Mežcirtēji nozāģē kokus ar īpaši aizsargājamu ērgļu ligzdām

Reaģējot uz iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju sniegtajām ziņām, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) konstatējusi mežsaimniecisko darbību mikroliegumos laikā, kad to darīt aizliegts. Viens pārkāpums atklāts Līvānu novadā, vēl divi Raunas un Priekuļu novados.

Lieguma laikā

Raunas mikroliegumā bez ciršanas apliecinājuma nozāģētas vismaz 13 egles, tajā skaitā koks, kurā atradās mazā ērgļa ligzda. Priekuļu novadā bijusi ligzda un putni audzinājuši mazuļus, taču mikrolieguma izveide iepriekš atteikta. Augusta beigās vides inspektori secināja, ka veikta kailcirte un nocirsts arī koks ar visu ligzdu.

Līvānu mikroliegumā, kas izveidots mazā ērgļa aizsardzībai, pie ligzdas veikta mežsaimnieciskā darbība, tajā skaitā nozāģēts koks tieši blakus ligzdai. Turpat izveidots ceļš kokmateriālu izvešanai no meža.

“Lai gan ligzdā šogad perēšana un mazuļu audzināšana nenotiek, tas nenozīmē, ka ir atļauts cirst kokus lieguma laikā,” skaidro DAP Latgales reģionālās administrācijas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis. Tieši blakus šim mikroliegumam pārbaudes laikā manīts mazo ērgļu pāris, kas tur barojas.

Ko paredz likums

Sugu un biotopu aizsardzības likums aizliedz gan aizsargājamo putnu mērķtiecīgu ķeršanu vai nogalināšanu, gan apzinātu traucēšanu, dzīvotņu, ligzdu un olu iznīcināšanu. Likums aizsargā arī tos putnus, kuru ligzdošanas vieta nav noteikta kā mikroliegums.

Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā nosaka, ka mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus un kokus ar ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, arī koku rindu un pamežu ap tiem.

“Šie piemēri skaidri parāda atsevišķu meža īpašnieku attieksmi pret dabas aizsardzības prasību ievērošanu. Nenoliedzami, kompensāciju apmēram par ierobežojumiem mežsaimnieciskajai darbībai jābūt samērīgam, tomēr tas nevar būt pamats klajai normatīvo aktu neievērošanai,” norāda DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Sods neatbaida

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mikroliegumos, kas izveidoti mazā ērgļa aizsardzībai, mežsaimnieciskā darbība atļauta tikai no 1. oktobra līdz 31. martam. Tikai šajā laikā ar Valsts meža dienesta saskaņojumu atļauts izvākt sausās egles un kritalas.

Par visiem trim gadījumiem ierosināta administratīvā lietvedība pret zemes īpašniekiem. Iespējamais naudas sods ir no 30 līdz 700 eiro, par ligzdas izpostīšanu – līdz 700 eiro, pietiekami maz, lai mežcirtējus tas neatbaidītu.

Piektā daļa mazo ērgļu mīt Latvijā

Mazo ērgli Eiropā apdraud mežu izciršana, mitrzemju nosusināšana, lauksaimniecības intensifikācija, arī putnu nogalināšana caurceļošanas vietās. Nekur citur Eiropā nedzīvo tik daudz mazo ērgļu kā mūsu valstī – nepilni 4000 pāru, 20% no visas pasaules populācijas.

Tomēr kopš 2000. gada populācija Latvijā samazinājusies par 10 līdz 15 procentiem. Mazais ērglis ir indikatorsuga, kas norāda, ka tās dzīvesvietā ir daudzveidīga daba. Šiem putniem nav piemēroti jauni meži, jo jauni koki nav pietiekami stabili ligzdas noturēšanai, tāpēc svarīgi saglabāt vecas mežaudzes.