Nekustamā īpašuma nodokļa projekts šokē mājokļu īpašniekus

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka vērtība ir jāmaina un jāapstiprina vienu reizi četros gados, un šobrīd tas atbilst 85% no īpašumu tirgus cenām, kādas tās bija 2012.–2013. gadā.

Bagātie pārdod, maksā arī pārējie

Jaunā kadastrālā vērtība tiek noteikta pēc 2019. gada 1. jūlija cenām jau 100% apjomā, un speciālisti prognozē, ka kopumā tā dubultosies, arī vietās, kur jau šobrīd ir pietiekami liela. Līdzīgi augs arī nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir 1,5% gadā no nekustamā īpašuma kadastra vērtības.

Jau tagad vairākās vietās, piemēram, Jūrmalā, daudzi nespēj šo nodokli samaksāt, un pašvaldība ir spiesta dot pamatīgas atlaides.

Kadastra vērtības noteikšanas metodika kā pamatu ņem vērā konkrēta īpašuma tuvumā notikušus darījumus – ja blakus esošos zemes gabalos būs uzbūvētas lielas un jaunas privātmājas, to pārdošanas cena var ietekmēt arī tuvējos vecos īpašumus.

No tā jau pieminētajā Jūrmalā visvairāk cieš vecie pamatiedzīvotāji, kuru nelielo māju vērtību paaugstina jaunbagātnieku pilis. Tāda pati situācija gaidāma Pierīgā – Mārupē, Babītē, Stopiņos un citur, kur pēdējos gados uzbūvēts daudz privātmāju un arī dzīvokļu namu.

Krass pieaugums

Pēc VZD aprēķiniem redzams, ka vislielākais nodokļa pieaugums gaida to dzīvokļu īpašniekus, kuri dzīvo ēkās, kas būvētas pēc 2000. gada – šobrīd to aprēķinātā kadastrālā vērtība ir tikai 30% no faktiskās vērtības. Tas nozīmē, ka pašreizējais koeficients 0,3 pieaugs līdz 1,02 jeb vairāk nekā trīs reizes un visvairāk to izjutīs Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji.

Vairāk nekā divas reizes pieaugs kadastrālā vērtība individuālajām dzīvojamajām mājām, kas būvētas pēc 2000. gada, arī komerciālajām un sabiedriskajām ēkām, taču vislielākais pieaugums paredzēts palīgēkām. Vairāk nekā trīs reizes palielināsies kadastrālā vērtība lauksaimniecības un meža zemēm un arī ūdeņiem.

Plānots, ka atsevišķos rajonos paaugstināsies arī padomju laikā celto sērijveida dzīvojamo māju dzīvokļu vērtība, kas vērtējams kā absurds, jo lielākajai daļai šai ēku kategorijai jau beidzies 50 gadu noteiktais ekspluatācijas termiņš.

Tātad, ja kadastrālā vērtība ir, piemēram, 10 000 eiro, tad īpašuma nodoklis no 2022. gada sasniegs 150 eiro gadā, bet privātmājai 200 000 eiro vērtē – 3000 eiro gadā.

Jebkurš īpašnieks jau tagad var apskatīt plānoto kadastra vērtību VZD mājaslapās kadastrs.lv un kadastravertiba.lv, ierakstot meklētājā sava īpašuma kadastra numuru.

Tirgus situācija ir strauji mainījusies

Covid-19 krīzes dēļ situācija krasi atšķiras no tās, kas bija pagājušā gada vidū, un nekustama īpašuma tirgus apjomi un cenas ir kritušās. Neviens arī nevar prognozēt, kā tā attīsties turpmāk.

Sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs Artūrs Žuromskis ir veicis interesantu pētījumu, kas publicēts pietiek.com. Viņš izanalizējis brīvi izvēlētus pēdējā laika darījumus – pa desmit dzīvokļiem Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā, desmit privātmājas ar zemi Rīgā un Mārupē, tikpat savrupmāju apbūves zemes gabalu, biroju ēku ar zemi, biroju telpu, komerciālas apbūves zemes gabalu un noliktavu ēku Rīgā, desmit lauksaimniecības zemes gabalu visā Latvijā.

