VIDEO: par spīti kritikai un izpratnes trūkumam, Jerusalema dejas fenomens turpinās

Neilgi pēc tam, kad “Jerusalema” pūļa deju bija izdejojušas vairākas lielākās Latvijas pilsētas, savu nostāju demonstrēja Liepāja.

Vietējais deju kolektīvs “Banga” Angolā (Āfrika) aizsāktās dejas soļus iemainīja pret latviskajiem, nodejojot nelielā kolektīvā. Turklāt Dienvidāfrikas popmūzikas producenta “Master KG” radītais hits ar tādu pašu nosaukumu – “Jerusalema” – tika aizstāts ar Raimonda Tigula mūzikas skaņām.

“Jeruzaleme ir jauka pilsēta, bet mūsu mājas ir Latvija un Liepāja,” vispasaules aktuālo dejas traci piebremzēja liepājnieki.

Latvijā uzrodas pretestība afrikāņu virālajai dejai

Agrāk vai vēlāk šāda rīcība no kāda izaicinātā kolektīva vai pilsētas bija gaidāma. Daudzus Liepājas gājiens uzrunāja, taču daži teica: “Ir pārprasta gaužām vienkārša, jautra izkustēšanās kampaņa, un Liepāja rīkojusies visai augstprātīgi.”

Pēcāk līdzīgu taktiku izvēlējusies Ogre, dejojot “Jerusalema” soļus, bet tautasdziesmas “Kur tu teci” pavadījumā.

Īsi pirms tam padziļinātu ieskatu virālajā dejā, kuras izcelsme ir saistāma ar Āfriku, publicēja “Kas Jauns Avīze”, cita starpā ļaujot par to izteikties auguma psihoterapeitei dejas un personības kultūras centra "I-DEJAS MĀJA" dibinātājai un pasniedzējai Inesei Ločmelei.

Vienlaicīgi par Latvijai un mūsu dzīvesziņai svešādu šo deju izaicinājumu nodēvēja vairāki Āfrikas kultūras pazinēji, piebilstot, ka, kā minimums, vajadzētu labi padomāt, pirms mesties dejā, kura “tiecas slavināt aiziešanu” no šīs pasaules un dziesmu, kurā tiek dziedāts: “Neatstājiet mani šeit! Manas vietas šeit nav!”

“Jerusalema” Latvijā ienāca kā ģimeniska izklaide

Tikmēr neizpratni par atsevišķu cilvēku un kolektīvu nopietno attieksmi pret kārtējo, pēc savas dabas vienkāršo, popkultūras fenomenu pauž viens no šī virālā izaicinājuma aizsācējiem Latvijā – fitnesa treneris un “Gold Barbell” kluba īpašnieks Ivars Cīrulis.

Viņš Jauns.lv izstāsta, kā radusies ideja par šīs dejas apgūšanu un priekšnesuma nofilmēšanu: “Bija skaists svētdienas rīts, tēva diena. Protams, ģimene no rīta apspriežas un kopīgi izlemj dienas plānu. Viena no idejām, kas rodas, vajag uzdejot ko interesantu un nofilmēt, lai jautrāks izvēršas tas brīvdienas rīts. Dejošana tā ir palikusi asinīs kopš bērnības, kad ar sporta dejām nodarbojos no 1.-11. klasei. Ilgi nebija jādomā, līdz sapratām, ka dejosim “Jerusalema”. Atvērām daudzus videoklipus, kas pieejami “Youtube” un pirmā soļus sāka mācīties meita un sarunājām, ja būs viegli iemācīties, tad mēs pārējie arī pieslēgsimies. Protams, pēc pus stundas visi četri dejojām pie televizora un pēc stundas bijām jau gatavi iet uz sporta zāli un mēģināt kaut ko uzfilmēt.”

Cīruļu ģimenes video jau labu laiku ir noskatāms tajā pašā video vietnē, kur smelta iedvesma:

“Rakstīja draugi, paziņas, cilvēki no malas, un teica, ka ir baigi labā deja un mūzika, ka grib mums piebiedroties. Un tā, atbildot daudziem uz vēstulēm, otrdienas rītā dzima ideja, kādēļ to neuzorganizēt pilsētas centrā, priekš visiem dejot gribētājiem? Tā divu stundu laikā, es ar sievu Leldi, mūsu deju pasniedzēju Sandu Biteriņu, Dobele dara koordinatori Andu Tivču un Dobeles kultūras nama direktori Leldi Klusu apspēlējām ideju un uzfilmējām nelielu materiālu ar aicinājumu dejot. Piesaistot arī “Zumba” pasniedzēju no Rīgas, Santu Poli, uzorganizējām lielisku pasākumu mūsu pilsētas iedzīvotājiem un ciemiņiem, kopā no 30 dažādām Latvijas pilsētām,” par pirmo ievērojamo deju, kura tika uzfilmēta Dobelē, stāsta Ivars.

“Īsi pirms dejošanas nolēmām šo pozitīvo pasākumu palaist plašāk Latvijā, nominējot citas pilsētas atkārtot un turpināt dejot un priecāties. Un tā tika nominētas divas pilsētas, Jelgava un Tukums, kas protams arī atsaucās uz šo izaicinājumu un jau pēc nedēļas, Jelgavas pilsēta pulcēja ap 800 dejotāju. Protams, šo ideju pamanīja arī daudzas mazās pilsētas, skolas, uzņēmumi un cilvēku kompānijas, un negaidot izaicinājumu uzņēmās pašas organizēt un nominēt tālāk sev draudzīgās skolas, pilsētas vai uzņēmumus,” piebilst dobelnieks.

