Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
VUGD ir jāglābj cilvēki, nevis droni. (Foto: Shutterstock)

Drons palicis kokā: vai drīkstu saukt ugunsdzēsējus?

112
2020. gada 22. oktobrī 04:05 2020. gada 22. oktobrī 04:05
 
Kārlis
Seržants
| "Likums un Taisnība"
Kaut arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta galvenais uzdevums ir ugunsgrēku dzēšana un palīdzības sniegšana kritiskās situācijas, dienests saņem arī izsaukumus, kuri ir maldinoši nezināšanas vai pat ļaunprātības dēļ. Lūgumi nocelt no koka kaķi ir ierasti, bet tagad uzradusies jauna problēma – droni.

Pēdējā laikā VUGD arvien biežāk saņem zvanus ar lūgumu nocelt kokos, celtnēs vai būvju konstrukcijās aizķērušos dronus. Zvanītāji parasti stāsta, ka bezpilota gaisa kuģis ir ieķēries kokā tādā vietā, ka, nokrītot no augstuma, tas varētu radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai.

Dienestam jāglābj cilvēki, nevis droni

Tomēr bieži vien, ierodoties notikuma vietā, atklājas, ka drons nerada nekādu apdraudējumu un paši izsaucēji, pieliekot pūles, varētu atrisināt šo likstu arī paši.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola atgādina: “Dienesta galvenais uzdevums ir cilvēku dzīvību glābšana. Iesaistot resursus notikumos, kur nav apdraudējuma cilvēkiem, tiek mazināta dienesta darbības kapacitāte. Piemēram, laikā, kad resursi būs iesaistīti bezpilota gaisa kuģa nocelšanā no augstuma, var rasties reāla nepieciešamība glābt cilvēku, bet dienests nevarēs nekavējoties sniegt palīdzību, jo resursi nebūs pieejami.”

Saprotot vēlmi atgūt savus lidoņus, VUGD tomēr aicina dronu lietotājus lidojumu laikā ievērot Ministru kabineta noteikumu prasības, kuros stingri noteikts, kādās vietās tos drīkst ekspluatēt.

Lai negadījumi ar bezpilota gaisa kuģiem nenotiktu, lidojumiem jāizvēlas vietas, kas atrodas pēc iespējas tālāk no kokiem, celtnēm, būvju un ēku konstrukcijām, aiz kurām droni varētu aizķerties. Gadījumos, kad bezpilota gaisa kuģi ir aizķērušies grūti sasniedzamā augstumā, VUGD aicina vērsties pie atbilstošiem pakalpojumu sniedzējiem – arboristiem vai alpīnistiem.

Var saņemt arī naudas sodu

Gadījumos, kad glābšanas dienesta darbinieki izsaukti bez pietiekami pamatota iemesla, var nākties arī atbildēt.

Vītola precizē: “Maldinošos izsaukumus vērtē dažādi – ir ļaunprātīgi maldinājumi, kad zvanītājs apzināti nodod informāciju par nepatiesu izsaukumu, un izsaukumi uz ugunsgrēkiem vai glābšanas darbiem, kuri, apzinot situāciju notikuma vietā, tiek pārdēvēti par maldinājumu. Otrajā gadījumā zvanītājam nevar pārmest, ka viņš būtu apzināti maldinājis dienestu. Piemēram, cilvēks redz lielus dūmus, tuvumā ir ēkas, un viņam šķiet, ka ir izcēlies ugunsgrēks, bet, ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatē, ka kāds vienkārši iekūris lielu ugunskuru.”

Šādus gadījumus neklasificē kā operatīvo dienestu ļaunprātīgu maldināšanu, jo labāk piezvanīt 112 nekā vilcināties vai nesaukt glābējus. VUGD zvanu centrā dispečeri ir apmācīti un zina, kā rīkoties dažādu izsaukumu gadījumos.

Informāciju par ļaunprātīgiem maldinājumiem nodod Valsts policijai. Šobrīd saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu par informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai tā inscenēšanu, kā dēļ VUGD, policijas, robežsardzes vai Jūras spēku Krasta apsardzes dienests iesaistīts reaģēšanā, var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 35 līdz 210 eiro, juridiskajai personai – no 700 līdz 7100 eiro. Šādos gadījumos arī tiek aprēķināti nodarītie zaudējumi operatīvajiem dienestiem, ko piedzen tiesas ceļā.

Gadā VUGD saņem arī vidēji 750 izsaukumus par dzīvniekiem, kuri nokļuvuši bezpalīdzīgā situācijā, bet arī šādos gadījumos glābēji aicina pirms izsaukuma kritiski izvērtēt situācijas nopietnību.

Virs cietumiem dronus var notriekt

Dronu izmantošanas noteikumi stājās spēkā 2016. gada novembrī, un to pielikumā ir garš uzskaitījums, kur lidošana ir aizliegta, un objekti, virs kuriem lidojums vispirms jāsaskaņo.

Jau 2018. gadā nācās konstatēt, ka ar noteikumiem vien nepietiek, jo dronus sāka plaši izmantot, lai piegādātu aizliegtas kravas ieslodzījuma vietās. Bija arī vairāki mēģinājumi ar dronu palīdzību iegūt informāciju par Latvijas armijas objektiem.

Divu gadu laikā cietumu teritorijās fiksēti vismaz 30 dronu nelikumīgas izmantošanas gadījumi. Veikti grozījumi likumos, un gan bruņotajiem spēkiem, gan ieslodzījuma vietām šobrīd dotas tiesības izmantot šaujamieročus, lai notriektu apsargājamajā teritorijā ielidojušu dronu, un šādus gadījumus izdevies samazināt līdz minimumam.

Attiecībā uz privātīpašumu vai apdzīvotām vietām noteikumi dronu lietotājiem ir visai saudzīgi un vispārēji. Lidojumi jāveic tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, bet vienīgie ierobežojumi – drons nedrīkst būt smagāks par 1,5 kilogramiem, un tos nedrīkst laist nakts laikā.

Proti, ja kādam ienāks prātā ar šaujamieroci notriekt virs viņa īpašuma lidojušu dronu, visticamāk, nāksies atlīdzināt īpašniekam radušos zaudējumus un atbildēt par ieroča pielietošanu apdzīvotā vietā, kas ir krimināli sodāms pārkāpums.

Citi šobrīd lasa

Publicēti šaušalīgi kadri no gaisa trošu vagoniņa avārijas Itālijā, kurā gāja bojā 14 cilvēki 1
Dāņu futbolistam, kurš laukumā gandrīz zaudēja dzīvību, ievietots sirds stimulators 3
RTU dienesta viesnīcā pa devītā stāva logu izkrīt jauns vīrietis
Tēmas: VUGD
Pievienot komentāru

Выселят с приставами: мама Андрея Аршавина выиграла последний суд у его тяжелобольной бывшей жены

"Kā jūsu veselība? Kā jūs dzīvojat?": звезда сериала "Универ" шокировал знаниями латышского языка