Jaunzeme: aplokšņu algu lietas bieži vien nemaz nenonāk līdz tiesai
Ēnu ekonomikas apkarošanā traucē tas, ka izmeklētās aplokšņu algu lietas bieži vien nemaz nenonāk līdz tiesai, trešdien ēnu ekonomikas konferencē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
"VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde iegulda lielu darbu un līdzekļus, lai savāktu pierādījumus, bet lietas līdz tiesai nemaz nenonāk, jo beidzas ar prokurora vienošanos," sacīja Jaunzeme.
Kā spilgtāko piemēru viņa minēja "Tokyo City", kur lieta par vairākiem miljoniem aplokšņu algās beidzās ar prokurora vienošanos, ka dažas uzņēmuma darbinieces samaksā sodu 30 000 eiro apmērā. Jaunzeme piebilda, ka tas nav vienīgais gadījums.
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols norādīja, ka bieži vien šīs lietas ir ar daudziem desmitiem liecinieku, kas visi tiesās ir jāuzklausa. Tas prasa laiku, tāpēc ir prokurora vienošanās.
Jaunzeme uzsvēra, ka aplokšņu algu izmeklēšanas process ir dārgs un smags. "Ja aplokšņu algu uzņēmumā ir 50 darbinieki, tad tie ir 50 liecinieki, kas jāiztaujā. Tāpat bija ar futbola klubu, kur vēl izrādījās, ka gruzīnu futbolisti pēkšņi runā tikai gruzīnu valodā un nepieciešami tulki. Gribētos, lai šajās lietās izmeklēšanas proces tomēr būtu vieglāks," sacīja Jaunzeme.
Vītols norādīja, ka šo problēmu risinās grozījumi Krimināllikumā, kurus plānots skatīt Saeimā.
Savukārt Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) pauda viedokli, ka normatīvajos aktos VID jādod iespēja legāli vienoties ar pārkāpēju, kā caurspīdīgā veidā noteiktā laika periodā pārkāpējs nomaksā savus parādus valstij un soda sankcijas. Tas mazinātu nepieciešamību atsevišķus gadījumus sūtīt uz tiesu.
Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies par 0,5 procentpunktiem - līdz 18,2%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis par 2,4 procentpunktiem - līdz 14,3%.
