Ar pagalma izrādēm teātri nenoturēt - Liepājas teātris nāves ēnā
Ja Liepājas teātris nesaņems no valsts finansiālu palīdzību Covid-19 krīzes seku likvidēšanai, oktobrī neatliks nekas cits kā slēgt durvis, neslēpj teātra vadītājs Herberts Laukšteins. Kopš marta, kad valstī izsludināja ārkārtas situāciju, nav bijuši ieņēmumi, jo izrādes nedrīkstēja notikt.
Juridiski Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tāpēc tam gāja secen valdības finansiālais atbalsts – vienīgais tāds Latvijā. Par nenotikušām izrādēm ir 88 198 eiro liels parāds skatītājiem, un Laukšteins paredz, ka tūlīt būs liels spiediens – atdodiet naudu vai kāpiet uz skatuves. Lai norēķinātos ar skatītājiem, katru dienu būtu jāspēlē vairākas izrādes pēc kārtas, kas, protams, nav reāli.
Trešā daļa bezdarbniekos
Darīts jau tā viss iespējamais, lai samazinātu izdevumus, 30% no visiem štata darbiniekiem kļuvuši par bezdarbniekiem – ja nav izrāžu, skatuves strādniekiem nav darba.
“Aktieru algas veido no divām daļām – no pamatalgas un no aktīvās darbības, cik katrs spēlē izrādēs. Pamatalga pagaidām ir saglabāta. Taču mums ir norunas ar vairākiem tehniskajiem darbiniekiem, kuriem nevarējām atrast nodarbošanos bez izrādēm. Esam vienojušies, ka viņi iestājas bezdarbnieku uzskaitē līdz brīdim, kamēr atjaunojam darbu. Bet, ja nebūs naudas, nebūs arī ko aktieriem maksāt. No pašvaldības saņemam dotācijas daļu, kas bija nolemta gada sākumā, ar to pietiks algām tikai līdz oktobrim,” Kas Jauns Avīzei stāsta Laukšteins.
Sarunas Kultūras ministrijā nekādu reālu rezultātu pagaidām nav devušas. Ministrija lūgusi sagatavot sīkākus aprēķinus par krīzes ietekmi, un augusta otrajā nedēļā būs jauna tikšanās.
“Visi pārējie teātri saņēma formulāru, pēc kura attiecīgi aprēķināja pabalstu apmērus. Mēs esam panākuši tikai to, ka formulāru mums iedod, un mēs aizpildām. Ministrija atsaucās uz to, ka esam pašvaldības uzņēmums, un līdz ar to valsts nenes nekādu atbildību par mums. Tas ir ļoti apšaubāms arguments, jo pa lielam jau valsts apturēja mūsu darbību,” atgādina Laukšteins.
Atgādinājums, ka vēl dzīvi
Teātris savā autostāvlaukumā un pagalmā rīkos brīvdabas izrādes – 5. augustā atklās koncertsēriju Vasaras vakari Liepājas teātrī, aktieri izpildīs dziesmas gan latviešu, gan angļu un franču valodā.
Tomēr pašiem nav vajadzīgās tehnikas, tā jāīrē par dārgu naudu, bet nav garantijas, vai atnāks gana daudz skatītāju un ieguldījumi atgriezīsies.
“Mums ir ļoti liels rēķins par aparatūras un skatuves īri augustā brīvdabā paredzētajiem koncertiem, bet pagaidām skatītāji biļetes nepērk. Pagalma koncerti ir nelieli, var sanākt 50 cilvēku, un tas nav nekāds bizness. Tas ir tikai atgādinājums, ka mēs vēl esam dzīvi un labprāt gribam strādāt. Pamatuzdevums ir atgriezties pie repertuāra izrādīšanas, pie skatītāju pilnām zālēm bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas ir mūsu mērķis,” saka Laukšteins.
Piemēram, izrādīt mūziklu Purva bridējs šobrīd nevar, jo lielajā zālē ar 468 vietām drīkst ielaist tikai 104 skatītājus. Ar šiem ieņēmumiem pat nepietiek, lai segtu izrādes izdevumus, iznāk tikai mīnusi.
Par jauno sezonu Laukšteins neko neprognozē, jo nav zināms, ko valdība teiks, ik pa laikam kaut kas mainās. “Es pieļauju, ka lielos publiskos pasākumos varētu būt temperatūras skeneri, kas dos garantiju, ka blakussēdētājs nav inficēts. Jābūt drošībai, un tas ir pirmais, kas nepieciešams,” spriež Laukšteins.
Pujātam nav laika pat sēņot
Aktieris Edgars Pujāts saņem pamatalgu, pārskaitīta arī atvaļinājuma nauda. Iztikšanai vēl ir mazākas privātballītes, vadījis pāris koncertus, bet lielu masu sarīkojumu nav, un tas ietekmē finansiāli un arī citādā ziņā.
“Es nevaru zīlēt kafijas biezumos, bet tas viss ir zvaigznēs ierakstīts, kas būs. Politika tiek mērķēta uz to, ka veidos maza formāta izrādes un ļoti daudz. Tas nenotiks tikai Liepājas teātrī, bet arī visos pārējos. Lielos gabalus ierobežos spēlēt,” ar Kas Jauns Avīzi pārdomās dalās aktieris.
