Pie Nacionālā mākslas muzeja atklāts neparasts vides objekts

Akcijā “Piemēslot nav māksla”, kas veltīta mežu aizsardzībai pret atkritumiem, pirmo reizi apvienojas LVM un LNMM. Tajā cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību mežu piesārņojuma problemātikai, apzināties savu atbildību pret dabu, iesaistīties Pasaules talkā (19. septembrī), savācot atkritumus no mežiem, kā arī veidot ieradumu – ikdienā uz mežu doties ar tukšu atkritumu maisiņu, lai varētu savākt atrastos gružus.  

“Pagājušajā gadā no mežiem izvesti teju 2 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināms apmēram 26 vilcienu kravas vagoniem. Lai risinātu mežu tīrības problēmu, pirmkārt, būtu svarīgi ieviest PET pudeļu depozītu sistēmu. Plastmasas atkritumi veido vairāk nekā pusi no visiem atkritumiem. Otrkārt, daba kļūs tīrāka tad, ja atkritumi uzreiz nonāks tiem paredzētajās vietās. Izdevumi par atkritumu izvešanu varēja tikt novirzīti atpūtas vietu labiekārtošanai. Šajā akcijā aicinām sabiedrību nemēslot dabā, piedalīties mežu sakopšanas darbos un arī citkārt, dodoties mežā, palīdzēt dabai, paņemot līdzi atrastos atkritumus. Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, esam vienojušies kopīgā sadarbībā ar LNMM, caur mākslas prizmu parādot, ko esam nodarījuši mežiem pēdējo simts gadu laikā,” skaidro Tomass Kotovičs, AS „Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru valsts mežu jau 20 gadus, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju brīvi pārvietoties un atpūsties tajos. Šogad mežos būtiski pieaudzis apmeklētāju skaits, tāpēc vides jautājumiem jāpievērš vēl lielāka sabiedrības uzmanība. Pērn savākto atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, būtiski pieauga, sasniedzot rekordlielu skaitli pēdējo desmit gadu griezumā. Mežos tiek izgāzti būvgruži, atstāti sadzīves atkritumi, tostarp televizori un ledusskapji, kā arī mētājas atpūtnieku nesavāktās skārdu bundžas, PET pudeles un citi gruži. Šāds piesārņojums rada bīstamu kaitējumu florai un faunai.

Vides instalācijas pamatā ir LNMM kolekcijā esoša darba – Riharda Zariņa gleznas “Mūža mežs” (1900-1910) – atainojums, kuru papildina vēl viens slānis: tīra, neskarta meža aina, kam priekšplānā ir atkritumi. Vides objekts simboliski ataino saikni starp mākslu un dabu, parādot cilvēka negatīvo ietekmi un ļaunprātīgās rīcības sekas. 

“Rihards Zariņš ir viens no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem. Visu savu mūžu viņš ir veltījis Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanai, domājot par mūsu tautas nākamajām paaudzēm. Pateicoties “Latvijas valsts mežu” iniciatīvai izmantot Riharda Zariņa darbu “Mūža mežs” kā aicinājumu rūpēties par dabu un apkārtējo vidi, tiek atkal apliecināta mākslinieka spēja ietekmēt Latvijas nākotni. Priecājamies, ka Rihards Zariņš turpina nest savu vēstījumu arī mūsdienās, aicinot kopt un saglabāt ne tikai kultūras, bet arī dabas vērtības,” stāsta Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. 

LNMM izstādi «Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc» un vides objektu “Piemēslot nav māksla” varēs aplūkot līdz šā gada 25. oktobrim.

Uzziņai: atkritumu sadalīšanās ilgums

• Polietilēna maisi (sadalās 200 - 1000 gadu laikā)
• Plastmasas pudeles  (sadalās 200 - 500 gadu laikā)
• Stikla pudeles (dabā nesadalās)
• Alumīnija skārdenes (sadalās 200-500 gadu laikā)
• Putuplasts (sadalās līdz 90 gadu laikā)
• Cigaretes izsmēķi (sadalās 10-20 gadu laikā)
• Baterijas (sadalās 100 gadu laikā)
• Ādas apavi (sadalās līdz 40 gadu laikā)