“Vistu vai Neko”: Gada uzņēmums pārtikas ražošanā – “Ķekava Foods”
foto: "Ķekava Foods"
Ķekavas vistiņas netiek turētas sprostos.

“Vistu vai Neko”: Gada uzņēmums pārtikas ražošanā - “Ķekava Foods”

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā apēd vismaz sešas Ķekavas vistiņas. Tā rāda vienkāršs aprēķins, ņemot vērā “Ķekava Foods” jaudu, gadā izaudzējot ap 23 miljonus vistu. Ja puse produkcijas aiziet eksportam, tad otra daļa paliek pašmāju patēriņam. “Ķekava Foods” šogad ieguva prestižo lauksaimnieku gada balvu “Sējējs” nominācijā“Gada uzņēmums pārtikas ražošanā”.

Ķekava, Bauskas novads, Rīga

foto: "Ķekava Foods"
 Uzņēmumā “Ķekava Foods” strādā ap 1000 darbinieku, kas gada laikā izaudzē ap 23 miljonu vistu.
Uzņēmumā “Ķekava Foods” strādā ap 1000 darbinieku, kas gada laikā izaudzē ap 23 miljonu vistu.

“Sējēja” balvu uzņēmuma vārdā saņēma “Ķekava Foods” valdes locekle Aiva Banga un viņa Jauns.lv pastāstīja, ka Ķekava pārstāv tieši Latvijas pārtikas ražošanas tradīcijas. Uzņēmums ir dibināts 1967. gadā. Nosaukumi laika gaitā ir varbūt nedaudz mainījušies - ir bijusi “Putnu fabrika Ķekava”, bet kā zīmolu, protams, lielākā daļa mēs pazīstam “Ķekavu”:

“Kopš 2024. gada 1. februāra esam apvienojuši vairākus uzņēmumus – “Putnu fabrika Ķekava”, “Lielzeltiņi”, “Bauska” un “Broileks” –, un šobrīd darbojamies ar nosaukumu “Ķekava Foods”, līdz ar ko mums ir vairākas ražošanas platformas. Pamata bāzes vieta ir Ķekavā, kur mums ir māšu ganāmpulka audzēšana, inkubators, broileru audzēšana un pārstrādes cehi – gan svaigās gaļas, gan pārstrādātās produkcijas. Zīmolu “Ķekava” noteikti arī pazīstam ar kūpinājumiem un kūpinātām vistiņām. Savukārt Rīgā mums ir ražošanas cehs, kur pamatā tiek ražota eksporta produkcija – mūsu galvenais eksporta tirgus ir Skandināvija, īpaši Zviedrija. Bauskā mums ir putnkopības daļa, broileru mītnes, inkubators un arī kombinētās lopbarības rūpnīca.”

“Tāpat kā saņemt Oskaru”

foto: Rojs Maizītis
“Ķekava Foods” valdes locekle Aiva Banga, saņemot “Sējējs 2025” balvu, jūtas tikpat pacilāta, kā kinoļaudis saņemot “Oskaru”.
“Ķekava Foods” valdes locekle Aiva Banga, saņemot “Sējējs 2025” balvu, jūtas tikpat pacilāta, kā kinoļaudis saņemot “Oskaru”.

Par “Sējēja” balvu Aiva Banga saka: “Šodien vēl ir emocijas. Nezinu, kā ir saņemot “Oskaru”, bet, protams, sajūta ir ļoti saviļņojoša, un šis ir ļoti nozīmīgs mums novērtējums - gan kā uzņēmumam, kas tik daudzus gadus pastāv un darbojas, gan novērtējums par to, ko mēs esam līdz šim darījuši un paveikuši. Un, protams, tā ir milzīga iedvesma darboties tālāk, ar pārliecību, ar ticību tam, ko mēs darām.

Ražojot produktus, mēs ļoti domājam par augstiem kvalitātes standartiem un ilgtspēju. Mums ir svarīgs katrs mūsu patērētājs, un mēs vēlamies, lai ikviens, kurš ceļ galdā mūsu produkciju, saņem augstākā labuma produktu.

Mēs arī esam unikāli ar pilna cikla ražošanu – mēs spējam kontrolēt visus procesus, sākot  no māšu ganāmpulka audzēšanas līdz brīdim, kad produkts nonāk veikalu plauktos. Tas ļauj mums būt pilnīgi drošiem, pārliecinātiem un zinošiem par katru ražošanas procesu un nodrošināt kvalitātes standartus visos posmos.”

