Latvijā jau sākusies tautas skaitīšana, izmanto jaunu metodi
Tautas skaitīšana Latvijā sākusies jau tagad! Turklāt, pirmo reizi valsts vēsturē skaitīšana nenotiks ar intervijām klātienē vai aptaujājot elektroniski. Pirmie skaitīšanas rezultāti būs zināmi jau pavisam drīz – augusta beigās.
ReTV Ziņas skaidroja – vai tautas skaitīšana būs precīzāka un ātrāka, ja tiks izmantoti tikai reģistros pieejamie dati.
Šobrīd rit 11.tautas skaitīšana Latvijā. Kā ReTV Ziņām apgalvo Centrālā statistikas pārvalde (CSP), šīs tautas skaitīšanas dati būšot vēl precīzāki nekā 2011.gadā, jo tiks izmantoti tikai administratīvie dati.
Sigita Šulca, CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece: “Reģistrus izmantojam kopš 2012.gada, Iedzīvotāju reģistrā ir vairāk, uz vietas – krietni mazāk. Statistiķi kombinē no 40 reģistriem, aptuveni 250 mainīgos par katru cilvēku, tad saprotam to varbūtību.”
Taču pastāv arī kļūdas faktors mājokļu skaitīšanā, kad iedzīvotāji ir deklarēti vienā dzīvesvietā, bet faktiski mitinās citviet. Tāpat nav arī precīzas uzskaites, vai un cik cilvēku devušies dzīvot ārvalstīs. Uz šīm kļūdām norāda arī statistikas pārvaldē Sigita Šulca: “Labi zināma situācija, ka ģimenei ir vairākas mājas un lai nebūtu jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, tad var pat bērnu iedeklarēt.”
Kā ReTV Ziņām atzina pārvaldē, ja datus ņemtu, piemēram, tikai no Iedzīvotāju reģistra, tad kļūda būtu liela – līdz pat 20%, bet, tā kā dati tiek iegūti no dažādām vietnēm, kļūdas faktors esot ap 5%, kas statistiķiem ir normas robežās.
Katra valsts izlemj, cik bieži veic tautas skaitīšanu. Ja Latvijā to dara reizi desmit gados, tad, piemēram, Francijā katru gadu. Iegūtie dati noder starptautiskā līmenī. Datus Eiropā apkopo Eiropas statistikas birojs, un tas ievāc dažādu informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Deivids Toroguds (David Thorogood), Eurostat tautas skaitīšanas eksperts: “Ar datiem ir iespēja apskatīt, cik veiksmīga ir tevis pārstāvētā valsts salīdzinājumā ar citām. Tāpat datus ir iespējams izmantot, lai apskatītu, kā strādā valstu politika un kā valsts var attīstīties nākotnē.”
Metodes tautas skaitīšanai arī ir dažādas. Ja Latvijai neklātienes skaitīšana ir jaunums, tad tādu ideju izmanto jau ilgāku laiku daudzas citas valstis pasaulē. Turpina Toroguds: “Dažās valstīs datus ievāc klātienē, apmeklējot cilvēku mājās. Dažas valstis ir atzīmējušas, ka šobrīd to ir grūti izdarīt, tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas, lai dati tik un tā būtu ievākti. Latvija un citas Eiropas Savienības valstis meklē labākos risinājumus, lai tautas skaitīšanu varētu veikt pēc iespējas drošākos apstākļos.”
Tikmēr Latvijā rezultātus no kārtējās tautas skaitīšanas varēs iegūt jau augusta beigās. Sigita Šulca, CSP: “Šī mēneša beigās publicēs pirmos tautas skaitīšanas datus. Datu lietotājam tie ir aktuāli, līdz mēneša beigām būs gatava ģimenes struktūra jeb kodols – tas ir viens no rādītājiem, kas nepieciešams Labklājības ministrijai – šķirti vecāki, laulātie ar bērniem, kurā novadā dzīvo, tagad publicēs pa reģioniem.”
CSP iecerēts – inovatīvā pieeja ļaus sagatavot datus pēc iespējas ātrāk, nekā tas bija iepriekš. Ja pirms tam tautas skaitīšanas kopējie rezultāti bija jāgaida vairākus gadus, tad šoreiz iedzīvotāju skaits būs zināms pēc nepilna gada. Tikmēr statistiķi jau tagad zina – salīdzinājumā ar iepriekšējo tautas skaitīšanu 2011. gada sākumā, šogad iedzīvotāju skaits samazinājies par 166 tūkstošiem.
