"‘Zaudējumi var sasniegt simtiem miljonu eiro" Zemnieku saeima brīdina par smago situāciju lauksaimniecībā
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre akcentē, ka šogad pieredzēto problēmu sekas izjutīs ne tikai saimniecības, bet arī vairākas citas nozares un Latvijas ekonomika kopumā.
Biedrība “Zemnieku saeima” ceturtdien, 14. augustā, organizēja tikšanos zemnieku saimniecībā “Jaunstrīķeri”, lai klātienē iepazīstinātu ar šī brīža aktuālo situāciju lauksaimniecības nozarē, ieskatītos zemnieku saimniecības izaicinājumos, kā arī uzzinātu, kādu ietekmi laikapstākļi atstājuši uz ražas apjomiem un kvalitāti.
Tikšanās laikā Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. “Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki – šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki. Tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku.”
Aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, kartupeļi un dārzeņi pūst, tāpat ir apgrūtināta zāles savākšana lopbarībai.
Augsta riska bizness, kompensācijas neprasīs
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētaja vietniece norāda, ka lauksaimniecība ir ļoti augsta riska bizness – situācija, kurā lauksaimnieki veic lielas investīcijas, bet vēlāk saskaras ar zaudējumiem ārpus savas kontroles esošu apstākļu dēļ, nav nekas svešs. “Neraugoties uz to, zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro. Mēs apzināmies, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm,” pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Zemnieku saimniecība “Jaunstrīķeri” apsaimnieko vairāk nekā 500 ha lauksaimniecības zemes un audzē graudaugus, kartupeļus, dārzeņus u.c. kultūras. Tās saimnieks Andis Arājs norāda, ka laikapstākļi ietekme uz ražas apjomiem un kvalitāti ir būtiska, “radot milzīgu stresu lielākajai daļai Latvijas zemnieku”.
“Jaunstrīķeru” saimnieks Andis Arājs uzsvēra, ka laikapstākļi negatīvi ietekmē ražu jau vairākus gadus, bet šogad pieredzēti īpaši lieli izaicinājumi: “Šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kurā saskaramies ar milzīgiem laikapstākļu radītiem izaicinājumiem. Pirms trīs gadiem mūs ietekmēja liels sausums, pērn un šogad ļoti kaitējis lietus. Šogad lietavas bijušas īpaši postošas – augsne nepagūst izžūt, graudi ir sākuši dīgt. Tas mums ir radījis milzīgus zaudējumus, jo neiegūstam atbilstošas kvalitātes produkciju, un apgrūtinās līgumsaistību izpildi.”
Lielākais atbalsts no valsts – atcelt prasības, kuras reāli nevarēs izpildīt
Šobrīd lielākais atbalsts no valsts zemniekiem būtu atcelt prasības, kuras reāli nevarēs izpildīt, un turpināt samazināt birokrātisko slogu. Ne mazāk svarīgi ir pagarināt apgrozāmo līdzekļu programmas, kas ļautu daļai saimnieku pārdzīvot šo sezonu, aizņemoties naudu ar izdevīgākām procentu likmēm. Tas viestu cerību, ka, ja nākošajos gados rastos peļņa, būtu iespēja nosegt gan tekošās izmaksas, gan šī un iepriekšējo gadu aizņēmumus. Tāpat nepieciešami mehānismi, kā lauksaimniekiem tikt galā ar saistībām pret finansētājiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem un LAD u.tml., kuras nebūs iespējams izpildīt. Šobrīd izsludinātā ārkārtas situācija lauksaimniecībā to palīdzēs risināt tikai daļēji.
Vienlaikus “Zemnieku saeima” aicina vietējām pašvaldībām būt saprotošām un pretimnākošām, piemēram, nepiemērojot soda naudas par kavējumiem nekustamā īpašuma nodokļa apmaksā. Tāpat pašvaldībām no valsts budžeta neparedzētajiem līdzekļiem vajadzētu piešķirt finansējumu, lai operatīvi salabotu laukos izskalotos ceļus un sabojātās caurtekas, jo zemniekiem tur ir grūti pārvietoties ar ražas novākšanas tehniku.
