Unikālie velosipēdi-darbnīcas, japāņu teātris Liepājā un Imantas piezīmes: izstāžu ceļvedis

Savukārt Liepājas muzejs aicina izbaudīt japāņu tradicionālā teātra gaisotni, kāda tā bija pirms vairākiem gadu simteņiem. Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” varam atminēties nedaudz jaunāku vēsturi – Līvānu stikla fabriku un kā tās radošais gars šodien izpaužas šajā Latgales pilsētā. Kultūras centrs „Imanta” rosina uz urbānu fotopastaigu pa Imanttu, bet Kalnciema kvartāla galerija ielūkoties Mežā.

* Siguldas pagasta kultūras namā (Zinātnes ielā 7B) līdz 31. oktobrim skatāma unikāla retro velosipēdu izstāde „Visa dzīve vienā divritenī”, kas uz Siguldu atceļojusi no Itālijas pilsētas Rimini. Tā ir iespēja redzēt, kā dzīvoja cilvēki Eiropā pirms 50, 70 un 100 gadiem. Kādam spēkam bija jābūt, lai brauktu ar piekrautu velosipēdu katru dienu, tā visas dzīves garumā, nesot cilvēkiem savu darbu – kā kalpošanu, kā palīdzību, kā sava amata meistarību, kura tika nodota no tēva dēlam. Izstādes kolekcijas autors ir kāds neparasts itāļu maiznieks Mauricio Urbinati. Apmeklētājiem ir iespēja redzēt 30 unikālus sava amata meistaru “darba kabinetus”, kuri ražoti posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem, īpaši pielāgots konkrētas profesijas pārstāvim. Miesnieka transportlīdzeklis ir aprīkots ar ērtu gaļas mašīnu, lai uz vietas varētu pagatavot pircējam svaigu malto gaļu. Ārsta divriteni rotā sarkans krusts uz rāmja un vairākas aptieciņas, kā arī kastes medicīnas instrumentu pārvadāšanai. Bārddziņa velosipēdu papildina skūšanās un modernu frizūru veidošanas instrumenti, kā arī glīta bļodiņa uz stūres. Amatnieku divriteņu izstāde ir iespēja atcerēties vai varbūt pirmoreiz mūžā ieraudzīt pagājušā laikmeta sadzīves priekšmetus – pirmais pārnēsājamais telefons, kinoprojektors, patafons, fotoaparāts, atslēgu dublikators un citas agrāk neiedomājamas lietas. Ekspozīciju pavada multimediāla programma – filma, kura Itālijā uzņemta par godu izstādei un iepazīstina nedaudz vairāk ar izstādē pārstāvētajām amatnieku profesijām. Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 27. septembrim skatāma izstāde “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”, parādot kabuki teātra aktiera attēlojumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijā esošajos Japānas Edo perioda krāsainajos kokgriezumos jeb ukijo-e. Kabuki ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas radās un attīstījās Edo periodā (1603–1868), un apvienoja sevī dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu. LNMM Japānas grafikas kolekcijā ir ap 380 eksponātu, no kuriem lielākā daļa ir ukijo-e – grafikas paveids, ko burtiski var tulkot kā “mainīgās pasaules ainas”. Ukijo-e meistari pamatā izvēlējās attēlot kabuki teātra aktierus, skaistas sievietes, sumo cīkstoņus, kareivjus, ainas no vēstures un tautas pasakām, ceļojumu skatus, ainavas, dabu un dzīvniekus, kā arī erotiska rakstura darbus, tādā veidā parādot Edo laikmeta dinamisko, enerģijas pilno populāro kultūru, kas uzplauka lielākajās Japānas pilsētās. Zobenu cīņas un citi spraigi sižeti, cilvēka izmēra žurkas, izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti, krāšņi dekorēti tērpi ir tikai neliela daļa no tā, ko izstādes apmeklētāji ieraudzīs ukijo-e mākslinieku darbos. Tā būs Japānas Edo laikmeta dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu. Ekspozīciju galvenokārt veido trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru – Utagavas Kuņisadas, Tojoharas Kuņičikas un Utagavas Kuņijoši – darbi. Šovasar šī izstāde jau bija aplūkojama galvaspilsētā – mākslas muzejā „Rīgas birža”. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Sestdien, 5. septembrī. Rīgas kultūras centrā „Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29, Pārdaugavā) atklās Imantas apkaimei veltītu fotogrāfiju izstādi „Imanta. Piezīmes”. Franču dzejnieks Šarls Bodlērs, lai apzīmētu urbānās vides novērotāju, cilvēku, kas nododas šķietami bezmērķīgai pastaigai pa pilsētu, izmantoja vārdu flaneur. Izstāde „Imanta. Piezīmes” apvieno apkaimes atmiņu fragmentus un flaneur skatienu: to veido fotogrāfiju konkursā ar tādu pašu nosaukumu iesniegtie darbi un liecības par apkaimes vēsturi. Izstāde ir vērojums, pilsētas apcere, kas ir neuzbāzīga, dažubrīd introverta, taču atsvešinātais skats nebūt nav salts. Autoru darbos jaušama intimitāte un ieinteresētība, novērojumi ir tieši un pārdomāti. Imantas telpa kļūst par spēles laukumu, kurā ikdienišķais top par notikumu. Citviet Imanta atklājas arī kā metropole stundā, kad visa pasaule guļ un nenojauš par tās vērotāju. Ir fotogrāfijas, kurās redzam anonīmo pilsētnieku domas un ilgošanos, un dažviet notverts arī tas, kas ir ārpus laika. Fotogrāfijās atbalsojas dažādie apkaimes un pilsētvides vēstures procesi – muižas, kultūras mantojums un centieni to saglabāt, politiskie notikumi un lokālās identitātes meklējumi. Izstādē savus darbus izstādījuši 15 fotogrāfi, kuri piedalījušos fotokonkursā. Izstāde būs aplūkojama līdz 4. oktobrim. Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.

* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila iela stūrī, Pārdaugavā) līdz 29. septembrim apskatāma mākslinieces Agatas Muzes personālizstāde „Mežs”, kurā redzami viņas radītie darbi pēdējo trīs gadu laikā. Šajā laika posmā māksliniece eksperimentēja, atainojot meža motīvus dažādās gleznošanas stadijās. Dažās gleznās konkrētā noskaņa tiek panākta, jau tik tikko ieklājot koku siluetus un gaismēnu ritmus. Bet vēl citi skati iegūst vēlamo atainojumu tikai pēc vairākkārtīgu, daudzu slāņu klājuma. Izstādes rīkotāji informē: „Mežs ir pastāvīgu jaunatklājumu, bagātīgas daudzveidības piesātināts. Katrs jauns rakurss atklāj kaut ko pārsteidzošu. Mežs atspoguļo plašu mūsu sajūtu gammu. Mežs var būt lietus pielijis un drūms, mežs var būt tveicīgs un sausuma skarts. Tas var būt ēnains vai arī saules “zaķu” piebirdināts. Koku stumbru un zaru ritmi ir kā dabīgi veidoti mākslas darbi. Bet visvairāk mākslinieces uzmanību saista gaismēnu spēles mežā. It sevišķi vakara gaismā, kad priežu stumbri paliek izteikti oranži, bet visām lapotnēm pārlaižas sarkanīgs plīvurs. Agatai ir ļoti svarīgi būt dabā, lai gūtu iespaidus, ieraudzītu gleznošanai atbilstošus motīvus, lai tos interpretētu gleznai vajadzīgajā kompozīcijā, atmetot nebūtiskas detaļas un izceļot raksturīgāko”. Izstādes oficiālā atklāšana paredzēta trešdien, 9. septembrī, pulksten 18.00. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Rīgas kultūras pilī “Ziemeļblāzma” līdz 30. septembrim aplūkojama izstāde “Stikla skaņas”, kurā skatāmi stikla kausēšanas darbnīcā “Stikls no Līvāniem” kausētie Ingas Salmiņas stikla darbi, kā arī stikla un koka gaismas objekti, kas tapuši, sadarbojoties ar koktēlnieku Jāni Ziemeli, un jaunizveidotais stikla mūzikas instruments –  stiklafons, kuru gatavojis un skaņojis mūzikas instrumentu meistars, mūziķis Aleksandrs Maijers, izmantojot Ingas Salmiņas kausētā stikla elementus. Stikls izstādē skan gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Stikla kausēšanas darbnīca “Stikls no Līvāniem” izveidota laikā, kad bija likvidēta Līvānu Stikla rūpnīca, bet tik ļoti gribējās, lai Līvānos būtu kaut kas no stikla. Darbnīcā top arvien jauni stikla darbi, pētot, eksperimentējot, atklājot arvien jaunas stikla šķautnes un iespējas savienojumā ar citiem materiāliem, radot stiklu ar turpinājumu, sadarbojoties ar citu jomu meistariem, tiek attīstītas idejas, top arvien jauni darbi. Tā tapuši darbi, kuros apvienots stikls un koks, stikls un keramika, stikls un metāls, stikls un ķīmiskie elementi. Šogad uzsākta jaunas idejas īstenošana, pētot stiklu un skaņu. Atsevišķu formu stikla trauki skan īpaši dzidrās skaņās. Ieklausoties šajās skaņās, radās doma izveidot arī atsevišķu stikla mūzikas instrumentu, kura skanošās daļas gatavotas no kausēta stikla. Sīkāk internetā: www.ziemelblazma.riga.lv.