Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Pagaidām vēl nav noskaidrots, kā radies radioaktīvais piesārņojums Ziemeļeiropas, arī Latvijas, debesīs. Visdrīzāk tas nācis no Krievijas. (Foto: Vida Press)

Parādās arvien jaunas versijas par radioaktīvā mākoņa virs Ziemeļeiropas izcelsmi. Izskan runas par militāriem cēloņiem 12

Sabiedrība
2. jūlijā 04:06 2020. gada 2. jūlijā 04:06
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Pagājušās nedēļas beigās virs Baltijas un Skandināvijas konstatētais radioaktīvais piesārņojums radījis visdažādākās versijas par tā izcelsmi – sākot no nenozīmīgākas tehnoloģiskas neuzmanības, beidzot ar neveiksmīgu militāru izmēģinājumu un avāriju Ļeņingradas atomspēkstacijā. Kamēr speciālisti apgalvo, ka lielam satraukumam nav pamata, sazvērestības teoriju piekritēji izplata teju vai apokaliptiskus scenārijus.

Virs Ziemeļeiropas konstatētā paaugstināto radioaktīvo daļiņu skaita izcelsme vēl nav atklāta. Eksperti pieļauj, ka radioaktīvās daļiņas mākoņos varētu būt parādījušās Krievijas ziemeļrietumos – virs Sanktpēterburgas, precīzāk – no Ļeņingradas AES, bet Krievija to kategoriski noliedz. Tikmēr par to apjomu klīst gan ticamas, gan fantastiskas versijas, pat aizrunājušies līdz tam, ka Ļeņingradas atomelektrostacijā notikusi vērienīga kodolkatastrofa. Savukārt speciālisti norāda, ka lielām bažām nevajadzētu būt – gaisā, iespējams, nelielas tehnoloģiskas kļūmes dēļ nokļuvis ļoti neliels veselībai un dzīvībai nekaitīgs radioaktīvo izotopu daudzums, piemēram, savlaicīgi nenoslēdzot AES skursteni. Tiek pieļauts arī negadījums Krievijas militārās raķetes palaišanas sakarā.

Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas izpildsekretārs Lassins Zerbo informējis, ka jūnija beigās Zviedrijas debesīs atklāta salīdzinoši neliela radioaktīvo izotopu (cēzija-103, cēzija-137 un rutēnija-103) koncentrācija. Viņš arī publicējis karti, kurā redzama iespējamais radioaktīvā mākoņa izplatības areāls, kas skar arī Latviju. Kaut arī radioaktīvais piesārņojums ir salīdzinoši neliels, tas pārsniedz normu un liecina, ka kādā atomobjektā ir noticis neplānots incidents. Paaugstināto radioaktīvo izmešu koncentrāciju fiksējušas vides monitoringa stacijas Zviedrijā, Somijā un pat Nīderlandē.

Krievi noliedz iespējamo avāriju

Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas tam varētu būt par cēloni. Visām reģiona valstīm, arī Latvijai, ir jāsniedz ziņojumi par novēroto paaugstināto radioaktivitātes fonu un iespējamajiem incidentiem enerģētikas uzņēmumos un atomobjektos. Arī mūsu Valsts vides dienests veicis pārbaudi, vai piesārņojuma cēlonis nevarētu būt „Rīgas siltumā” dedzinātā šķelda un secinājis, ka tas nav vainojams pie piesārņojuma.

Tikmēr eksperti sliecas domāt, ka cēlonis varētu būt meklējams Sanktpēterburgas apkārtnē – Ļeņingradas vai Kolas AES, vai Krievijas atomzemūdeņu flotē. Krievijas „Rosenergoatom” noliedzis, ka radioaktīvā noplūde varētu būt notikusi Krievijā un ārzemju plašsaziņas līdzekļu izplatīto informāciju, ka avots varētu būt meklējams Krievijas ziemeļrietumos nosaucis par viltus ziņām.

Ārkārtas situācijas jaudas ziņā Krievijā lielākajā kodolspēkstacijā - Ļeņingradas AES nav notikušas un radioaktivitātes fons tur netiek pārsniegts, teikts koncerna „Rosenergoatom” izplatītajā paziņojumā, kurā uzsvērts, ka Ļeņingaradas AES strādā ikdienas režīmā.

„Atliek vien atomstacijas ar skursteņiem”

Britu raidsabierdrība BBC vēsta, ka Nīderlandes Veselības un ekoloģijas nacionālais institūts ziņo, ka radionuklīdu avots meklējams rajonā no Krievijas ziemeļiem līdz Skandināvijai, bet konkrētu vietu nevar nosaukt. Starptautiskā vides organizācija „Greenpeace” pieļauj, ka radioaktīvo izmešu avots varētu būs meklējams Kolas AES (Krievija, pie Barenca jūras) vai Krievijas ziemeļu flotes atomkuģu bāzē un, protams, arī Ļeņingradas AES, kur darbojas reaktori, kādi savulaik bija Černobiļas AES.

