļāka sarežģītība un gala rezultātā – sasaistītā ķermeņa estētiskā pievilcība. Tāpat šis process nedrīkst izraisīt sāpes sasienamajam cilvēkam. Šibari mūsdienās ir arī attīstīts kā glezniecības un erotiskās fotogrāfijas žanrs.