No kopumā 130 analizētajiem darījumiem 39 gadījumos jeb 30% prognozētā kadastrālā vērtība būtiski, vismaz par 15%, pārsniedz darījuma faktisko vērtību, bet lielākā atšķirība ir bijusi vairāk nekā 80 procentu. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem arī citās pilsētās.

Milzīga atšķirība vērojama darījumos ar biroju telpām un ēkām, kur kadastra vērtība darījuma summu pārsniegusi 17 gadījumos no divdesmit, un vienā gadījumā atšķirība bijusi pat 334% jeb 3,3 reizes lielāka. Aptuveni līdzīgas ar tirgus cenām ir tikai aprēķinātās kadastra vērtības lauksaimniecības zemei. Ir pilnīgi skaidrs, ka bez aktuālām izmaiņām, ieviešot šādi aprēķināto kadastra vērtību, tā būs katastrofa ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem, jo kopumā tas attieksies uz aptuveni 820 000 dažādu īpašumu.

Šāds lēmums izraisīs arī vēlmi maksimāli vilkt garumā jaunbūvju nodošanu ekspluatācijā, jo par nenodotām ēkām nodoklis nav jāmaksā.

Domstarpības starp ministrijām

Līdztekus jaunajam kadastra vērtību aprēķinam jau vairākus gadus rit diskusija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim – tāda prakse jau ir Igaunijā un Lietuvā.

Latvijā pagaidām Tieslietu un Finanšu ministrija nav spējušas atrast kopēju valodu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kura pārraudzībā ir VZD, jau paziņojis: “Nodokļu sloga paaugstināšana iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama, tāpēc mēs jau gadu cīnāmies, lai tiem ieviestu neapliekamo minimumu.”

Latvijā tādējādi no nodokļa būtu pilnībā atbrīvoti īpašumi, kuri kalpo kā vienīgā mājvieta un kuru kadastra vērtība ir līdz 100 000 eiro. Ja lielāka, tad nodokli aprēķinās no summas, kas šos 100 000 eiro pārsniedz. Proti, ja īpašuma vērtība noteikta, piemēram, 90 000 eiro, tad nodoklis jāmaksā nebūs. Par 110 000 eiro vērtu īpašumu būtu jāmaksā par 10 000 eiro, un tas būtu 150 eiro gadā.

Finanšu ministrija pagaidām konkrētas atbildes nesniedz, aprobežojoties ar vispārēju konstatāciju: “NĪN bāze ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, tātad, lai FM varētu sākt vērtēt iespējamos NĪN modeļus, sākotnēji bija vajadzīgas jaunās aktualizētās kadastrālās vērtības. Patlaban FM ir sākts darbs pie NĪN politikas izmaiņām, sākotnēji vērtējot dažādus variantus, kas, nesamazinot pašvaldību ieņēmumus, ļautu samērīgi sabalansēt NĪN slogu.”

Nekustamā īpašuma nodoklis ir galvenais pašvaldību ienākumu avots, taču šīs valdības laikā to ienākumi ir samazināti, bet pienākumi palielināti. Tām samazināti ieņēmumi no azartspēļu, dabas resursu un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, bet par pienākumu noteikta 1.–4. klases skolēnu ēdināšana.

Vai būs valdības krīze?

Bordāns 21. jūlijā apstiprināja – ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvāto nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu, viņš ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā VZD izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības.

Jautāts, vai šī situācija neapdraud valdības stabilitāti, jo šis jautājums tieši skar valsts budžetu, Bordāns atbild: “Jaunās vērtības nestāsies spēkā tikmēr, kamēr netiks pieņemts likums, kas būs taisnīgs visai sabiedrībai. Nenotiks nekas slikts, ja valdība sašķobīsies tādu lietu dēļ, kas ir vērstas uz sociālā taisnīguma ieviešanas principiem.”