foto: Paule Čurkste/LETA
Koncertzāles projekts bijušās kompartijas mājas vietā saskaņots steigā
Biroju ēka "Pasaules tirdzniecības centrs" Elizabetes ielā 2.
Sabiedrība
2020. gada 21. jūnijs, 21:43

Koncertzāles projekts bijušās kompartijas mājas vietā saskaņots steigā

LTV "de facto"

Par akustiskās koncertzāles celšanu biroja ēkas Elizabetes ielā 2 vietā pirms pusgada pirmais ieminējās bijušais politiķis Aigars Štokenbergs, taču projekta saskaņošanai Kultūras ministrija nopietni pievērsās tikai pirms dažām nedēļām, un darīja to lielā steigā, noskaidroja LTV raidījums “de facto”.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Ēka Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā uzcelta 1974.gadā. Tā būvēta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai. Partija ēkā mājoja līdz 1991.gada augustam, kad Latvija faktiski atguva neatkarību un darba vietā tika arestēts centrālkomitejas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks.

Pēc tam Elizabetes ielas 2.namu sāka saukt par “Pasaules tirdzniecības centru” un tajā iekārtojās biroji, kas sešstāvu ēkā atrodas joprojām. Pēdējos gados tika runāts, ka šeit varētu ietilpināt pa pilsētu izkaisītās Ekonomikas ministrijas struktūras, taču līdz darbu sākšanai netika.

Biroju ēka "Pasaules tirdzniecības centrs" Elizabetes ielā 2

Nacionālās koncertzāles projekta attīstība notiks Elizabetes ielā 2, Rīgā, pēc valdības sēdes preses konferencē apliecināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). ...

gallery icon
16

Vēl pagājušā gadā tika apspriestas turpat deviņas vietas Rīgā, kur celt akustisko koncertzāli. Starp tām arī bija par pārāk dārgu atzītais projekts uz AB dambja un zeme netālu no pasažieru ostas, ko bez maksas piedāvāja ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, pretī prasot ieguldījumus kvartāla infrastruktūrā. Pēdējais variants saskārās ar pretestību iedzīvotāju un politiķu vidū.

Nevienu brīdi starp apspriestajām alternatīvām nebija bijušās Komunistiskās partijas ēkas nojaukšana. Cik zināms, pirmais par šo kā piemērotu vietu koncertzālei ieminējies bijušais politiķis, tagad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieks Aigars Štokenbergs. Pērn novembrī intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” viņš minēja, ka tur ir valstij piederoša zeme un ēkas, kas “neprasa darba grupas un citu muļļāšanos.”

LTV raidījumam “de facto” tagad Štokenbergs skaidro, ka “skatoties uz tiem kritērijiem, ko savā laikā Kultūras ministrija bija izvirzījusi – atrašanās pilsētas centrā, transporta tuvumā, vēlams pie ūdens, man šķita kā rīdziniekam, cilvēkam, kas kaut kādā līmenī ir darbojies ar būvniecību, ka to vietu būtu vērts apspriest.”

Štokenbergs atzīst, ka viņa “mērķis bija novērst vismaz to aplamību, ka Ekonomikas ministrija varētu iztērēt 30 miljonus eiro un pārvākties uz vienu biroja ēku, kurai neapšaubāmi būtu vajadzīgs remonts.”

Štokenbergs apgalvo, ka ideja tiešām ir viņa, bet nevienā ministrijā par to nav runājis. Neskaitot presi, ieminējies par to vien dažiem paziņām arhitektiem.

Kultūras ministrijā “de facto” apstiprina, ka Štokenberga intervija tikusi pamanīta, tomēr jāsecina, ka tikai pusgadu vēlāk acis ministrijā iemirdzējās pa īstam.  

Steidzamības kārtā jūnija sākumā viedokli par kompartijas ēku prasīja Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Četri tās pieaicināti arhitekti 10 ballu skalā biroju mājai vidēji ielika piecinieku – tātad ēka ir ar nelielu kultūrvēsturisko nozīmi.

“Komunistiskās partijas centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika, kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ, tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu,” norāda mantojuma pārvalde.

Kultūras ministrija arī nolīga arhitektus no biroja “A+Sh”, lai noskaidrotu, vai šajā parka daļā koncertzāli maz var izvietot, un atbilde bija, ka teorētiski var.  

