Raunas pilsdrupās nozog 500 gadus senu akmens plāksni, vienīgo pils galerijas artefaktu

Raunas novada pašvaldība informē: “Tiem, kuri rūpējas un gādā par to, lai Raunas pilsdrupas tiktu saglabātas ne vien nākamajām paaudzēm, bet arī lai mums pašiem būtu tur droši atrasties un tās apskatīt, ir sāpe sirdī. Esam saskārušies ar sabiedrības, konkrēti ar Raunas pilsdrupu apmeklētāju, necieņu pret šo kultūrvēsturisko objektu jau gadu gadiem, taču šīs dienas “atklājumi” ir pārspējuši visu.

Raunas pilsdrupu torņa pakājē atradās akmens plāksne, kas bija vienīgā liecība par pils galeriju 16. gadsimtā, taču nu konstatēts, ka tā vairs neatrodas tur, kur tai jābūt. Tāpēc, ja Tu vai Tev zināma persona to ir paņēmusi, lūgums, atnest to atpakaļ. Neesi zaglis!”

Tāpat pašvaldība atgādina, ka Raunas pilsdrupas nav izgāztuve un dzīvībai bīstamo ekstremālo piedzīvojumu trase: “Visā pils teritorijā ir izvietotas atkritumu urnas, tad kāpēc Tava skārdene nomesta uz vienas no augstākajām un tikko nokonservētajām pilsdrupu sienām, pa kuru, protams, arī pārvietošanās ir aizliegta. Atceries, ka kādam ir jāriskē ar savu veselību un jāizpilda cirka mākslinieka cienīgi triki, lai Tavu “Red Bull” skārdeni noceltu no turienes. Neesi sivēns! Un ja pilsdrupu teritorijā ir izvietotas aizsargbarjeras, tad tās ir uzstādītas ar nolūku, nevis, lai Tu kāptu tām pāri vai lauztu tās. Ja Tev nejauši gadījās salauzt barjeru, tad lūdzu salabo to. Tu neesi vienīgais pilsdrupu apmeklētājs un citiem nav jāskatās uz Taviem varoņdarbiem. Neesi iznīcinātājs!

Turpmāk lūgums ikvienam – nezodz un nepārvieto pils būvdetaļas, jo tās ir svarīgas liecības par pils vēsturi un arhitektūru, nekāp uz pilsdrupām, bet izmanto savu spēku un veiklību citur! Mēs ieguldām lielus finansiālus līdzekļus, lai pilsdrupas konservētu un saglabātu nākamām paaudzēm. Kāpjot uz pilsdrupām, Tu bojā mūsu vēsturi. Neej tur, kur nedrīkst iet. Daudzas sienas pilsdrupu teritorijā vēl nav nostiprinātas, tāpēc staigāt to tuvumā ir bīstami un pilsdrupu akmeņi tā vien gaida, lai uzkristu Tev uz galvas.

Neesi sivēns, neesi zaglis, neesi visurgājējs, neesi iznīcinātājs, neesi pašnāvnieks!”

Pēdējos gados daudz darīts, lai saglabātu vēsturiskās celtnes varenību. Pilsdrupas ir viens iecienītākajiem tūristu apskates objektiem Raunā. Katram ir iespēja bez maksas uzkāpt tornī un priecāties par rudens ainavu un restauratoru paveikto. “Diemžēl visi tā nedomā,” ar nožēlu Cēsu laikrakstam “Druva” saka Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena.

“Tornī glabājās arheologu atrastās būvdetaļas. Arī neliela akmens plāksne, kas bija vienīgā liecība par pils galeriju 16. gadsimtā. Plāksnes vairs nav. Izstaigājām teritoriju, skatījāmies, vai kaut kur nomesta. Tā arī neatradām. Kad plāksne pazuda, grūti spriest, jo katrs var ieiet pils tornī,” stāsta Plētiena, piebilstot, ka tāda necieņa pret mantojumu rada rūgtumu.

Pašvaldībā tiek apsvērts, ka pilsdrupās tiks izvietotas novērošanas kameras. Vasarā, kad notika mūru konservācija, objektā tās bija un vismaz tad uz mūriem neviens nekāpa.

Pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma Raunas pils būvdarbi sākās 1262. gadā. Tā bijusi viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm. 16. gadsimta sākumā pils tika ievērojami paplašināta, ap pili izauga varena viduslaiku pilsēta. 17. gadsimta beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi. Raunas viduslaiku pils 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence, kurā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu.

2005. gadā tika uzsākti pils konservācijas darbi. Šobrīd notiek pilsdrupu ziemeļu daļas konservācija, kurā ir izbūvēts skatu tornis.