Prieka vilni aptur “skauģi, skeptiķi un neapmierinātie”

“Tā šis prieka pilnais, jautrais un smaidiem pārpildītais deju vilnis vēlās pāri Latvijai, kamēr nesastapās ar daudziem Latviešu skeptiķiem, skauģiem un patstāvīgi neapmierinātiem cilvēkiem, kas sāka tulkot vārdus, kūdīt cilvēkus sociālajos tīklos pret šo deju un dejotājiem, tika rakstīti komentāri un privātas vēstules dažādiem cilvēkiem par viņu slikto izturēšanos pret valsti un patriotismu, dejojot afrikāņu dejas, jo mums tak pašiem savas dejas esot dejojamas. Kā jau Latvijā parasti notiek, cilvēki sadalījās divās dažādās interešu grupās, vieni ,kas grib priecāties, dejot un būt laimīgi, bet otra grupa ir tie, kam nepatīk šie afrikāņu ritmi un ir nelaimīgi redzot kad otrs ir laimīgs un priecīgs,” turpina Ivars Cīrulis.

Tālu neesot bijis jāmeklē: “Mums Dobeles avīzes redaktore bija izskraidījusi visu Dobeli, un pieraudājusi sociālos tīklus par to, kā Latvietis var atļauties lēkt un priecāties pie sveša ritma un vēl ar tādu tulkojumu šai dziesmai. Cerams, viņai nav sirds problēmas, redzot, kā šī deja bija iepatikusies lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Bet tad nāca Liepājas iznāciens, ko viņi paši uzskata par milzīgu sasniegumu, bet es uzskatu ka ar šo gājienu viņi nostājās pret saviem pilsētas un novada iedzīvotājiem, kas gribēja un vēlējās lai būtu šāda iespēja, sanākt visiem kopā un nodejot šo pasaulē tik populāro deju. Un otrs lielais iznāciens bija Ogres pilsētai, kur īsu brīdi pirms filmēšanas piezvana pilsētas vadība un aizliedz dejot pie šīs afrikāņu dejas. Vai nu šajās pašvaldībās ir izteikti rasisti, vai arī tik lieli valsts un kultūras patrioti, ka klausās tikai Latvijas radio 1, brauc ar automašīnām Latvija, lieto tikai VEF telefonus, ēd tikai zirņus ar speķi un staigā tikai pastalās. Pēc šo pašvaldību domām, sporta dejās vairs nedrīkstēs dejot Cha cha cha, jo ir cēlusies Kubā, Samba Brazīlijā, Valsis Austrijā, Tango Argentīnā un Pasodoble Spānijā!”

“Šī kopības sajūta, kādu dod šī deja un dziesma, kad visi dejo šos vieglos soļus ir neaprakstāma, un, jo vairāk to kāds noliegs, jo vairāk to dejos, klausīsies un priecāsies. Ir saņemtas simtiem vēstules un komentāru ar laba vēlējumiem un uzmundrinošiem vārdiem gan par deju, gan par tās idejas ieviešanu Latvijā, tā ka dejojam, priecājamies un baudām to, ko mēs vēlamies. Spēks, kas vieno un šoreiz šis spēks ir mīlestība pret deju, lai arī kādas izcelsmes tā būtu,” savu nostāju pauž Ivars Cīrulis.

“Jerusalema” esot moderns gospelis

“Jerusalema” dejas Dobelē organizators dalās arī ar kādas ilglaicīgi Dienvidāfrikā dzīvojošas un strādājošas paziņas teikto. Tur šāda drūma dejas un to pavadošās dziesmas interpretācija, sasaistot to ar miršanu un vēlēšanos pamest dzīvi, uztverta ar pilnīgu neizpratni – tas neesot nekas vairāk kā jautrs, iekļaujošs sociālo tīklu fenomens.

Līdz šim ar vispārīgu skaidrojumu par to, kas tad īsti tiek vēstīts “Jerusalema” dziesmā, klajā nākuši arī tās radītāji.

Producents “Master KG” apstiprinājis, ka šo virālo hitu var droši uztvert kā modernu gospeli. Dziesma, kuru faktiski izpilda vietējā dziedātāja ar skatuves vārdu Nomcebo, ir ticības apliecinājums un apziņa, ka īstā vieta ir pie Dieva.

Nedz dziesmai, nedz dejai neesot saistības ar afrikāņu bēru vai auglības rituāliem, kā vietējā sociālo tīklu vidē šur tur apgalvots.

Latvijas pilsētas turpina dejot

Taču dažu cilvēku novēršanās Latvijā nav nozīmējusi “Jerusalema” deju izaicinājuma apstāšanos.

Pavisam drīz ar savu video, kurš tapis saskaņā ar visiem pašlaik aktuālajiem un saistošajiem Covid-19 ierobežojumiem, publicēs arī Mārupe.

Filmēšana, kas izvērtusies par pasākumu ar iesildīšanos, jautrībām un balvām, notikusi pagājušajā svētdienā.

Ieskats mārupiešu priekšnesumā ir pieejams jau šobrīd:

Kas ir “Jerusalema”?

Jau ziņots, ka 19. septembrī, pulksten 11.00, laukumā pie Bērzes upes un mūzikas skolas Dobelē interesanti iesaistījās šobrīd aktuālajā dejošanas izaicinājumā “Jerusalema” un tapa pirmais šāds video ar dejotājiem no Dobeles.

Ritmiskais izaicinājums “#JerusalemaDanceChallenge” radās pēc tam, kad Dienvidāfrikas mūzikas producenta “Master KG” pavadījumā pirmo šāda veida video uzfilmēja deju grupa Angolā.

Pateicoties tam dziesma kļuva par virālu hitu sociālo tīklu vidē: