Valsts prezidenta rezidencei Jūrmalā siltumenerģijas patēriņš samazināsies par 50%
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pabeiguši energoefektivitātes projekta īstenošanu Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā – veikta ēkas fasādes atjaunošana, jumta un ārsienu siltināšana, fasādes apgaismošana, kā arī logu un ārdurvju nomaiņa, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz pat 50%.Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Būvdarbos tiek ieguldīti 481,71 tūkstotis eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma, gan VNĪ kapitālieguldījumiem.
Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja. Paralēli ēkas siltināšanas darbiem pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma tika veikta kosmētiskā apdare ēkas iekštelpās, atjaunojot gadu gaitā dabiski nolietoto grīdas segumu, sienu un griestu krāsojumu, kā arī apdarot iekštelpu logu ailes pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas. Vienlaikus tika realizēts interjera dizaina projekts ēkas 1.stāvā, kas kalpo reprezentatīvajai funkcijai - sēdēm un oficiālām sarunām. Dizaina projektu veidoja arhitekte Elita Pole (SIA “Heinrihs un Pole”). Projekta ietvaros iegādātas mēbeles formālām un neformālām sarunām, iebūvējamie plaukti un krēsli koncertiem – kopumā aptuveni 100 vienību par 58,29 tūkstošiem eiro, kā arī veikta aizkaru un paklāju piegāde par 5,65 tūkstošiem eiro. Pēdējais lielākais remonts Valsts prezidenta rezidences ēkā Jūrmalā noslēdzās 2009. gadā.
Prezidenta rezidences nepieciešamību un tās atrašanos vietu Jūrmalā nosaka likums. Prezidenta rezidencē Jūrmalā, Meirovica bulvārī 31 ir dzīvojuši visi atjaunotās Latvijas prezidenti izņemot Andri Bērziņu – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe – Freiberga, Valdis Zatlers, Raimonds Vējonis.
Ar ERAF fonda atbalstu VNĪ šobrīd īstenošanā ir energoefektivitātes 10 projekti ar kopējo attīstāmo platību 84 651 m2. Četri no tiem šobrīd tiek īstenoti teātros: Dailes teātrī, Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Leļļu teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiek uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Pēc darbu pabeigšanas līdz 2022. gada nogalei ēku personāls un apmeklētāji iegūs ērtāku un patīkamāku vidi, kā arī būtiski samazināsies izdevumi par komunālajiem maksājumiem, ietaupītos līdzekļus novirzot citiem mērķiem. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku, kura kļuva par konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018" laureāti, iegūstot 1. vietu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018".
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
