Salīdzinājums: kā dzīvo un cik pelna cilvēki Latvijā un Baltkrievijā

Baltkrievu opozīcijas laikraksta „Naša Ņiva” („Mūsu Druva”) kādreizējais redaktors Andrejs Diņko, kurš jau 2006. gadā pasēdējis desmit dienu arestā par protestiem pret Aleksandra Lukašenko režīmu „slavenajā” Okrestina ielas milicijas izolatorā Minskā, ekskluzīvi Jauns.lv pastāstīja par baltkrievu ikdienu, salīdzinot viņu dzīvi ar Latviju. Viņa viedoklim ir arī savs reāls pamats, jo Diņko radi dzīvo Vidzemē, kuri līdz šim katru gadu viesojušies Baltkrievijā, un par dzīvi pie mums viņš – vairāku starptautisku cilvēktiesību balvu saņēmējs - var spriest ne tikai no ierakstiem interneta.

Uz rokas – 380 eiro

Diņko, kurš bijis viena no vecākā baltkrievu iknedēļas laikraksta redaktoriem un publicējis savas cietuma piezīmes par laiku Okrestina ielas izolatorā, Jauns.lv pastāstīja:

„Baltkrievu vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir ap 440 eiro, pēc nodokļiem „uz rokas” paliek ap 380 eiro. Bet, piemēram, skolotāja vidējā alga ir zem vidējā līmeņa.

Produktu cenas Baltkrievijā ir mazliet zemākas nekā Latvijā. Apģērbs un sadzīves tehnika maksā tikpat, cik Latvijā. Ievērojami lētāks mums ir tikai benzīns un komunālie pakalpojumu. Salīdzinoši dzīves līmenis pie mums ir daudzkārt zemāks nekā Latvijā, cilvēki dzīvo daudz nabadzīgāk.

Nabadzības līmenis saistīts arī ar to, ka pie jums daudzi ienākumus saņem arī no īpašumu īres, dividendēm un privātā biznesa, bet Baltkrievijā alga lielumlielajam vairumam cilvēku ir vienīgais ienākumu avots.

Ienākumu līmenis, reālā darba samaksa pie mums pēdējos desmit gados ir nemainīgs, valsts piedzīvo stagnāciju”.

„Dzeņeg ņima!”

Savukārt Diņko radinieces Gaļinas vīrs Jānis Bērziņš, kurš ar sievu jau trešo gadu desmitu saimnieko savā zvejnieku saimniecībā Ošupes pagastā pie Lubāna ezera, Jauns.lv pastāstīja:

„Baltkrievijā dzīvo divas manas sievas māsas, līdz šim katru gadu braucām pie radiem. Šogad gan tas nebija iespējams.

Domāju, ka ekonomiski viņi dzīvo labāk. Vidējās māsas dēls ir veiksmīgs uzņēmējs – viņam ir kravu pārvadājumu bizness, ar smagām mašīnām vadā graudus no Eiropā lielākās iesala ražotnes Brestas apgabalā. Kamēr ir pasūtījumi no Krievijas, labi.

Vidējās pensijas tur mūsu naudā ir ap 150 eiro, izņemot tiem, kas bijuši lielos amatos, - tiem ir ap 500 eiro, un tas jau skaitās ļoti daudz.

Pilsētās tur ir pasakaina privāto māju celtniecība. Bet lauki tiek lēnām nīdēti laukā: tur, kur fermas, lielie kompleksi, viss ir kārībā, bet nostūros, dzerevņās [laukos - red.] palikuši vieni vienīgi vecīši. Bet tai pašā laikā notiek vērienīga valsts ēku celtniecība, kur jaunajiem uz ļoti maziem procentiem dod dzīvokļos, ja viņiem ir bērni, kredītu var dzēst. Būvē lielos ceļus.

Tomēr arī mēs labi dzīvojam, es piepelnos ar zivju ķeršanu. Neteikšu, ka baltkrievi dzīvo labāk, bet viņiem ir tāds labestības simbols: „Dzeņeg ņima, dzeņeg ņima” („Naudas nav, naudas nav”) un dzīvo pieticīgāk.

Visur ir gan patīkamās, gan nepatīkamās lietas, plusi un mīnusi. Prasība aiziet Lukašenko no amata ir pamatota, bet neviens diktators no varas jau negrib atteikties. Ir tas saldais vārds „brīvība”. Cilvēki domā tajā izrauties un uzskata, ka nu būs nez kas. Bet nekas nebūs – brīnumi jau nenotiek.

Viens manas sievas māsas mazdēls ļoti labi pelna – viņš ir programmētājs starptautiskā IT kompānijā, viņš „bīda” preces un konteinerus pa visu pasauli. Divu gadu laikā viņš Minskā uzbūvēja tādu māju, ka mums mutes palika vaļā. Bet, neskatoties ne uz māju, ne izcilo algu, viņš ar ģimeni izbrauks no Baltkrievijas.

Kas uzņēmīgs, kam laba izglītība - tas tur dzīvo labi. Bet cik labi salīdzinoši dzīvo kaut vai mūsu pašu lauku strādnieks, kuram astoņas stundas smagi jāstrādā, piemēram, gaterī, cik viņš saņem...?”

Cik kilogramus gaļas par vidējo algu var nopirkt baltkrievs un latvietis

Patiesībā jau statistiski ar vidējiem cipariem dzīves līmeni kādā konkrētā valstī ir grūti salīdzināt, jo vidējais ir un paliek vidējais. Tomēr rādītāji liecina, cik strauji ir augusi cilvēku labklājība.

Kad 1994. gadā Aleksandrs Lukašenko kļuva par Baltkrievijas prezidentu, viņš tautiešiem solīja teju vai fantastisku labklājības uzplaukumu, rūpniecības saglabāšanu, stabilas rūpes par iedzīvotājiem, bezmaksas dzīvokļus. Daudzi uz to uzķērās un joprojām skandina, ka Lukašenko Baltkrieviju pacēlis no nabadzības un nodrošinājis ja ne pārticību, tad stabilitāti gan, salīdzinot ar „pūstošo kapitālismu”. Bet salīdzinot oficiālos statistiskas datus varam pārliecināties, ka baltkrievi it nebūt 26 Lukašenko diktatūras gadu laikā ir sasnieguši lielāku augšupeju nekā Latviju. Salīdzināsim abu valstu statistikas pārvalžu datus:

1994. gadā Baltkrievijā vidējā alga bija 188 469 rubļi (vēlākos gados naudas reformu gaitā no baltkrievu banknotēm svītroja vairākas nulles). Par šo naudu varēja nopirkt 302 parastās baltmaizes („batona”) klaipus vai 25 kilogramus cūkgaļas (pēc baltkrievu avīzē „Svobodnije Novosti” publicētās cenu lapas). Savukārt Latvijā vidējā alga 1994. gadā bija 74,94 lati, par ko varēja nopirkt 345 klaipus baltmaizes vai 40-50 kilogramus cūkgaļu (pēc „Lauku Avīzē” publicētās cenu lapas).

Šī gada vidū Baltkrievijā pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā alga bija 795 rubļi, par ko varēja nopirkt 700 klaipus baltmaizes vai 77 kilogramus cūkgaļas, bet Latvijā „uz rokas” palika 812 eiro, kas bija līdzvērtīgi 2537 parastas baltmaizes klaipiem vai 203 kilogramiem cūkgaļas.