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

“Tas bija Kultūras ministrijas pasūtījums, kas bija jāveic diezgan īsā laikā. Tur bija norunātās 10 dienas, un kamēr mēs nonācām līdz līguma slēgšanai, tur sanāca varbūt pat vēl mazāk,” skaidro “A+Sh” valdes loceklis un līdzīpašnieks Vilnis Šlars.

Viņš stāsta, ka procesā parādījās trīs zemes gabali – bez Elizabetes 2 arī ēka Kronvalda ielā 6 un parka stūris, kas apbūves noteikumos jau iezīmēts kā nākotnes pazemes autostāvvieta un parks.
 
Kultūras ministrija ideju par koncertzāli bijušās kompartijas ēkas vietā apsprieda koncertzāles darba grupā, maija beigās ar ieceri iepazīstināja arhitektu padomi, kurā, cik zināms, nelēma “par” vai “pret”, un tālāk jautājums ceļoja pie koalīcijas partijām un uz valdību. Otrdien ministri projektam deva zaļo gaismu. Atturējās vienīgi veselības ministre Ilze Viņķele (AP), uzskatot, ka jautājums nav pietiekami izvērtēts.

Ēku Elizabetes ielā 2 nojauks. Demontāžai vajadzēs aptuveni 3 miljonus eiro, ko varēs saņemt no finansējuma “Covid-19” krīzes pārvarēšanai. Koncertzālei sludinās metu konkursu.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) nacionālās koncertzāles projektu uzskata par parāda atdošanu kultūras nozarei un skaidro, ka bijušās kompartijas mājā būtu jāveic pārāk lieli ieguldījumi.

“Mēs nonākam dilemmas priekšā - vai valsts iegulda 30 miljonus ēkā, kas ir nepiestāvīga pēc būtības parka teritorijai, jo nekur civilizētā pasaulē biroja ēkas nebūvē parka teritorijā vai arī mēs izvēlamies iet šo ceļo - šo ēku nojaukt, uzbūvēt izcilu koncertzāli, dod iespēju Latvijas būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem?” pēc valdības sēdes sacīja ministrs un atzīmēja, ka šī viņam ir ļoti nozīmīga diena.

Ministrs gan noklusē, ka abu ēku - Elizabetes 2 un Kronvalda 6 - vērtība pašlaik ir astoņi miljoni eiro un arī šī nauda, neskaitot nojaukšanu, būs jākompensē Valsts nekustamajiem īpašumiem. Ministrs arī neatklāj, cik aptuveni koncertzāle varētu izmaksāt. Iepriekš koncertzālei citā vietā - uz AB dambja - Finanšu ministrija bija lēsusi 75-95 miljonus eiro.  

Lai panāktu publisku diskusiju, arhitekts Pēteris Bajārs pēc valdības lēmuma sāka parakstu vākšanu.  Pēc arhitekta domām valstij piederošas, funkcionējošas ēkas nojaukšana, pirmkārt, būtu izšķērdība un nolaidība. Viņaprāt, ēkas atjaunošana neizmaksātu tik dārgi, kā tiek piesaukts. Otrkārt, viņš ir pret steigu, kādā projektu virza uz priekšu.

“Vismaz es piederu tai grupai, kas uzskata šo ēku par diezgan nozīmīgu sava laika modernisma pieminekli, un baidīt mūs ar bubuli par komunisma rēgu un tamlīdzīgi, tā nav tāda pieauguša cilvēka attieksme,” saka Bajārs. Viņš pauž, ka visur pasaulē tagad mēģina piešķirt otro elpu jau uzceltajām ēkām, pēc iespējas samazināt būvgružu apjomu: “Mēs uz veikaliem ejam un mēģinām līdzi ņemt audekla maisiņu, bet tas, ko Kultūras ministrija piedāvā, ir miljons plastmasas maisiņu.”

Steiga nav saprotama arī arhitektam Šlaram, kura birojs gatavoja ministrijai analīzi: “Es atturētos no secinājumiem, vai vajag tieši to - vai vajag nojaukt. Drīzāk varētu runāt par to kārtību un steidzamību, kas neliekas atbilstoša šāda mēroga objekta iecerei, tajā skaitā ar rezonansi sabiedrībā un likumību, kā tas notiek.”

Arhitektu savienība tuvākajā laikā plāno diskusiju, kurā apkopos viedokļus un ieteikumus valdībai. Tomēr Kultūras un Finanšu ministrijai jau dots diezgan konkrēts rīkojums nodrošināt bijušās kompartijas mājas demontāžu.