Rutkaste norāda, ka krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai
Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.
Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū. "Tas pildītu divas labas lietas ekonomikā - palīdzētu uzņēmumiem veiksmīgāk konkurēt šajā pēckrīzes situācijā un palīdzētu cilvēkiem, kas krīzes ietekmē palikuši bez darba, ātrāk atgriezties darba tirgū," sacīja Rutkaste.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tostarp darbaspēka nodokļu slogs ir proporcionāli lielāks zemāko algu saņēmējiem.
"Ja mēs gribētu nodokļu slogu samazināt tā, lai atslogotu tieši zemo algu saņēmējus no nodokļu nastas, tad diemžēl tur vairs ar IIN samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz - atvieglojumi jau sniedzas tuvu darba algai un vairs nav no kā maksāt šo IIN. Zemo algu galā darbaspēka nodokļu slogu pamatā rada sociālais nodoklis, kas Latvijā ir salīdzinoši augsts," klāstīja Rutkaste.
Viņš norādīja, ka tādējādi darbaspēka nodokļu slogu būtu iespējams mazināt, samazinot VSAOI nodokļa likmi, un nodokļu ieņēmumu iztrūkumu, kas veidotos valsts budžetā, kompensējot ar citiem nodokļiem, piemēram, ar patēriņa nodokļiem, palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.
"Lai kompensētu četru procentpunktu samazinājumu VSAOI likmei, PVN likme būtu jāceļ par apmēram 2-3 procentpunktiem, kas, protams, iedzīvotājiem, ja tas notiktu vienā reizē, radītu papildus slogu," atzīmēja Rutkaste, piebilstot, ka tādējādi Latvijas Banka piedāvā PVN likmi palielināt par vienu procentpunktu, atgriežoties pie 22%, kāda tā jau savulaik Latvijā bija, bet pārējo nodokļu ieņēmumu iztrūkumu kompensēt, pārskatot mikrouzņēmumu nodokļa un pārējos labvēlīgos nodokļu maksāšanas režīmus, kā arī, iespējams, ieviešot minimālās sociālās iemaksas.
Pēc Latvijas Bankas publiskotās informācijas, lai darbiniekam nodrošinātu mēnešalgu 1000 eiro apmērā "uz rokas", uzņēmums Latvijā nodokļos samaksā 743 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 710 un 561 eiro.
Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.
