No šodienas būtiski mainās Covid-19 ierobežojumi Latvijā

Minētie noteikumi paredz, ka no šodienas līdz 31.augustam pasākumā iekštelpās, kuru kopējā platība ir mazāka nekā 1000 kvadrātmetri, vienlaikus varēs uzturēties ne vairāk kā 250 cilvēki.

Savukārt telpās, kuru platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, varēs pulcēties ne vairāk kā 500 cilvēki.

Ievērojot, ka uz vienu personu tiek nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības, no šodienas līdz mēneša beigām ārtelpās varēs pulcēties ne vairāk kā 3000 cilvēki.

Kultūrvietās notiekošo pasākumu apmeklētājiem no šodienas, atrodoties fiksētās un personalizētās sēdvietās, būs jāievēro savstarpēja viena metra distance.

Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, muzeju, bibliotēku, kultūras centru, izstāžu zāļu, brīvdabas estrāžu, teātru ēku, koncertzāļu, kinoteātru un šo kultūrvietu ārtelpā notiekošo pasākumu apmeklētāji, atrodoties fiksētās, personalizētās sēdvietās, varēs sēdēt kopā pa divi, ja personas nav vienas mājsaimniecības pārstāvji. Savukārt vienas mājsaimniecības locekļi varēs sēdēt ne vairāk kā četru personu grupā.

Starp katrām divām aizpildītajām sēdvietu grupām pasākuma rīkotājam būs jānodrošina viena metra distances ievērošana vai aizsargbarjeras uzstādīšana. Pametot savu sēdvietu, pasākumu apmeklētājiem būs jāturpina ievērot savstarpēja divu metru distance.

Kā skaidroja Kokale, tuvojoties kultūras pasākumu organizatoru, tai skaitā valsts un pašvaldību teātru, Latvijas Nacionālās operas un baleta, kā arī koncertorganizāciju un privāto pasākumu organizatoru rudens sezonai, bija nepieciešams noteikt jaunu regulējumu, saskaņā ar kuru veikt savlaicīgu iepriekš plānoto un izpārdoto kultūras pasākumu pārcelšanu un uz tiem iegādāto biļešu maiņu.

Informācija par kultūrvietās notiekošo pasākumu apmeklētājiem tiks fiksēta biļešu nomaiņas brīdī un uzglabāta vienu mēnesi, lai nepieciešamības gadījumā to varētu nodot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā.

Regulējums attiecībā uz distances ievērošanu kultūrvietās notiekošajos pasākumos mainīts arī kaimiņvalstīs - Igaunija šādu regulējumu pieņēmusi 9.jūlijā un tas paredz, ka no 15.jūlija iekštelpās var pulcēt līdz 1500 personām, vienlaikus nosakot 50% no telpu piepildījuma kapacitātes. Savukārt Lietuvā šādu regulējumu pieņēma 16.jūlijā un tas paredz, ka no 1.septembra atcelti kultūras pasākuma apmeklētāju skaita ierobežojumi, nosakot vismaz viena metra distances ievērošanu, norādīja ministrijas pārstāve.

Tāpat no šodienas visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tajā skaitā kultūras jomas darbiniekiem, būs obligāti jāveic divas Covid-19 analīzes ar piecu līdz septiņu dienu intervālu, paredz valdības veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Jaunā kārtība paredz, ka pirms darba pienākumu sākšanas ārvalstniekiem būs jāveic Covid-19 tests. Tas nozīmē, ka personai līdz analīžu negatīva rezultāta saņemšanai būs jāatrodas pašizolācijā un tikai tad varēs doties pildīt darba pienākumus.

Savukārt piektajā līdz septītajā dienā pēc izbraukšanas no valsts, uz kuru ir attiecināmi piesardzības pasākumi, tests būs jāatkārto otru reizi, jo Covid-19 infekcija var atklāties arī vēlāk. Ministrijā skaidro, ka visbiežāk inficēšanās ar Covid-19 atklājas tieši piektajā līdz septītajā dienā pēc inficēšanās.

