Latvijā vecāki arvien vairāk piešķir kabatas naudu, taču trešdaļa to nedod nemaz
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāli kļūst lēmumi par kabatas naudas piešķiršanu. Latvijā visbiežāk bērniem kabatas naudā tiek piešķirti 5–9 eiro nedēļā (13 %), taču vienlaikus trešdaļa vecāku (32 %) kabatas naudu savām atvasēm neizsniedz vispār, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Latvijā visbiežāk izsniegtā kabatas nauda ir 5–9 eiro nedēļā (13 % vecāku), kam seko 10–19 eiro (9 %) vai 20–29 eiro (5 %). Salīdzinoši reti bērniem tiek dota lielāka kabatas nauda – vairāk nekā 40 eiro nedēļā norādījuši tikai 4 % vecāku.
Arī Igaunijā visbiežāk bērni saņem 5–9 eiro (14 %), kam seko 10–19 eiro (11 %) liela kabatas nauda. Lietuvā priekšroka tiek dota 10–19 eiro nedēļā (15 %) un 5–9 eiro vai 20–29 eiro (abās grupās 11 %), liecina aptauja.
“Regulāra kabatas nauda bērnam ir nozīmīgs finanšu pratības rīks – tā palīdz saprast naudas vērtību, plānot tēriņus un mācīties krāt. Šī pieredze palīdz apzināties, ka nauda ir ierobežots resurss, ar kuru jāmāk apieties atbildīgi. Ja vecāki kabatas naudu apvieno ar sarunām par atbildīgu finanšu pārvaldību, bērni praktiski apgūst svarīgas prasmes nākotnei. Šodien šim procesam arvien vairāk tiek izmantoti arī digitālie rīki – norēķinu kartes bērniem un mobilās lietotnes, kas ļauj sekot līdzi gan tēriņiem, gan uzkrājumiem. Tas ir drošs veids, kā iemācīt finanšu pratību praksē, vienlaikus saglabājot pārskatāmību un kontroli,” uzsver Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.
Aptauja atklāj, ka lielākā daļa Baltijas bērnu ik nedēļu rīkojas ar nelielām summām, kas var kalpot kā labs pamats finanšu paradumu veidošanai. Tieši mazākas naudas summas ļauj bērniem eksperimentēt ar finanšu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus nerada risku zaudēt lielus līdzekļus.
“Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem ir svarīgi atrast veidu, kā bērniem ne tikai piešķirt kabatas naudu, bet arī iemācīt to pārvaldīt. Citadeles mobilajā lietotnē vecāki var piešķirt uzdevumus, un, tos izpildot, nauda automātiski tiek ieskaitīta bērna kontā. Tas palīdz bērnam apzināties saikni starp darbu un atlīdzību. Tāpat finanšu pratību var mācīt arī ikdienā, piemēram, ļaujot veikalā salīdzināt cenas vai izplānot, kā visgudrāk iztērēt noteiktu summu,” stāsta Ginta Zemgale.
Aptaujas dati liecina, ka ievērojama daļa Baltijas vecāku atvasēm kabatas naudu neatvēl nemaz – 32 % Latvijā, 28 % Lietuvā un 33 % Igaunijā. Vēl 9 % Latvijas, 6 % Lietuvas un 7 % Igaunijas vecāku atzīst, ka neseko līdzi, cik daudz naudas bērnam tiek piešķirts.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Baltijas valstu iedzīvotājus, kam ir bērni.
