Atklājas jauni fakti "Balto lāču" solista Baltača un deju kluba "Liesma" kašķī
Latvijā slavenās grupas „Baltie lāči” solists Andris Baltacis noraida apvainojumus reiderismā, vēlmē pārņemt kontroli pār deju kluba „Liesma” telpām Rīgas centrā, likvidējot vairākus deju ansambļus. Savukārt dejotāji netic viņa sirdsskaidrībai un teic, ka viņš nekaunīgi melo un bārsta apvainojumus.
Deju kolektīviem izkrāpj telpas Rīgas centrā
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka gada sākumā mistiskā kārtā atklājās, ka Tautas deju un mūzikas klubā „Liesma”, kurā ietilpst leģendārā latviešu horeogrāfa Imanta Magones izveidotie tautas deju kolektīvi „Liesma”, „Dzirkstelīte”, „Dzīpariņš” un „Oglīte” un kuru mājvietas ir ēkas Rīgas centrā – Brīvības ielā 70 – divi stāvi, par galvenajiem noteicējiem kļuvuši „Balto lāču” solists Andris Baltacis un grupas menedžeris Arnis Rupainis. Ansambļa „Liesma” koncertmeistare Aiga Galzona Kasjauns.lv pastāstīja kā viss noticis:
„Pēc Imanta Magones nāves par „Liesmas” direktoru kļuva deju pedagogs Jānis Marcinkevičs. Viņš ir redzes invalīds un viņam acīmredzot Baltača māsīca, „Oglītes” dejotāja Baiba Reinika parakstīšanai starp citiem dokumentiem iegrūda arī papīrus, ar kuriem pēkšņi kluba vadībā iecēla Baltaci un Rumpaini. Aprīlī, kad Marcinkevičs aizgāja uz banku, mums par izbrīnu noskaidrojās, ka viņam vairs nav tiesību rīkoties ar „Liesmas” kontu – uz to tiesības bija tikai Baltacim un Rumpainim. No Marcinkeviča ar viltu izdabūja parakstu, ka viņš atsakās no saviem pienākumiem. Tad arī Baltacis sāka krāpties ar „Liesmas” naudu. Man alga uz papīra līdz tam bija 256 eiro, bet vasarā tā palika tikai 34 eiro. Bankas dokumentos atklājās, ka kaut kāda „Liesmas” nauda pārskaitīta vienam Rēzeknes pansionātam un maksāts par transportu, kuru neesam izmantojuši.
Baltacis ar viltu grib pārņemt „Liesmas” telpas Brīvības ielā un tur it kā grasās atklāt „Balto lāču” mūzikas klubu. Viņš grib likvidēt Latvijā atzītus deju kolektīvus, viņus izmest no telpām. Jāpiebilst, ka uzreiz pēc valsts neatkarības atgūšanas „Liesmas” dejotāji un viņu vecāki sameta kopā savus sertifikātus, lai privatizētu deju kolektīvus un paši kļūtu par to neteicējiem. Nu mēs visi esam izmisumā!”
Izsmalcinātā reiderisma shēma
Tagad Brīvības ielā 70 dejojošie kolektīvi saņēmuši vēstuli, ka viņiem nedēļas laikā jāatstāj telpas. Siguldas SIA „Zeta tehnoloģija” veikusi ēkas tehnisko apsekojumu un konstatējusi, ka deju kolektīvu izmantotās telpas vairs nedrīkst izmantot un tām steidzami vajadzīgs kapitālais remonts. Galzona piebilst, ka tas ir viltīgs solis, lai Baltacis atbrīvotos no nevēlamajiem kolektīviem, jo viņš pats esot pasūtījis šo tehnisko apsekojumu. Tas esot absurds – pats telpu lietotājs par visām varītēm cenšas, lai viņu izliktu no telpām!
Bērnu deju ansambļu „Dzirkstelīte” un „Dzīpariņš” vecāku padome izplatījusi paziņojumu, kurā izteikts izbrīns par to, cik viegli mūsu likumdošana pieļauj „iegūt īpašumā sev nepiederošu uzņēmumu, nekustamo īpašumu vai vietu biedrībās/nodibinājumos”.