Šobrīd ārvalstnieki, tostarp kultūras darbinieki, kas ierodas no valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, darba pienākumus varēja īstenot, pirms tam neatrodoties 14 dienu pašizolācijā. Tās ir personas, kuras ir saņēmušas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atļauju vai iebrauc Latvijā ar kultūras ministra rīkojumu.

Liela daļa jauno inficēšanās gadījumu ir saistīti ar inficēšanos no ieceļotājiem, kā arī pieaug to gadījumu skaits, kad inficēšanās saistīta ar ieceļojušajiem darbiniekiem. Laikposmā no 22.jūnija līdz šim brīdim 28% Covid-19 saslimšanas gadījumu ir saistīti ar iebraucējiem Latvijā. Tādējādi anotācijā tiek secināts, ka, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus uzņēmuma darbiniekus, ir nepieciešams nodrošināt agrīnu inficēšanās gadījumu atklāšanu.

Valsts šīs analīzes apmaksās tad, ja par personu tiek Latvijā maksāti nodokļi, savukārt citos gadījumos izmaksas segs pats cilvēks vai organizētājs, kas ir uzaicinājis viesmākslinieku. Piemēram, nav paredzēts, ka par kultūras darbinieku, kurš uzaicināts no ārvalstīm, izmaksas segtu Kultūras ministrija. Tās segs pasākuma organizētāji vai pats cilvēks pēc savstarpējās vienošanās.

Tāpat no šodienas mācību procesu varēs organizēt klātienē izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī nepieļaujot drūzmēšanos.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs iepriekš informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē, un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā tagad.

Valdības atbalstītie grozījumi nosaka, kā arī šajā gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.

IZM norāda, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.

Lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājam būs jānosaka kārtība par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanāli ar izglītojamiem un viņu vecākiem.

Attiecīgi izglītības iestādēm sadarbībā ar dibinātāju ir jāizstrādā rīcības plāns, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās un mācības nepieciešams īstenot attālināti lielākā apjomā vai pilnībā tāpēc, ka, piemēram, izglītības iestādei, izglītojamajam vai darbiniekam Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus vai novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums pašvaldības administratīvajā teritorijā atbilstoši SPKC sniegtajai informācijai.

IZM uzsver: ja SPKC konstatēs saslimšanas gadījumu ar Covid-19, kas būs saistīts ar konkrētu izglītības iestādi, centrs veiks epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā nosakot personu loku, kas bijušas ciešā kontaktā ar saslimušo.

Vadoties no epidemioloģiskās izmeklēšanas datiem par Covid-19 izplatības riskiem konkrētajā izglītības iestādē un kontaktpersonu loku, tiks noteikti konkrēti pretepidēmijas pasākumi, tai skaitā, ja nepieciešams, tiks rekomendēts ieviest karantīnas pasākumus izglītības iestādē un sākt mācības attālināti. Tāpat, konstatējot nozīmīgu saslimšanas pieaugumu kādā konkrētā administratīvā teritorijā, kas būs saistīta ar izglītības iestādēm, Veselības ministrija rosinās MK pieņemt lēmumu par karantīnas noteikšanu konkrētā teritorijā vai attālinātā mācību procesa ieviešanu konkrētā teritorijā.

Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka izglītības iestādes, ja iespējams, neorganizē pasākumus ar plaša mēroga savstarpēju dažādu klašu vai grupu pulcēšanos.

Grozījumi paredz, ka mācību procesa norisē viena klase, grupa vai kurss, ja jau netiek dalīts grupās, pēc būtības atrodas līdzīgā situācijā kā darba kolektīvs. Tādējādi nav obligāti jāpiemēro distancēšanās prasības, taču izglītības iestādei ir pēc iespējas jāorganizē klašu vai grupu savstarpējā distancēšanās.

Izglītības iestādēm ir jāizvērtē konkrētie apstākļi un riski, lai pēc iespējas mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas, un jāinformē izglītojamie, viņu likumiskie pārstāvji, darbinieki un pakalpojumu sniedzēji par šīm prasībām.

Grozījumi paredz, ka skolā tiek organizēta izglītojamo, viņu likumisko pārstāvju, darbinieku un citu personu plūsma, nepieļaujot drūzmēšanos, pulcēšanos un veicinot iespēju ievērot distancēšanās prasības. Minētais attiecas arī uz dienesta viesnīcu un koplietošanas telpu izmantošanu.

Lai nodrošinātu izglītojamo plūsmu nekrustošanos arī ēdināšanas laikā, IZM rosina to organizēt pēc plūsmu principa. 

Ņemot vērā minēto, izglītības iestādēm būs jāplāno, kā efektīvāk organizēt izglītojamo ēdināšanu, tai skaitā paredzot laiku pusdienu pauzēm, roku mazgāšanai un drošai ēdiena sadalei.

Savukārt par studiju procesa norisi augstskolās un koledžās noteikts, ka augstskola vai koledža nosaka iekšējo kārtību un atbildīgos par to, kā konkrētajā institūcijā tiek īstenotas ekspertu prasības.

Grozījumi paredz, ka, novērtējot savu konkrēto situāciju, augstskola vai koledža nosaka kārtību, kā un kādā apjomā izglītības programmas kursa vai moduļa daļu var īstenot attālināti, lai nodrošinātu studējošiem distancēšanās iespēju.

Tāpat augstskolai un koledžai ir ne vēlāk kā divas nedēļas pirms akadēmiskā gada sākuma jāinformē ārvalstu reflektanti un studējošie par šo noteikumu prasībām.

Tāpat augstskolām un koledžām noteikts pienākums apkopot informāciju par ārvalstu studentu ierašanās laiku un uzturēšanās vietas adresi, kā arī, ja tas ir iespējams, sadarbojoties ar ārvalsts studējošo nodrošināt pašizolācijas iespēju, ja viņš ieradies Latvijā un ja šo noteikumu regulējums konkrētajā situācijā tādu pienākumu ārvalstu studējošajam paredz.

IZM uzsver, ka ieceļojušajam studējošajam ir jābūt rakstveida apliecinājumam no augstskolas vai koledžas, ka viņš ir pilna laika vai apmaiņas studējošais un viņa studijas attiecīgajā augstskolā vai koledžā notiek klātienē. Attiecīgi pieņemtie grozījumi paredz atļaut iebraukt caur Eiropas Savienības ārējo robežu pilna laika un apmaiņas studējošajiem, ja augstskola vai koledža ir izsniegusi rakstveida apliecinājumu par studējošā imatrikulāciju un studiju organizēšanu klātienē.

Atbalstītie grozījumi arī paredz, ka vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības izglītojamiem, kuriem ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai, ir tiesības attālinātā mācību procesā saņemt šo pakalpojumu līdz 25 stundām nedēļā, vispārējās pirmsskolas izglītojamiem - līdz 40 stundām nedēļā.

Atsevišķi pieminēts arī tas, ka pieaugušo izglītības programmās maksimālais personu skaits grupā 50 tiek saglabāts līdz šī gada 31.oktobrim. Tāpat, ievērojot pieaugušo personu auditoriju minētajās izglītības programmās, tām piemēro vispārējās pulcēšanās un distancēšanās prasības, tai skaitā divu metru fizisku distanci.

Pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām grozījumi papildu jaunus nosacījumus neizvirza - tās darbojas jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējus piesardzības pasākumus.

Noteikumi arī paredz, ka bērnu nometnēs bērnu skaits grupā - ne vairāk kā 30 dalībnieki - tiks saglabāts līdz 31.oktobrim.