Sarežģījumus rada juridiskais statuss. “Ja mums pašiem nav kaut cik normāli vidējie ieņēmumi, tas ir ļoti riskanti. Ja ir valsts iestāde, tad valsts meklē kādas iespējas, bet mums apakšā stāv pašvaldība. Tas ir riska moments, jo neesam vienīgie bēdubrāļi mūsu pašvaldībai uz pleciem, ir daudzas iestādes, kuras cietušas no koronavīrusa sekām,” Pujāts rēķinās ar realitāti.
Viņam pašam tagad laukos esot daudz darba – no viena gala sākot, kad pabeidz, atkal jāsāk pa jaunam. Pat sēnēs vēl neesot bijis, jo jābetonē, jāceļ šķūnītis, līdz pulksten trijiem ir par bērnu aukli, arī tas nav vienkārši. “Man iet kā laukos, neba es vienīgais vai pēdējais. Visu laiku kaut kas darāms.”
Aktieris pauž: lai kā arī nebūtu, viņš vienmēr optimistiski raugās nākotnē – jāuztur ģimene un jādomā idejas. Šis laiks liekot kustināt smadzenes un visam pieiet radošāk. “Cilvēki ir izslāpuši teātra izrādes un koncertus skatīties dzīvajā. Skatītāji būs. Varbūt procentuāli neliela daļa neilgi atturēsies, bet tas nebūs uz ilgu laiku.”
Gan darbi, gan atpūta
Arī aktrisei Laurai Barbarai Jerumai bez pamatalgas ir papildu darbiņi, jo nesēdēšot rokas klēpī salikusi. “Filmējos vasarā filmā Banāns upē, kur man ir epizodiska loma. Šovasar pirmoreiz darbojos kameras otrajā pusē, veidoju grupas Willow Farm dziesmas Lai kļūtu laimīgs videoklipu – esmu tā idejas autore, veidoju radošo komandu un organizēju filmēšanu. Tā bija jauna un aizraujoša pieredze. Ja dara un meklē iespējas, tad var atrast, nav mazāk darba nekā citās vasarās. Tagad viss ir daudz koncentrētāk, īpašāk. Jābūt atvērtam visiem iespējamajiem variantiem,” uzskata aktrise.
Neraugoties uz visu, Laura bijusi arī atvaļinājumā – bijis neliels ceļojums pa Latviju, Baltijas jūras un saules baudīšana, lieliski pavadījusi laiku kopā ar ģimeni. Viss esot atkarīgs no mūsu attieksmes.
“Es domāju, ka viss būs labi, arī teātrim tiks atrasts kāds risinājums valstiskā vai pašvaldības līmenī. Neticu, ka Kurzemē vienīgo profesionālo teātri slēgs, nepazudīsim. Teātrī ir sākušies mēģinājumi, kaut man personīgi vēl ne. Skaisti ir tas, ka aktrisēm dzimst bērniņi, un mums, citām, jāielec jauno māmiņu lomās. Un man arī būs ko darīt. Jāapgūst jaunas lomas, dzīve turpinās, nekas nav apstājies. Viss ir tikai uz labu,” pārliecināta ir Laura.
Vienreiz jau gribēja likvidēt
Pašvaldība pārņēma Liepājas teātri 2008. gadā, kad toreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis to rosināja likvidēt.
“Bija pamatota cerība, ka atbalsta sniegšana netiks vērtēta pēc teātru piederības valstij vai pašvaldībai, bet pēc nepieciešamības sniegt atbalstu kultūras smagsvariem Latvijā, kas cietuši ārkārtējās situācijas ietekmē,” paudis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis.
Kultūras ministrijas sākotnējais lēmums neatbalstīt teātri, pamatojoties uz tā juridisko statusu, ir augstprātība, intervijā Rietumu radio pavēstījis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks.
Reāli Liepājas teātris faktiski ir tāds pats kā Daugavpils un Valmieras teātri, taču tie kā valsts kapitālsabiedrības atbalstu saņēma. “Valdībai bija iespējas gan kreditēties, gan saņemt naudu no Eiropas Savienības, kamēr pašvaldība šobrīd vispār nedrīkst kreditēties bez valdības atļaujas,” norāda Sesks. Līdzīga situācija bijusi arī ar lidostu, proti, kamēr Rīgas lidosta atbalstu saņēma, Liepājas lidostu valsts neatbalstīja.
Augustā paredzēts izvērtēt visu Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrību finanšu plūsmu un kopējo situāciju, tajā skaitā arī teātrim. Pēc tam pašvaldība kopā ar Liepājas teātri iezīmēs konkrētus izdzīvošanas plāna scenārijus. Pašvaldība papildus jau esošajam budžetam atbalstījusi teātra 1. augusta koncertuzvedumu Meklējam aktierus.
SIA Liepājas teātris apgrozījums pērn bija 775 618 eiro, zaudējumi sasniedza 30 865 eiro, iepriekšējos gados strādāts ar nelielu peļņu.
