Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā

Ministrija ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus ES jaunajam budžeta instrumentam - Atveseļošanas un noturības mehānismam. Indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām. Plānots, ka nākamnedēļ darba grupa sāks iesniegto projektu analīzi un izvērtējumu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka jaunais instruments ir ne tikai liela iespēja, bet arī liela atbildība visu izdarīt kvalitatīvi, ļoti saspringtā grafikā, lai nezaudētu iespēju iegūt finansējumu un nodrošinātu reformu un investīciju ieguldījumu sākšanu jau 2021.gadā.

Mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz "zaļo" un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējums būs paredzēts strukturālu reformu veicināšanai un maksājumi tiks sasaistīti ar konkrētu reformu starpposma un gala mērķu sasniegšanu, nevis par veiktajiem ieguldījumiem, kā tas ir ES struktūrfondu projektos. 

Darbs tiek organizēts sešos reformu virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.

Plāns tiks izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Komisiju, ņemot vērā Eiropas Padomes rekomendācijas. Katras dalībvalsts sagatavotais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns tiks iesniegts apstiprināšanai Eiropas Komisijā un ES Padomē.

"Patlaban vēl nav apstiprināts ES regulējums, kā arī no Eiropas Komisijas nav saņemtas skaidras vadlīnijas par plāna saturu, tādēļ darbā pie plāna izstrādes nepieciešams saglabāt elastību," atzina FM.

Oficiāli plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijā pēc tam, kad būs stājusies spēkā regula - indikatīvi 2021.gada sākumā, bet šā gada oktobrī plāna projektu paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kritēriji un ieviešanas nosacījumi tiks izstrādāti 2021.gadā, pēc tam, kad plāns būs apstiprināts.

Mehānisma ietvaros finansējuma aprēķins dotācijām un grantiem tiks dalīts divās daļās - par periodu līdz 2022.gada 31.decembrim tiks piešķirti 70% no kopējā piešķīruma, ņemot vērā iepriekš noteiktu piešķīruma atslēgu, kurā ņemts vērā iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un vidējais bezdarba līmenis pēdējo piecu gadu laikā, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam.

Par periodu no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim būs pieejami atlikušie 30%. Galīgā maksimālā summa tiks aprēķināta līdz 2022.gada 30.jūnijam, vērtējot reālās izmaiņas IKP 2020. - 2021.gadā.