Vistas bez antibiotikām

foto: "Ķekava Foods"
Ķekavas gardā produkcija jau vairāk nekā 55 gadus ir neatņemama latviešu mielasta galda sastāvdaļa.
Ķekavas gardā produkcija jau vairāk nekā 55 gadus ir neatņemama latviešu mielasta galda sastāvdaļa.

“Ķekava Foods” jau 2015./16. gadā bija nozares priekšgājējs, uzsākot audzēt cāļus bez antibiotikām. “Šajā procesā tiek ieguldīts liels darbs – gan fizisks, gan finanšu investīcijas, lai ne tikai uzturētu ļoti augstus biodrošības standartus, prasības un labturības principus, bet arī tos regulāri attīstītu. Tikai tā iespējams  izaudzēt putnus bez antibiotiku lietošanas visā broileru audzēšanas ciklā,” saka Aiva Banga.

“Ķekava Foods” produkcijas veidi rēķināmi simtos. “Katram ir savs iemīļotais produkts, ko lieto ikdienā. Liela daļa ir svaigas vistas daļas - vesels cālis, fileja, dažādas vistas gaļas daļas. Protams, arī pārstrādātie produkti. Ļoti lepojamies ar vienu no saviem galvenajiem produktiem, kas arī ir augstu novērtēts: mūsu marinādes un pusfabrikāti “Lieliskie”. Ir arī “Gardie”, bet “Lieliskie” ir vieni no karognesējiem.

Ir gan svētku ruletes, kas man pašai saistās emocionāli jau no bērnības garšo, gan dažādi kūpinājumi, desas, cīsiņi. Produkta klāsts ir ļoti plašs,” saka Aiva Banga un piebilst, ka olas “Kekava Foods” gan nepiedāvā, jo tās tiek izmantotas inkubācijai: “Tas nozīmē, ka māšu ganāmpulks dēj olas, kuras mēs novirzām uz inkubatoru un inkubējam cālīšus. Mēs olas kā veikalu produkciju nepārdodam.”

Galvenais eksporta tirgus Ķekavai ir Zviedrijā: “Jāsaka, ka tur ļoti augstu vērtē mūsu Latvijas produkciju – gan svaigu, gan saldētu. Skandināvijā ir ļoti augstas prasības attiecībā uz putnu labturību, un mēs spējam tās izpildīt – tas tiek novērtēts, un mums ir iespēja būt pārstāvētiem Skandināvijas valstu tirgū. Eksportējam arī uz citām Eiropas valstīm, taču Skandināvija ir mūsu lielākais eksporta tirgus, uz kuru mēs mērķtiecīgi strādājam. Kopumā eksporta apgrozījumu ārpus Latvijas pēdējā finanšu gadā palielinājām par 10 %”

Saņem Eiropas atbalstu

foto: "Ķekava Foods"
Skats uz Ķekavas vistu kūtīm.
Skats uz Ķekavas vistu kūtīm.

Tāpat “Ķekava Foods” aktīvi izmanto atbalsta programmas un Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību. “Mēs ļoti cieši sadarbojamies un visos gadījumos, kad ir iespēja saņemt līdzfinansējumu, piedalāmies. Aktīvi piedalāmies arī Lauku atbalsta dienesta projektos, kam ir ES līdzfinansējums. Šobrīd ir aktīvas programmas, kas saistītas ar biodrošības prasību stiprināšanu un pilnveidošanu. Bija atbalsts, ko saņēmām arī Covid laikā, kas uzņēmumam bija grūtāks periods. Iespējas, ko varam saņemt, mēs izmantojam. Šobrīd viens no projektiem, par ko tiek domāts un ir plānots, ir biometāna rūpnīcas izveide Bauskā, mēs aktīvi sekojam līdzi atbalsta programmām attiecībā uz šo projektu,” saka Aiva Banga.

- Dzīvnieku aizstāvji bieži vien ir ļoti skaļi, protestējot pret putnu fermām un vistu turēšanu sprostos. Kā ir Ķekavā?

- Mūsu putni būros nedzīvo. Viņiem tiek nodrošināta atbilstoša platība, kas nepieciešama, viņi dzīvo brīvos apstākļos ar piemērotu mikroklimatu - gaismu, siltumu, dzesēšanu - visa gada garumā. Tas ir energoietilpīgi: vasarā jādomā par dzesēšanu, bet ziemā par sildīšanu.

Dzīvnieku aizstāvju pārstāvji, rūpējoties par dzīvnieku labturību visos ražošanas uzņēmumos, komunicē arī ar mums, un mēs esam atvērti dialogam – stāstām par saviem principiem un to, kā nodrošinām dzīvnieku labturību. Tā ir viena no mūsu svarīgākajām prioritātēm.