Starptautiskās ekoloģiskās apvienības „Bellons” (Murmanska, Krievija) direktors Andrejs Zolotkovs BBC saka: „Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka fiksēts ļoti, ļoti niecīgs radionuklīdu skaits, un pie tam dažādās valstīs dažādu veidu.

Tas ir AES izmešu standarts. Tādēļ izslēdzu, ka tie varētu būtu nākoši no flotes atomkuģiem. Līdz ar to atliek atomelektrostacijas ar skursteņiem. Var pieļaut, ka nejauši ir noticis neliels tehnoloģiskā režīma pārkāpums. Hipotētiski var pieņemt, ka savlaicīgi netika aizvērts kāds skursteņa vārsts, vai kāds nelaikā ieslēdza vai izslēdza ventilācijas sistēmu”.

Tā varētu būt arī atomraķete

Pērn Krievijas ziemeļastrumu militārajā bāzē notika radiācijas izplūde, palaižot atomraķeti „Burevestņik”. Arī tagad netiek izslēgta tāda iespēja. (Foto: EPA/Scanpix)

Norvēģijas ekoloģiskā izdevuma „Barents Observer” galvenais redaktors Tomass Nīlsens BBC teica: „Tiek izteikts pieņēmums, ka piesārņojums nāk no Ļeņingradas AES, kur uzstādīti jauni reaktori, kuriem drīz vien jāsāk darboties. Bet ja „Rosenergoatom” saka, ka tā nav, manuprāt, tam var ticēt.

Neesmu speciālists radiācijas piesārņojumā, bet esmu runājis ar daudziem ekspertiem, un tādēļ neuzskata, ka pie vainas ir kāda avārija Krievijas vai Skandināvijas AES. Konstatēti vairāku veidu izotopi, un tas vedina domāt, ka vai nu tie ir kāda atomreaktora izmeši vai avārija pārstrādājot radioaktīvos atkritumus. Avārija pārstrādes procesā ir maz ticama, jo izmešu daudzums ir niecīgs. Ar izslēgšanas metodi pieļauju, ka pie vainas ir kāds militārs objekts.

Mēs zinām, ka Krievijā pie Barenca jūras ir krievu militārie reaktori. Piemēram, pagājušajā gadā notika radiācijas noplūde izmēģinot spārnoto raķeti „Burevestņik”. Krievijas militāristi to noliedza, bet pēc tam noskaidrojās, ka radiācijas noplūde notika palaižot raķeti. Krievu armijnieki jau ir slēpuši patiesību. Bet šī ir mana personīgā, nepierādītā versija”.

Izplata baumas par globālu apokalipsi

Tikmēr ne pārāk uzticamas interneta lapas izplata baumas, ka Ļeņingradas AES izcēlusies milzīga avārija. Internetavīze „Russkij Jevrej („Krievu Ebrejs”) raksta, ka daļa Ļeņingradas AES personāla šobrīd strādā diennakts režīmā, darbiniekiem izdoti aizsargtērpi un teritorijā atrodas karaspēks. „Russkij Jevrej” pat esot saņēmis šādu Ļeņingradas apgabala iedzīvotājas vēstuli:

„Mans vīrs Ivans strādā Ļeņingradas AES. Sestdien viņš aizgāja uz darbu un nākamajā dienā uz pusdienām viņam vajadzēja atgriezties, bet viņš diennakti man nezvanīja. Pēc tam atrakstīja, ka, lai mēs ar bērniem viņu gaidām mājās un katram gadījumā sapakojam mantas, ja būs jābrauc prom. Teica, ka viņa darba vietā ir lērums kara tehnikas, visi darbinieki aizsargtērpos, medicīniskais personāls panikā, ir vairāki cietušie. Vīrs paskaidroja, ka notikusi kāda avārija energoblokā. Priekšnieks esot teicis, ka darbiniekus mājas laidīšot tikai tad, kad saņems īpašu rīkojumu, bet pagaidām energoblokos pazemināta jauda. Tā viņš jau trešo dienu darbā un es par viņu ļoti uztraucos”.

Šis, pēc visa spriežot, ir kāds zinātniskās fantastikas sacerējums, kam ar reālo situāciju nav nekāda sakara. Dīvaini arī tas, ka sociālajā vietnē Livejournal, kur publicēta šī pati vēstule, rakstīts, ka „Russkij Jevrej” to attiecies publicēt. Tā kā kāds sēj viltus paniku par milzīgu kodolkatastrofu Krievijas ziemeļrietumos, kaut arī tur, visticamāk, ir noticis salīdzinoši neliels incidents.

Citi šobrīd lasa

Rebeka Koha nav vienīgā jeb Latvijas sporta daiļavas, kas ieskatījušās ārzemniekos
Autobuss, kurā brauca Autotransporta direkcijas pārstāvji, nonāvē velosipēdistu 35
Drāma Aļaskā: mājā ar 10 bērniem ielaužas dusmīgs lācis 2
Skatīt visus komentārus

"Грустно, что за моей спиной происходят такие дела": Агата Муцениеце о Павле Прилучном

Герцогиню Меган исключили из списка самых влиятельных женщин мира