„Visus šos gadus (kopš 1992. gada) klubā „Liesma” esošie mākslinieciskie kolektīvi nodarbojās ar dejas mākslu. Attīstīja, izglītoja audzināja, veicināja latviešu tautas dejas attīstību, kultūras saglabāšanos, nodošanu nākamajām paaudzēm. Dodot iespēju bērniem un jauniešiem dejot, jaunajos cilvēkos tika audzināta savstarpējā sapratne, mīlestība uz deju, cieņa pret kultūru un tradīcijām, tika attīstīti talanti un spējas.
Tagad ir pagājis pusotrs gads kopš Baltača un Rupaiņa pievienošanās biedrības „Tautas deju un mūzikas klubs „Liesma”” valdei. Kādi ir viņu plāni attiecībā uz klubu „Liesma” turpmāko nākotni un, kā viņi ir ieplānojuši darboties statūtos paredzētajā kārtībā? Ir nepamatoti apvainoti darbinieki zādzībās, nekompetencē un citādos safabricētos jautājumos. Pašreiz ir veikta vienīgi kaitniecība, kas traucē kluba darbībai, tādējādi ietekmējot gan pasniedzējus, gan dalībniekus.
Tā ir klaja ņirgāšanās par bērniem un vecākiem, kas uzticīgi ved bērnus uz deju nodarbībām. Ir patiesas aizdomas, ka reiderisma rezultātā tiks atsavinātas telpas un izsaimniekots īpašums”.
„Shēma ir ļoti vienkārša - jaunā valde, kurā noteicēji ir Baltacis un Rupainis, ēku pasludina par avārijas stāvoklī esošu, biedrību slēdz un telpas pārdod. Tā kā tās ir biedrības telpas, tās tiek pārdotas par kadastra vērtību un naudiņa tiek ieskaitīta valsts kasē, bet starpība, kas šinī gadījumā varētu būt ap 500 000 eiro smuki maisiņā smuki ripo atpakaļ uz Latgali (Baltača un Rupaiņa dzīvesvieta),” Kasjauns.lv savu versiju par notiekošo izteica kāda deju kolektīva darbiniece.
Baltacis: „Viss noticis likumiskā kārtībā”
Pats Andris Baltacis Kasjauns.lv uzsvēra, ka pašlaik neviens nerunā par deju kluba „Liesma” telpu pārdošanu vai pārņemšanu: „Neviens vārds par būves Brīvības ielā 70 - 19 pārdošanu, ieķīlāšanu vai nodošanu trešajām personām ne mutiski, ne rakstiski nekad nav izskanējis. Šādus apgalvojumus var izteikt pamatojoties uz tiesiski apstiprinātiem faktiem. Neviens nav izlicis (deju kolektīvus) no telpām. Telpas kā piederēja, tā pieder biedrībai „Liesma”. Saņemot no SIA „Zeta tehnoloģijas” tehniskās apsekošanas aprakstu, kurā norādīts uz esošajām problēmām tika uzrakstīta vēstule biedrības direktoram Jānim Marcinkevičam, ka cilvēku un it sevišķi bērnu atrašanās (šajās telpās) ir kategoriski aizliegta. Vienlaicīgi apsekošanas sējumu nosūtīju Rīgas būvvaldei. Šīs vēstules izsūtīju, jo nevēlos atbildēt par pēkšņi radušās traģēdijām vai nelaimes gadījumiem”.
Par to, kāpēc Baltacis nokļuvis „Liesmas” valdē, viņš vien noteic, ka viss noticis „likumiskā kārtībā , kas fiksēts biedrības „Tautas deju un mūzikas klubs „Liesma”” valdes sanāksmes protokolā N 02-01/1014”.
Par turpmāko „Liesmas” nākotni Baltacis atsakās runāt, jo 17.septembrī esot uzrakstījis iesniegumu biedrības valdei par sevis atbrīvošanu no valdes locekļa amata un izslēgšanu no biedru reģistra.
Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka sacījusi, ka būvvaldes rīcībā pašreiz nav informācijas, ka ēka Brīvības ielā 70 nebūtu ekspluatējama. Atbildīgajiem speciālistiem ir uzdots sazināties ar ēkas īpašnieku, lai saņemtu minēto ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu.
Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Lūka/LETA, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva